Franks Gordons: Čuksti Kremļa gaiteņos 1
Patlaban, kad pasaules uzmanības centrā atrodas pret ASV prezidentu Trampu ievadītā impīčmenta (atstādināšanas) procedūra un visam, kas notiek Baltā nama un Kapitolija gaiteņos, tiek drudžaini sekots, vērts pakavēties arī pie tikko dzirdamiem, bet “ietiepīgiem” čukstiem Kremļa gaiteņos. Lieta tāda, ka daudzu potenciālu varas tīkotāju acis jau tagad vērstas uz 2024. gadu, kad saskaņā ar Krievijas konstitūciju beidzas Vladimira Putina prezidentūras pēdējais termiņš un jānotiek tā sauktajam Lielajam transfēram – varas nodošanai citas personas rokās.
Maskava tagad baumo par Krievijas premjerministra, 54 gadus vecā Dmitrija Medvedeva drīzu atkāpšanos no amata, turklāt to gribot steidzināt ļoti ietekmīgais, pasakaini bagātais oligarhs Ališers Usmanovs (uzbeks pēc izcelsmes). Medvedevs ne tikai auguma, bet arī formāta ziņā ir mazāks par Putinu.
Zinām, ka konstitūcija Putinam neļauj balotēties vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas, un viņš gādāja par to, lai Medvedevs četrus gadus – no 2008. līdz 2012. gadam – būtu prezidents, pašam samērā pieticīgajā premjera krēslā faktiski “esot pie stūres”. 2012. gadā Putins atgriezās savā ierastajā “tronī” un lika Medvedevam būt par premjerministru.
Medvedevam uzticēja veidot Skolkovā, Maskavas tuvumā, supermodernu inovatīvas tehnikas centru.
Skolkovā tika ieguldīti milzu līdzekļi, bet rezultāts diezgan bēdīgs. Der atgādināt, ka 2017. gadā Putina galvenais sāncensis Aleksejs Navaļnijs nāca klajā ar dokumentālu filmu “Viņš jums nav Dimons” – par to, kā Medvedevs pats iedzīvojies bagātībā.
Vēl Kremļa gaiteņos čukst, ka sabiezējuši mākoņi pār Maskavas mēru Sergeju Sobjaņinu. Ja viņu dabūs nost no potenciāliem “Lielā transfēra” pretendentiem, viņa vietu varot ieņemt pašreizējais Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Sergejs Kirijenko.
Popularitātes ziņā otrais pēc Putina skaitās Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.
Viņš varētu kļūt visai iespējams Putina “mantinieks” 2024. gadā. Un tagad daudziem “Lielā transfēra” gaidītājiem, var teikt, akmens nokrita no sirds, kad Šoigu kādā intervijā, jautāts par nākotnes iecerēm, atbildēja, ka viņa sapnis esot “atgriezties dzimtajā Sibīrijā” un tur “būvēt jaunas pilsētas”. Tātad te Kremlis atkrīt?
Viskareivīgākos lielkrievu šovinistus un impēristus Maskavā kaitina un ērcina divas personas – Rēķinu palātas vadītājs (faktiski valsts kontrolieris) Aleksejs Kudrins un varenās “Sberbankas” direktors Germans Grefs. Iemesls: Kudrins, runājot starptautiskā konferencē, teicis, ka viņa vadītās Rēķinu palātas misija esot pamatīgi pārkārtot visu valsts pārvaldes struktūru, pielāgojot to mūsdienu prasībām.
Un Grefs izteicies tādā pašā garā, piebalsojot viņam. Abu vīru nelabvēļi ņurd, ka Kudrins jau uzņēmies valsts vadītāja funkcijas un kopā ar Grefu izdabājot “kolektīvajiem Rietumiem” – mūžsenajam ienaidniekam.
Līdz “Lielajam transfēram” vēl nepilni pieci gadi, bet cik jau žults sakrājies.
