Cūkmena domāšana jāaizmirst. Tā nodara kaitējumu kā videi, tā paša maciņam 7
“Mežs ir neatņemama Latvijas ainavas identitātes un kultūrvides sastāvdaļa. Dabas apstākļu kopums un cilvēku mērķtiecīga darbība noteikusi, ka meži ir Latvijas nozīmīgākā dabas bagātība,” teikts Latvijas Kultūras kanonā. Diemžēl joprojām netrūkst cilvēku, kuri šo mūsu nacionālo bagātību piecūko ar saviem atkritumiem. Tomēr, kā norāda AS “Latvijas valsts meži” (LVM) mežkopības plānošanas vadītājs Edmunds Linde, cūkmenam mežā seko arvien vairāk acu, un meža piemēslošana var izmaksāt ļoti dārgi.
LVM vāc negodprātīgu ļaužu mežā atstātos atkritumus kopš savas dibināšanas 2000.gadā, un uzņēmums secinājis, ka atkritumu apjoms ik gadu pieaug. Tā, piemēram, 2018.gadā LVM mežos kopumā tika savākti 1345 kubikmetri atkritumu, gadu vēlāk – 1997 kubikmetri, bet 2020.gadā jau 2543 kubikmetri atkritumu! Labā ziņa ir tā, ka kopumā pedējās desmitgades laikā šai cūkošanas sērgai ir tendence samazināties, taču droši to varēs teikt vien tad, kad būs apkopota informācija kā par šajā gadā mežos savākto atkritumu apjomu, tā arī to savākšanai iztērētajiem līdzekļiem.
Edmunds Linde norāda, ka mežu piemēslošanas sērgu lielā mērā veicina sabiedrības attieksme pret vidi, kura neatrodas tiešā dzīvesvietas tuvumā, cilvēku domāšanas veids un nereti arī no pašvaldību puses slikti vai nepilnīgi organizētā atkritumu savākšanas sistēma atsevišķās apdzīvotās vietās.
Pēc viņa teiktā šāda situācija nevalda visā Latvijā, galvenokārt tā novērojama mežu masīvos ap lielajām pilsētām, kā, piemēram, Daugavpili un Jelgavu, grēkot mēdz arī kādreizējo dārzkopības sabiedrību iedzīvotāji.
Greizā “gan jau kāds savāks” filozofija
“Apzināti vai neapzināti, taču daudzi iedzīvotāji, kuri šādās vietās dzīvo, neslēdz atkritumu apsaimniekošanas līgumus, bet, nevienam neredzot, cenšas no tiem atbrīvoties mūsu mežos. Šie ļaudis domā, ka gan jau kāds atnāks un viņu atkritumus savāks. Cilvēku apziņās vēl nav iesakņojusies doma, ka par preci jāmaksā ne vien to iegādājoties, bet arī no tās atbrīvojoties, ” saka Edmunds Linde.
Savu lomu spēlē arī atkritumu savākšanas, nogādāšanas un apglabāšanas izmaksas speciāli šim nolūkam domātos poligonos, un tad nu uz mežu dodas dažādas kravnesības transporta līdzekļi, lai izgāztu tur savus būvgružus, šīferi, autoriepas un citas saimniecībā vairs nevajadzīgās lietas. Diemžēl neviens no šiem meža piemēslotājiem pat neiedomājas, kāds kaitējums tādējādi tiek nodarīts videi. “Gan šīferis, kurš pieder pie azbesta atkritumiem, gan autoriepas ir bīstamo atkritumu skaitā, un to savākšanai un utilizēšanai ir noteikta atsevišķa kārtība,” skaidro LVM mežkopības plānošanas vadītājs.
Cūkmenam paslēpties kļūs arvien grūtāk
Ikvienam, kurš vēlas no saviem atkritumiem atbrīvoties ar citu rokām, jāņem vērā, ka cūkmenam mežā sekos arvien vairāk acu. Mežos arvien vairāk tiek izvietotas grūti pamanāmas visdeokameras, kas fiksē atkritumu izmetējus, turklāt to atrašanās vietas bieži mainās. Līdz ar to pieaug arī iespējas pieķert pārkāpēju “pie rokas” ar atbilstoši fiksētiem lietiskajiem pierādījumiem.
“Meža piemēslotāju ātri vien apciemos vietējās pašvaldības policija vai administratīvās komisijas pārstāvji, un tas atkritumu maiss, ko viņš būs aizvedis uz mežu, izmaksās desmitkārt vairāk, nekā tā nodošana poligonā. Mēs turpinām pie tā strādāt, modernās tehnoloģijas to ļauj un ir arī tiesiskais pamats vērsties pret pārkāpējiem ar visu likuma bardzību,” norāda Edmunds Linde.
Jāatgādina, ka soda apmērs par atkritumu izmešanu mežā fiziskām personām ir no 70 līdz 1000 eiro, bet juridiskām personām – no 250 līdz 2100 eiro.
Edmunds Linde uzskata, ka vienīgais, kas var mazināt atkritumu izmešanu mežā, ir sabiedrības paradumu maiņa. Tam var palīdzēt gan dalītās atkritumu vākšanas iesakņošanās mūsu ikdienā, gan arī depozīta sistēma. Savukārt LVM aicina dabas draugus par piemēslotajām vietām informēt Valsts vides dienestu, izmantojot mobilo lietotni “Vides SOS”. Arī tīru mežu aizstāvis Cūkmens atgādina: “Nemēslo mežā! Par cūku pārvērtīsies!”
