Cūkkopji grib paglābties no mēra 2
“Nevaru nosaukt nekādas summas. 500 miljoni un punkts,” tā pēc tikšanās ar cūkaudzētājiem trešdien Saldus novada “Druvas Unguros” zemkopības ministrs Jānis Dūklavs atbildēja uz “LA” jautājumu par atbalstu nozarei. Cik daudz no šīs summas tiks atvēlēts Latvijas cūkkopjiem, pagaidām vēl nav zināms. Palīdzība būšot tāda, kāda redzama visos oficiālajos dokumentos plus vēl klāt tas, kas nāk no Eiropas – par tirgu. Vēl gan esot atsevišķi jautājumi, kas attiecas uz Ekonomikas ministriju, kā arī atbalsts par projektiem.
Ministrs arī norādīja, ka pašreiz speciālisti strādā ar Eiropas Komisiju (EK) un lauksaimniecības komisāru Filu Koganu, kurš apsolījis visādā veidā atbalstīt pasākumus, kas saistīti ar Āfrikas cūku mēra ierobežošanas pasākumiem.
Sarunas laikā skarts jautājums par dzīvnieku pārvietošanu noteikto riska zonu ietvaros starp valstīm. Ministrs atzina, ka šis jautājums ir darbakārtībā, saņemts arī pozitīvs viedoklis no ES lauksaimniecības komisāra, bet, kā lems ES veterinārārsti, vēl neesot skaidrs. Sarunā ar cūkkopjiem piedalījās arī Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis, kurš pēc tam “LA” atzina – ja balsojumā dalībvalstis pieņems EK lēmumu par Āfrikas cūku mēra ierobežojumu mīkstināšanu, tas varētu stāties spēkā oktobrī un pozitīvi ietekmēt situāciju Baltijas valstīs. Šādā gadījumā atsevišķi ierobežojumi varētu samazināties un vismaz tirdzniecība ar dzīvām cūkām Baltijas valstu vidū varētu notikt.
Zemas cenas
To, ka cūkkopjiem nav vieglas dienas, apliecina arī 1300 sivēnmāšu lielā cūkkopības kompleksa “Druvas Unguri” valdes priekšsēdētājs Teovils Stengrevics: “Visiem cūkaudzētājiem situācija pēdējos piecus gadus ir bijusi stipri nopietna. Īpaši, ja nav citas papildu nodarbes – kautuves, pārstrādes, graudkopības, bet tikai cūku audzēšana un to realizācija,” viņš stāsta.
Lai varētu pārdot dzīvas cūkas, šodien viņš pat netiekot klāt kombinātiem, jo visur priekšā ir iepircēji. “Ir izveidota kolosāla starpniecības sistēma, kādas agrāk nebija, un katrs starpnieks daļiņu paņem. Un tā ir globāla problēma,” min cūkkopis. Stāvokli cūkkopībā mainījis tas, ka graudu cenas iepriekš strauji pieauga un tās joprojām būtiski nav samazinājušās. Taču cūku iepirkumu cena jau ilgstoši ir zemāka nekā 1995. gadā. Tolaik vidējā pārdošanas cena bijusi 76 santīmi, bet pašlaik – 72 santīmi kautsvarā vai viens eiro dzīvsvarā. Taču visas ražošanas izmaksas, salīdzinot ar laiku pirms 20 gadiem, ir tikai augušas.
Turklāt šobrīd situāciju ietekmējis Āfrikas cūku mēris un Krievijas noteiktais embargo. “Kad Krievijas tirgus bija vaļā un mēs varējām dzīvas cūkas eksportēt, tas bija risinājums. Tad sekoja “pārsteigumi” un sankcijas, pēc kurām mēs sākām strādāt Lietuvas un Polijas tirgos, bet tur cenas ir nesalīdzināmi zemākas,” skaidro “Druvas Unguru” saimnieks. Viņš gan nav aplēsis, cik liela ir skāde Krievijas tirgus zaudēšanas dēļ. Nodarījums ir liels, jo “katra ceturtā cūka gāja uz Krieviju un tā palika Eiropā, kur tirgus sprāgst pušu,” piebilst cūkkopis.
Svarīga biodrošība
Kāds atbalsts šobrīd nepieciešams cūkkopjiem? “Pirmkārt, biodrošība. Par to runājām, kas mums – gan katram atsevišķi, gan valstiski – vēl jādara, lai to situāciju kontrolētu gadījumā, ja Āfrikas cūku mēris atnāktu šeit. Tad vairs nevarēšu cūkas pārdot ne Polijā, ne citur. Man kā ražotājam svarīgi nodrošināties, lai es varētu ražot arī tad, ja man būtu jādarbojas inficētā zonā, bet mana ferma ir pasargāta. Tas ir galvenais jautājums – kā mums izdzīvot laikos, ja slimība pāriet pāri,” skaidro Teovils Stengrevics. Vai šobrīd nozarei vajadzīga finansiāla palīdzība? Cūkkopis atzīst, ka svarīgi ieviest visus nepieciešamos biodrošības pasākumus un tā būtu konkrēta valsts palīdzība cūkkopjiem.
Arī Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece uzsver, ka biodrošība šobrīd ir prioritāte. Jau maijā četras valstis – Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija – nosūtījušas aicinājumu atbildīgajām EK amatpersonām, lūdzot mīkstināt noteiktos ierobežojumus, kas saistīti ar Āfrikas cūku mēra izplatību. Paralēli tam pie šā jautājuma risināšanas strādājusi arī atbildīgā ministrija un PVD un tikai šonedēļ lietas izkustējušās. “Viņi ir gatavi mīkstināt ierobežojumus, bet tikai tām saimniecībām, kas gatavas nodrošināt augstu biodrošību,” skaidro Dzintra Lejniece.
