Ģimenes lāsts 0
Jau pirms leģendārā lidojuma 1961. gada 12. aprīlī Jurijs sievai Valentīnai esot uzrakstījis atvadu vēstuli, ko viņa pirmo reizi izlasījusi tikai vairākus gadus pēc vīra bojāejas. Viņš to nebija nodevis viņai tieši rokās, acīmredzot uzskatot, ka tā “ir spēkā” tikai tajā gadījumā, ja viņš iet bojā, un, ja tā notiks, vēstuli katrā ziņā atradīs. Kā zināms, Jurijs tajā reizē palika dzīvajos, savukārt vēlāk vēstuli vienkārši aizmirsis. Ko viņš tajā rakstījis? Tas pagaidām paliekot noslēpums.
Zināms tikai tas, ka no vīra nāves izraisītā satricinājuma Valentīna tā arī lāgā neesot spējusi atkopties, kļuvusi ļoti noslēgta (vai arī viņai tā “pārliecinoši” likts darīt?), praktiski neesot izgājusi no sava dzīvokļa Zvaigžņu pilsētiņā, kontaktējusies tikai ar meitām Jeļenu un Gaļinu, pametusi arī darbu Galvenās lidojumu pārvaldes medicīnas laboratorijā, priekšlaikus devusies pensijā, visu laiku veltot saviem mazbērniem Jekaterinai un Jurijam.
