Populārākais sava laikmeta cilvēks 0
Jurija bērnība pagājusi klusajā lauku ciematā. 1941. gada 1. septembrī viņš sāka iet skolā, taču jau 12. oktobrī līdz Klušinai bija aizmaršējuši “fīrera” kareivji, tāpēc mācības nācās pārtraukt līdz 1943. gada aprīļa sākumam, kad ciematā atkal atgriezās padomju vara.
1945. gada 24. maijā Gagarinu ģimene pārcēlās uz rajona centru Gžatsku, kur 1949. gadā Jurijs pabeidza mācības sestajā klasē un iestājās Ļubercu amatnieku skolā Nr. 10. Vienlaikus viņš apmeklēja arī darba jaunatnes vakarskolu, kuru absolvēja 1951. gada maijā, faktiski vienlaikus ar amatnieku skolas pabeigšanu iegūstot formu lējēja specialitāti ar izcilības diplomu.
1951. gada augustā Jurijs iestājās Saratovas industriālajā tehnikumā, un šis notikums viņu pamazām pietuvināja lidošanas idejai. 1954. gadā Gagarins pirmo reizi ieradās Saratovas aeroklubā, kur jau nākamajā gadā sasniedza ievērojamus panākumus, teicami apguva mācību vielu un veica savu pirmo patstāvīgo lidojumu ar lidmašīnu “Jak–18”. Kopumā aeroklubā Jurijs veicis 196 lidojumus, gaisā pavadot 42 stundas un 23 minūtes.
1955. gada 27. oktobrī Juriju iesauca dienestā padomju armijā un nosūtīja uz Orenburgas 1. kara aviācijas lidotāju skolu. Tur viņš mācījies pie savulaik pazīstamā lidotāja izmēģinātāja J. Akbulatova. 1957. gadā Jurijs ar izcilību absolvēja arī šo skolu un nākamos divus gadus dienēja padomju armijas Ziemeļu gaisa aviācijas iznīcinātāju pulkā, lidojot ar lidmašīnām “MiG–15bis”. Līdz 1959. gadam Jurijs gaisā pavadījis 265 stundas.
1959. gadā Gagarins apprecējās ar Valentīnu Gorjačevu, viņu ģimenē piedzima divas meitas: Jeļena (1959) un Gaļina (1961).
Tajā pašā 1959. gadā Jurijs uzrakstīja iesniegumu, lūdzot uzņemt viņu kosmonautu kandidātu grupas sastāvā. Jau pēc nedēļas viņu izsauca uz Maskavu, lai tur izietu pirmo vispārējo medicīnisko apskati Centrālajā aviācijas zinātniski pētnieciskajā hospitālī. 1960. gada sākumā viņam bija jāiziet vēl viena speciālā medicīniskā apskate, pēc kuras Gagarinu jau atzina par piemērotu kosmiskajiem lidojumiem un uzņēma kosmosa kandidātu grupā. Tā gada martā viņš kopā ar ģimeni pārcēlās uz jauno darba vietu (“Zvaigžņu pilsētiņa”) un sāka regulāras nodarbības kosmonautu sagatavošanas programmā.
1961. gada 12. aprīlī no Baikonuras kosmodroma pirmo reizi pasaules vēsturē startēja cilvēka vadīts kosmosa kuģis: “Vostok” pilotēja kosmonauts Jurijs Gagarins, un tas sekmīgi atgriezās atpakaļ uz Zemes. Par to pilotam piešķīra Padomju Savienības Varoņa nosaukumu, bet kopš 1962. gada 12. aprīļa PSRS svinēja svētkus – Kosmonautikas dienu, kas valstī bija oficiāla brīvdiena.
Jurijs Gagarins kļuva par vienu no populārākajiem sava laikmeta cilvēkiem. Padomju Savienībā tika iecelts teju vai dzīvā dieva statusā. Viņa karjera veidojās spīdoši: Gagarinu ievēlēja par Starptautiskās astronautikas akadēmijas Goda locekli, iecēla par padomju kosmonautu vienības komandieri, viņš turpināja augstākā līmeņa studijas, aizstāvēja diplomdarbu aviācijas institūtā, saņēma pulkveža pakāpi un kvalifikāciju “lidotājs – inženieris – kosmonauts”. Līdz pat savas dzīves pēdējai dienai Jurijs bija arī PSRS Augstākās Padomes deputāts.
Taču, kā jau tādos gadījumos mēdz būt, krietni atšķiras viena – oficiālā un otra – patiesā varoņa seja. Un ap šādām personām spieto gūzma baumu, šaubīgu faktu un aizdomu. Jurijs Gagarins šajā ziņā nav izņēmums. Līdztekus viņa visnotaļ izlaidīgajai privātajai dzīvei vistumšākā lappuse viņa biogrāfijā ir bojāeja mīklainos apstākļos 1968. gada 27. martā vienā no treniņlidojumiem. Vairākos gadu desmitos uzkrāts ne mazums dažādu versiju, veikta virkne pētījumu, sarakstīti grāmatu kalni un safilmēti kinofilmu kilometri. Taču par daudzām Jurija dzīves epizodēm īstas skaidrības nav joprojām.
Un viens no neatbildētajiem jautājumiem paliek – vai Jurijs Gagarins patiešām bija pirmais cilvēks kosmosā un vai viņš vispār tur bija?…
