Āfrikas cūku mēris liek domāt par jaunu dzīvnieku atkritumu pārstrādes rūpnīcu 0
Bīstamās cūku slimības – Āfrikas cūku mēra – izplatīšanās liek domāt par dzīvnieku blakusproduktu pārstrādes rūpnīcas izveidošanu. Šobrīd inficēto cūku savākšanu veic Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) darbinieki un jau tuvākās pusotras nedēļas laikā Latvijai tiks piegādāta mobilā krematorija, kur cūku izcelsmes dzīvniekus sadedzināt.
Pašlaik Latvijā divi uzņēmumi – “Baltic Trade” un “Reneta” – nodarbojas ar dzīvnieku blakusproduktu savākšanu, taču Latvijā tos nepārstrādā un izved uz Poliju un Lietuvu. Savukārt Āfrikas cūku mēra riska zonā cūku un to radniecīgo sugu dzīvnieku blakusprodukti tiek savākti atsevišķi un iznīcināmi pēc PVD kārtības, netransportējot uz pārstrādes uzņēmumiem, tādā veidā cenšoties maksimāli samazināt bīstamā vīrusa izplatīšanās iespējas.
Vāc paši
Ar mēri inficētās cūkas šobrīd vāc PVD darbinieki un tad uz vietas sadedzina. Kā skaidro PVD ģenerāldirektors Māris Balodis, iepriekš dienestam bijis līgums ar SIA “Reneta”, taču šā uzņēmuma piedāvātā samaksa bijusi par lielu. Dienestu neapmierināja arī loģistika, proti, “ja viņi var savākt vienu konteineru ar inficētām mežacūkām un doties uz fermu pēc kritušas govs, tādi gadījumi mūs neapmierināja”, sacīja M. Balodis. Tāpēc izsludināts iepirkums par vienas automašīnas nomu, ar ko pagaidām pietiekot. Kad būs iegādāta mobilā krematorija, ar šo transportu tai piegādās kritušos dzīvniekus. Krematorijas jauda – viena tonna stundā un ar to inficētajā zonā vajadzētu pietikt, domā M. Balodis. Mobilajā krematorijā plānots sadedzināt visus cūku dzimtas dzīvniekus no inficētajām riska teritorijām. Mobilā iekārta no Lielbritānijas tiks piegādāta nedēļas, augstākais, pusotras laikā, tad PVD darbinieki tiks apmācīti, kā ar to darboties, un sāks darbu. Paredzēts arī iegādāties 30 slēgta tipa konteinerus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanai no SIA “Reserc Inc” un trīs specializētus transportlīdzekļus mežacūku līķu nogādāšanai sadedzināšanas vietās no SIA “Amserv Motors”.
Pirms teju desmit gadiem Latvijā tika aktualizēts jautājums par savas dzīvnieku atkritumproduktu pārstrādes rūpnīcas būvniecību. M. Balodis uzskata, ka šāda rūpnīca būtu nepieciešama, jo krīzes situācijā, kā tas ir pašlaik, nākas saskarties ar to, ka neviena valsts neņem pretī pārstrādei šos blakusproduktus. Saldū darbojas uzņēmums “Reneta”, kas strādā ar trešās kategorijas blakusproduktiem un to varētu pārslēgt uz 1. un 2. kategorijas blakusproduktu sadedzināšanu, taču tā ir privāta kompānija, kas var izvirzīt savus nosacījumus. “Vislabāk būtu, ja tas būtu valsts kapitāla uzņēmums. Otra iespēja – iepirkt mobilās iekārtas,” teica M. Balodis.
“Renetas” direktors Pauļus Zeringis apliecina, ka uzņēmumam būtu iespēja ārkārtas situācijas gadījumā, kad ierobežota dzīvnieku blakusproduktu izvešana uz kaimiņvalstīm, pārstrādāt visu kategoriju blakusproduktus. Tā kā pašreiz rūpnīca pārstrādā tikai 3. kategorijas zivju blakusproduktus, tad šī darbība būtu jāaptur, un visi Latvijā esošie 1., 2., 3. kategorijas dzīvnieku blakusprodukti būtu pārstrādājami kā 1.kategorijas, kam nepieciešams papildu finansējums. Tādā gadījumā kompetentās valsts institūcijas būtu spiestas izlemt jautājumu par dzīvnieku blakusproduktu pārstrādāšanas pakalpojumu apmaksu ārkārtas situācijas laikā. “SIA “Reneta” kā vienīgais uzņēmums valstī, kura pārstrādāšanas jaudas gadā ir 10 tūkstoši tonnu, ir gatavs sadarboties, lemjot par publisko interešu nodrošināšanas jautājumiem, ja slimība izplatītos tālāk,” pauda P. Zeringis. Tā kā savākšanas funkcija būtu jāveic nekavējoties, svarīgi jau laikus noteikt atbalsta mehānismu un nepieciešamos finanšu resursus, jo pārstrādes uzņēmumam rastos neplānotas izmaksas un zaudējumi, īstenojot institūciju lēmumus. “Reneta” blakusproduktus vāc jau no 2005. gada. Der atgādināt, ka 2008. gada beigās Lietuvas uzņēmums “Rietavo veterinarine sanitarija” iegādājās Latvijas uzņēmumu SIA “Reneta” un uzbūvēja kritušo dzīvnieku pārstrādes rūpnīcu Saldus novadā. Investīcijas šajā projektā sasniedza 6,5 miljonus eiro, no tā 30% bija ES līdzfinansējums.
Tā kā savāktais daudzums valstī nav pietiekams, lai izmantotu ražošanas jaudas pilnībā, 1. un 2. kategorijas blakusprodukti tiek pārstrādāti Lietuvā, bet SIA “Reneta”, lai izvairītos no zaudējumiem un darbinieku atlaišanas, pārorientējās un šobrīd pārstrādā tikai 3. wkategorijas zivju blakusproduktus. “Renetas” ražošanas jauda ir 10 tūkstoši tonnu gadā, bet uzņēmums gada laikā savāc tikai ap 7 tūkstošiem tonnu 1. un 2. kategorijas blakusproduktu.
“Renetas” vadība ir pārliecināta, ka šobrīd jānovērtē bīstamās cūku slimības nopietnība un līdzīgu uzskatu pauž bijušais PVD ģenerāldirektors Vinets Veldre. Viņš ir pārliecināts, ka dzīvnieku atkritumu pārstrādei Latvijā ir jābūt, jo tas ir nacionālās interesēs. Pret bīstamo sērgu šobrīd jāizvērš bezkompromisa cīņa un jārēķinās, ka šī cīņa nebūs viegla, kas var ilgt vairākus gadus, tāpēc visiem dienestiem jāmobilizē savi spēki. V. Veldre uzskata, ka PVD rīkojas pareizi, veicot nepieciešamos pasākumus, tostarp cūku izkaušanu, kas ir vienīgais veids, kā cīnīties pret mēri.
Atrod vairāk
SIA “Baltic Trade” struktūrvienības vadītāja Aija Bitēna novērojusi, ka pēdējo divu nedēļu laikā strauji pieaudzis tādu gadījumu skaits, kad mežos un citur konstatēti izmesti un aprakti dzīvnieku atkritumi, stāsta dzīvnieku blakusproduktu savākšanas uzņēmuma vadība. Konstatētas gan mežacūku ādas, cūku kauli, gan citi atkritumi, turklāt nevis daži kilogrami, bet 200, 300 un pat 500 kg. Šādu gadījumu skaits audzis, jo cilvēki kļuvuši vērīgāki un uzmanīgāki, staigājot pa mežiem un atpūšoties dabā, stāsta A. Bitēna. Par katru gadījumu uzņēmums ziņo PVD, kas piefiksē šādu gadījumu skaitu, lai veiktu izmeklēšanu, bet pēc tam atkritumus savāc “Baltic Trade”, lai tālāk nogādātu pārstrādei Polijā, jo Latvijā savas pārstrādes nav. “Baltic Trade” struktūrvienības vadītāja pieļauj, ka gaļas atkritumus varētu izmest un aprakt mazie veikaliņi vai citi tirgotāji, kam tas ir naudas jautājums. Proti, par atkritumproduktu nodošanu savācējfirmām ir jāmaksā, kas mazam veikaliņam varētu būt neizdevīgi. Valsts subsīdijas tiek piešķirtas tikai par 1. un 2. kategorijas dzīvnieku blakusproduktu – liellopu, aitu, kazu un cūku – savākšanu, bet 3. kategorijas – pārtikas atlieku – savākšana netiek subsidēta.
PVD Pārtikas uzraudzības departamenta dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākais eksperts Aivars Rolšteins atzīst, ka atklātībā laiku pa laikam parādās gadījumi, kad konstatēta nelikumīga dzīvnieku blakusproduktu aprakšana, piemēram, redzamākie bija Babītē, Jaunciemā, Valkā. A. Rolšteins sacīja, ka ir stingri reglamentēta kārtība, kas būtu jāievēro uzņēmējiem. Ņemot vērā Āfrikas cūku mēra un klasiskā cūku mēra bīstamību, viņš aicina ievērot kārtību, kādā reglamentētas darbības ar dzīvnieku blakusproduktiem. Par pārkāpumiem fizisku personu var sodīt ar 7 – 350 eiro, ja šāds pārkāpums tiek konstatēts pirmoreiz, bet, ja to konstatē atkārtoti gada laikā, tad sods ir 15 – 700 eiro, savukārt juridiskām personām attiecīgi 350 – 700 eiro un 700 – 1400 eiro. Kā zina teikt A. Rolšteins, šā gada laikā pirmajos sešos mēnešos PVD veicis 608 pārbaudes, konstatējot 87 neatbilstības, pērn attiecīgi veiktas 610 pārbaudes un konstatētas 132 neatbilstības. 2013. gadā pārkāpējiem piemērotais sods bija 4055 eiro, bet šogad – 2598 eiro.
