Cūkām miljoni, sabiedrība neizpratnē. Cik nepieciešams valsts atbalsts cūkkopjiem? 18
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sociālajā vietnē “Twitter” vairāki cilvēki pauduši neizpratni par lēmumu piešķirt daudzmiljonu atbalstu zemniekiem, to skaitā cūkkopjiem.
Sašutumu raisīja apstāklis, ka atbalsts cūkām piešķirts bez jelkādiem jautājumiem, tajā pašā laikā diskusijas par vienreizējo atbalstu bērniem bija garas un daži iedzīvotāji pat pretnostatīja cūkas pret cilvēkiem.
Kā tad ir patiesībā, cik nepieciešams atbalsts cūkkopjiem un citiem ražotājiem, un kādi būs noteikumi tā saņemšanai?
Cūku cenu ietekmējis atbalsts kaimiņvalstīs
Nepieciešamā atbalsta pamatojumā, ko valdība skatīja pagājušajā nedēļā, norādīts uz vairākiem apstākļiem.
Proti, samazinājies pieprasījums eksporta tirgos, notiek kavējumi izejvielu piegāžu ķēdēs, tāpat vērojamas sekas no iekšzemes pakalpojumu ierobežošanas, kā arī mainījušies patērētāju ieradumi.
Turklāt šobrīd lauksaimnieku konkurētspēju ietekmējot kaimiņvalstīs ieviestie atbalsta pasākumi pandēmijas seku mazināšanai.
Cūkkopības nozares atbalsta mērķis ir veicināt saimniecību dzīvotspējas stiprināšanu, nodrošinot nozares saglabāšanu. Cūkkopības nozarei nepieciešamais atbalsts – 14,5 miljoni eiro, un šis finansējuma apmērs noteikts, balstoties uz prognozēm, ka šogad cūkgaļas nozares izlaide varētu samazināties par 20% salīdzinājumā ar 2019. gada izlaidi.
Lielākās problēmas cūkgaļas tirgū izveidojās pagājušā gada pēdējā ceturksnī, kad cenas nokritās līdz vēsturiski zemākajam līmenim.
Ar nelieliem īslaicīgiem pieauguma periodiem vasarā E klases cūku liemeņu iepirkuma cena pērn no janvāra līdz novembrim bija samazinājusies par 43%.
Cenas lejupslīdi izraisījis Covid-19 ierobežojumu izraisītais pārsātinājums ES tirgū, tostarp Latvijā, jo pandēmijas ietekmē būtiski samazinājās pieprasījums, īpaši no ēdināšanas un tūrisma sektora.
Kā skaidro Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece, problēmas radījusi vairāku apstākļu sakritība.
Proti, samazinājies pieprasījums pēc cūkgaļas, mazajos veikalos ir problēma ar nepieciešamās platības nodrošināšanu uz vienu cilvēku, līdz ar to cilvēki nestāv laukā salā un veikalu apmeklējums samazinājies.
Situāciju ietekmējuši arī Covid-19 ierobežojumi. Lai arī cilvēki vairāk sākuši gatavot mājās, daļai ir problēmas ar finanšu līdzekļiem.
Visā Eiropā Āfrikas cūku mēris radījis pārprodukciju, un, kā sacīja Lejniece, daļa valstu atbalsta savus cūkaudzētājus, to skaitā Beļģija, kas savu produkciju ieved Latvijā, un Austrija.
Šajā laikā barības izejvielu cena kāpusi par 30%, kas atstāj ietekmi uz gatavās produkcijas cenām.
“Uzņēmumiem sākas naudas plūsmas problēmas, ir jāmaksā algas, jāveic maksājumi bankām, jo pastāvīgās izmaksas neviens nav atcēlis. Tiem uzņēmumiem, kam ir savi tirdzniecības veikali, sokas nedaudz labāk, bet jau sākuši ienākt signāli, ka ieņēmumi samazinās.
Mazāks noiets ir arī kautuvēs. Arī lielražotāji teic, ka iedzīvotāji cūkgaļu pērk mazāk. Mums pārmet, ka nespējam savu tirgu pilnībā nodrošināt ar savu cūkgaļu, bet šajā situācijā tas ir labi, jo ar 100% nodrošinājumu nozares zaudējumi būtu daudz lielāki,” sacīja Lejniece.
Pārdod gaļu zem pašizmaksas
Jau pērn decembrī asociācija cēla trauksmi, ka Latvijas tirgū parādījusies cūkgaļa par dempinga cenām.
Tobrīd cena par dzīvsvara kg bija 0,73–0,84 eiro, bet cūkgaļas ražošanas pašizmaksa Latvijā svārstās no 1,10–1,20 eiro. Ķēdes reakcija skārusi arī audzējamo sivēnu nozari, kur atsevišķās saimniecībās ieņēmumi samazinājušies pat par 40% un vairāk.
Esošās situācijas pamatojumā teikts, ka pandēmijas ietekmē mainījušies iedzīvotāju paradumi, un to apstiprina tirgotāji.
Piemēram, “Maxima Latvija” veikalos 2020. gadā cūkgaļas pārdošanas apjoms audzis par 16%, salīdzinot ar 2019. gadu. Savukārt “Rimi Latvia” novērots, ka audzis pieprasījums pēc liesākas gaļas, un tas nozīmē, ka vistas gaļu pieprasa vairāk.
Arī vistām jāpiemaksā
Cita aina vērojama produkcijas eksportā, kur pērn deviņos mēnešos mājputnu gaļas eksports sarucis par 46%, dzīvo mājputnu eksports – par 44%, bet mājputnu olu eksports – par 46%.
Eksporta samazinājums reizē ar cenu samazināšanos un izejvielu cenu kāpumu samazina nozares ieņēmumus un apdraud uzņēmumu maksātspēju, tāpēc nozarei esot nepieciešams atbalsts. ZM aplēses liecina – nepieciešamais finansējums mājputnu nozarei ir 11 miljoni eiro.
Tas noteikts, ņemot vērā prognozes, ka šogad mājputnu nozares izlaide varētu samazināties par 10% salīdzinājumā ar 2019. gadu.
Mazāki ieņēmumi
Gan cūkkopības, gan mājputnu nozarē kā viens no atbalsta saņemšanas nosacījumiem ir 5% ieņēmumu samazinājums salīdzinājumā ar vidējiem ieņēmumiem iepriekšējos gados.
Provizoriski par vienu cūku varētu izmaksāt 5,60 eiro, nepārsniedzot 33,60 eiro, bet par sivēnu – 1,92 eiro, nepārsniedzot 11,51 eiro.
Prognozētais atbalsta saņēmēju skaits par kautuvēs realizētām cūkām ir 105 pretendenti, bet par realizējamiem sivēniem – 615. Cūkkopībā atbalstu plānots dalīt divos periodos – no pērnā gada novembra līdz šā gada aprīlim un no maija līdz oktobrim.
Valdības piešķirto atbalstu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem plānots izmaksāt līdz gada beigām. Tiesa, lai to izdarītu, vēl jāizstrādā attiecīgie MK noteikumi un jāsagaida Eiropas Komisijas piekrišana.
Jāatgādina – jau pagājušā gada aprīlī lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem tika rezervēti 45,5 miljoni eiro Covid-19 izraisītās pandēmijas negatīvo seku mazināšanai. No šīs summas pieejamais atbalsts piena, liellopu un cūkkopības saimniecībām bija 27,74 miljoni eiro.
Savukārt pērn decembrī valdība lēma par papildu divu miljonu eiro atbalsta piešķiršanu cūkkopībai laikaposmā no 2020. gada jūlija līdz oktobrim, piešķirot atbalstu par kaušanai realizētām nobarojamām cūkām un ganāmpulkos reģistrētām sivēnmātēm.
