Ar medībām jaunajā teritorijā vērieši nekavējās, decembra otrajā pusē sarīkoja jakti, pirmajā reizē kritis viens sivēns. Šosestdien plāno atkal doties, sekmes būs labākas, spriež vīri, jo nu jau teritorija labāk zināma, arī laika apstākļi ar sniegu nāk talkā. Kā likums prasa, zemes īpašniecei iepriekš nosūtīta vēstule, kurā ierakstīts arī visa janvāra medību grafiks, lai uz pastu nav jāiet pirms katrām medībām. 2
Mērsradznieki divās medībās katrā noguldīja pa pāris rukšiem. Viņiem šī teritorija paver iespējas efektīvāk apmedīt arī savas medību platības, stāsta vadītājs Sandris Erkens. Līdz Medību likumā norādītajam mežacūku skaitam – 1 dzīvnieks uz 200 ha jeb 5 uz 1000 ha – viņiem vēl ir ko pasvīst – vairāk nekā 5 tūktošos ha medību platību VMD šosezon noteicis limitu – 80 mežacūkas, nomedītas 62. S. Erkens cer, ka līdz minimumam nenonāks, labi atceroties laikus, kad dzīvnieciņi mežā bija vai ar uguni jāmeklē.
Grozījumi – brīnumlīdzeklis?
Vandzenes pagasta gadījumā grozījumi Medību likumā ir sasnieguši mērķi – mednieki var apmedīt platību, kura līdz šim nebija pieejama un kurā ilgstoši mežacūkas patvērās. Vai likums medniekiem kļūs arī par pamudinājumu tās medīt vairāk, lai Āfrikas cūku mēra radīto apdraudējumu dēļ samazinātu cūku skaitu visā Latvijā, kā to iecerējuši grozījumu rosinātāji un autori Zemkopības ministrijā? “Mednieki par grozījumiem nav lielā sajūsmā, šis ir ciešams kompromiss, lai mēs ko varētu izdarīt mēra ierobežošanai, taču nekāds brīnumlīdzeklis tas nebūs,” nosaka lielākās mednieku organizācijas – Latvijas Mednieku savienības – vadītājs Jānis Baumanis. Likuma grozījumi mēra virzīšanos neapturēšot, varbūt ļaus nomedīt par 1000 cūkām vairāk, galvenokārt tie esot vajadzīgi Zemkopības ministrijai, lai varētu teikt, ka darīts viss iespējamais cīņā ar ĀCM, spriež Baumanis.
Latvijas Mednieku asociācijas vadītājs Haralds Barviks uzskata, ka grozījumi atļaujot medīt mežacūkas medību iecirkņos no 200 ha (līdz šim minimālā medību platība mežacūku medībām bija noteikta 1000 ha, tai skaitā 200 ha meža zemes. – Red.), daļā mednieku pamodinās “latvisko garu”. “Ja manas cūkas sāk medīt kaimiņš, es tak‘ to nevarēšu paciest un arī pats ķeršos pie medīšanas, bet lielo medību platību īpašniekiem mazo rosīšanās varētu būt kā uguns pakulās,” iespējamo mednieku reakciju tēlaini raksturo Barviks. Tiesa, uz lielu revolūciju neesot ko cerēt, arī par pienesumu vēl pāragri spriest, taču neviens vairs nevarēšot pārmest, ka nav iespēju medīt, viņš piebilst.
