Jāatrod savs ražotājs 8
Veselavas pagasta “Bērziņu” saimniece Aina Bērziņa teic, ka sulīga ir Djurokas šķirnes cūkgaļa, tai pamīšus ir muskuļu un tauku kārta. Šīs šķirnes cūkgaļā ūdens ir vismazāk. Djurokas šķirnes sivēnmātēm ir maz sivēnu, “Bērziņos” galvenokārt audzē sivēnus pārdošanai, tāpēc šīs šķirnes kuili krusto ar Landrases un Igaunijas bekoncūkas sivēnmāti. Landrases šķirnei ir ļoti daudz gaļas, sivēnmātes ir mierīgas. Igaunijas bekoncūkai ir speķis, kas patīk Latvijas cilvēkiem.
A. Bērziņa teic, ka visvairāk ūdens ir Hempšīras šķirnes cūkgaļā. Viņa vērš uzmanību, ka cūkgaļas garša ir mainījusies tāpēc, ka rukšus vairs nedrīkst barot ar svaigu zāli, ar nesen plūktām lopbarības biešu lapām un āboliem, kurus var būt skārusi slima mežacūka. “Saistībā ar Āfrikas cūku mēra izplatību visas barības sastāvdaļas ir termiski jāapstrādā. Pērkam jau termiski apstrādātus graudus no Zemgales,” teic saimniece.
Kas jādara, lai pēc gaļas pirkuma un pagatavošanas nebūtu vilšanās? J. Liepiņš teic, ka risks būšot vienmēr. “Gaļa, īpaši taukaudi, ļoti labi absorbē smaržas. Tātad gaļu var pasmaržot, tomēr drošu garantiju tas nedos,” teic “BIOR” eksperts.
Labāka risinājuma par sava pastāvīgā, uzticamā pārdevēja atrašanu nebūs. Diemžēl no pieciem pirktajiem paraugiem Latvijas izcelsmi apstiprināja vien SIA “Ādažu desu darbnīca” un IK “Gajova”.
Ja rodas aizdomas par gaļas kvalitāti, tās paraugus var vest analīžu veikšanai uz “BIOR” pieņemšanas vietām visā Latvijā. Maksa par viena rādītāja analīzi ir no aptuveni 7 eiro (bez PVN).
