CSP: Par spīti lietavām pērn sasniegta otra augstākā graudaugu ražība 0
Neskatoties uz nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, 2017.gadā sasniegta Latvijas vēsturē otra augstākā vidējā graudaugu ražība no viena hektāra – 38,3 centneri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.
Visaugstākā ražība bija 2015.gadā – 44,9 centneri no hektāra.
Tāpat CSP dati liecina, ka pērn ar graudaugiem apsēti 703 500 hektāru, kas ir par 12 500 hektāru jeb 1,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Lai gan graudaugu sējumu platība samazinājās un nenovākti palika 70 000 ha jeb 10%, graudu kopraža sasniedza 2,7 miljonus tonnu, kas ir tikai par 10,700 tonnu jeb 0,4% mazāk nekā 2016.gadā.
Graudu kopražu būtiski ietekmēja ziemāju vidējās ražības no viena hektāra pieaugums no 46,8 centneriem 2016.gadā līdz 49,9 centneriem 2017.gadā. Ziemāju sējumus paguva novākt pirms nelabvēlīgo laika apstākļu iestāšanās un ziemāju graudu kopraža par 109 800 tonnu jeb 6,2% pārsniedza iepriekšējā gada ziemāju kopražu.
Ziemas kviešu vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 51,5 centneri (2016.gadā – 48,0 centneri), un to īpatsvars graudu kopražā pieauga no 58,6% 2016. gadā līdz 63,3% 2017.gadā. 45% no visas ziemas kviešu kopražas novākti Zemgalē, kur to vidējā ražība sasniedza 58,8 centneri no viena hektāra (2016.gadā 55,5 centneri).
Lielajās graudu audzētāju saimniecībās ar graudaugu sējumu platību virs 300 hektāriem (44% no graudaugu sējumiem valstī) vidējā ražība par 32% pārsniedza graudaugu ražību un sasniedza 50,5 centnerus no viena hektāra (2016.gadā – 45 centneri). Šajās platībās ieguva 58% no visas graudu kopražas.
Saimniecībās ar ziemas kviešu sējumiem virs 300 hektāriem, kurās bija 43% no visas ziemas kviešu platības, vidējā graudu ražība sasniedza 60,8 centnerus no viena hektāra (2016.gadā – 55,1 centners) un ieguva 51,4% ziemas kviešu kopražas.
Ilgstošo pērnā rudens lietavu un plūdu dēļ bija apgrūtināta vasarāju graudaugu ražas novākšana. Ja valstī kopumā novāca 82% vasarāju graudaugu sējumu, Latgales reģionā tikai 65%, Vidzemes – 83%, bet Kurzemes un Pierīgas reģionā attiecīgi 93% un 91%.
Vasarāju vidējā ražība no viena hektāra 2017.gadā bija 24,9 centneri jeb par 2,8 centneriem mazāka nekā gadu iepriekš, kas ir zemākā vasarāju ražība pēdējo sešu gadu laikā.
CSP dati arī liecina, ka pagājušajā gadā kopumā iepirkts 2,4 miljoni tonnu graudu – par 26 400 tonnu jeb 1,1% vairāk nekā gadu iepriekš.
Pieaugusi graudu vidējā iepirkuma cena – no 132,31 eiro par tonnu 2016.gadā līdz 143,63 eiro 2017.gadā.
Iepirktie graudi bija augstākas kvalitātes nekā iepriekšējā gadā, kas ietekmēja graudu vidējās iepirkuma cenas pieaugumu par 8,6%, salīdzinot ar 2016.gadu.
2017.gadā 86,1% iepirkto graudu veidoja kvieši (2016.gadā – 83,7%), no kuriem 67,3% bija pārtikas kvalitātes, 32,7% – lopbarības. Pārtikas rudzu īpatsvars rudzu iepirkumā veidoja 72,8% .
Pērn par 16 000 hektāru jeb 16,1% pieauga rapša sējumu platības. Vidējai ražībai no viena hektāra paliekot iepriekšējā gada līmenī (27,8 centneri), platību pieaugums ietekmēja kopējās rapša sēklu ražas palielinājumu par 44 900 tonnu jeb 16%.
Plašāka informācija par lauksaimniecības kultūru sējumu platībām, kopražu un iepirkumu tiks publicēta 30.aprīlī CSP datubāzē sadaļā “Augkopība”.
