CSP: Martā strauji samazinājušies uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji 0
Šogad martā salīdzinājumā ar februāri strauji samazinājušies uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).
Pārvaldē norādīja, ka uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji 2020.gada martā, salīdzinot ar februāri, kad Covid-19 izraisītās sekas ekonomikā vēl nebija jūtamas, būtiski samazinājušies gan būvniecībā, gan mazumtirdzniecībā, gan pakalpojumu sektorā.
Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, martā noskaņojuma rādītājs mazumtirdzniecībā bija -3,9, kas, salīdzinot ar februāri, ir samazinājums par deviņiem procentpunktiem. Lielākais kritums bija nepārtikas preču mazumtirdzniecībā.
Pakalpojumu sektorā martā noskaņojuma rādītājs samazinājies līdz -5,8, kas ir par astoņiem procentpunktiem mazāk nekā februārī.
Lielākais noskaņojuma rādītāju kritums pakalpojumu sektorā 2020.gada martā bija sauszemes transporta, izmitināšanas, ēdināšanas, kā arī ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarēs, un to būtiski ietekmēja uzņēmumu vadītāju un vadošo speciālistu vērtējums par gaidāmo pieprasījuma kritumu pēc pakalpojumiem turpmākajos mēnešos.
Būvniecībā noskaņojuma rādītājs izteikti zems ir jau kopš 2019.gada vidus, samazinoties no -9,2 pagājušajā augustā līdz -10,7 šogad februārī, bet martā tas samazinājies vēl par 7,3 procentpunktiem, nokrītot līdz -18. To ietekmēja būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējuma kritums un uzņēmēju vērtējums par gaidāmo nodarbinātību nākamajos trijos mēnešos.
Apstrādes rūpniecībā noskaņojuma rādītājs martā bija -2,5, kas ir par 4,1 procentpunktu mazāk nekā šogad februārī, un to ietekmēja nākotnes tendenču novērtējums nākamajiem trim mēnešiem – gaidāmās ražošanas aktivitātes kritums, kopējā saimnieciskās darbības novērtējuma kritums. Salīdzinot ar šā gada februāri, būtiski pasliktinājies arī uzņēmēju noskaņojums par gaidāmo preču realizācijas cenu un nodarbinātības attīstību tuvākajos mēnešos.
Tāpat 2020.gada martā ekonomikas sentimenta rādītājs, salīdzinot ar februāri, būtiski samazinājies (par 5,7 punktiem) un nokritis līdz 96,13 punktiem.
Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām Eiropas Savienības valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.
Konjunktūras apsekojumu dati par martu vākti no 1. līdz 23.martam, tāpēc daļa uzņēmumu ir snieguši situācijas vērtējumu mēneša sākumā, kad ārkārtējā situācija Latvijā vēl nebija izsludināta.
Uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.
