Iedzīvotājus aptaujās par ienākumiem un dzīves apstākļiem 0
1. februārī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par ienākumiem un dzīves apstākļiem.
Aptaujās ap 8 tūkstošiem mājsaimniecību, kuras atlasītas ar nejaušas gadījuma izlases metodi.
Respondentiem jautās par mājsaimniecības sastāvu un tās locekļu sociālekonomisko raksturojumu, mājokļa apstākļiem, ienākumiem, veselības stāvokļa pašvērtējumu, kā arī par sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības rādītājiem.
Aptaujā aicināti piedalīties iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP uzaicinājuma vēstuli. No 1. līdz 14. februārim iedzīvotāji varēs aizpildīt aptaujas anketu tiešsaistē CSP vietnē.
CSP aicina iedzīvotājus būt atsaucīgiem, jo viņu sniegtā informācija visprecīzāk var raksturot patiesos dzīves apstākļus. CSP garantē personas datu konfidencialitāti, un iegūtā informācija tiks izmantota tikai apkopotā veidā.
Ja respondents nebūs aizpildījis anketu tiešsaistē, no 1. marta līdz 30. jūnijam CSP intervētājs ar to sazināsies pa tālruni vai ieradīsies klātienē. Pirms tam aptaujā iekļautās personas saņems CSP vēstuli, kurā norādīts plānotais intervijas laiks un intervētāja kontaktinformācija. Ierodoties klātienē, intervētājs uzrādīs darba apliecību ar fotogrāfiju.
Ienākumu un dzīves apstākļu aptauja ik gadu notiek visās ES dalībvalstīs, izmantojot vienotu metodoloģiju. Tās mērķis ir nodrošināt salīdzināmu informāciju par dažādiem aspektiem, kas ietekmē mājsaimniecības un katra cilvēka labklājību.
Ko atklāja anketēšana 2018. gadā?
2017. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga par 11,8 %, sasniedzot 489 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.
Viszemākie rīcībā esošie ienākumi bija Latgalē – 330 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, savukārt visaugstākie ienākumi bija Rīgā un Pierīgā – attiecīgi 592 eiro un 536 eiro mēnesī.
2017. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 446 tūkstoši jeb 23,3 % iedzīvotāju – par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā.
Palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis – līdz 367 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, 770 eiro mēnesī – mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam.
Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (44,2 %) un vismazākais – Rīgā (15,6 %). Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauti 29 % iedzīvotāju, Zemgalē – 25 %, Kurzemē – 24,8 % un Pierīgā – 16,9 % iedzīvotāju.
Nabadzības risks mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina trīs vai vairāk bērnus, 2017. gadā sasniedza 20,7 %. Nabadzības risks ir būtiski zemāks mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina vienu vai divus bērnus – attiecīgi 12,1 % un 10,2 %.
Vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū (8,1 %), savukārt ievērojami vairāk nabadzības riskam bija pakļauti bezdarbnieki (59,5 %) un pensionāri (48,9 %).
2017. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 23,8 % iedzīvotāju 50 līdz 64 gadu vecumā un 45,7 % iedzīvotāju vismaz 65 gadu vecumā. Bēdīgākā situācija bija tiem senioriem (vismaz 65 gadus veci), kuri dzīvoja vieni. Gandrīz trīs ceturtdaļas (74 %) vientuļo vecākā gadagājuma iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības riskam, un pēdējo gadu laikā šo iedzīvotāju īpatsvars turpina palielināties.
