Foto: Ieva Čīka, LETA

CSDD: atļauto ātrumu visbiežāk pārkāpj vīrieši līdz 45 gadiem ar uzskatu, ka citi bremzējot kopējo satiksmi 49

Hronisks ātruma pārkāpējs 80% gadījumu ir vīrietis līdz 45 gadiem, kurš uzskata, ka citi autobraucēji pārvietojas pārāk lēni, bremzējot kopējo satiksmi, aģentūrai LETA norādīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji.

Reklāma
Reklāma
“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
Lasīt citas ziņas

CSDD pārstāvji norāda, ka valsts institūcijas regulāri apkopo datus par ceļu satiksmes negadījumiem, kurus izraisa autobraucēju pārkāpumi, tostarp dati liecina, ka viens no biežākajiem ir atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana.

“Ir pat skaidri noteikts hroniskā ātruma pārkāpēja profils – tas 80% gadījumu ir vīrietis vecumā no 20 līdz 45 gadiem, lielākoties viņa auto ir vecāks par 20 gadiem un teju katrs otrais savu rīcību pamato ar neiecietību pret citiem autovadītājiem, kuri, viņuprāt, uz ceļa pārvietojas pārāk lēni, bremzējot kopējo satiksmi,” skaidro CSDD.

CITI ŠOBRĪD LASA

Direkcijā atzīmē, ka mazāk tiek runāts par tiem, kas ātruma pārkāpuma brīdī atrodas līdzās un tieši nevar ietekmēt un kontrolēt situāciju – ātrbraucēja pasažieriem, blakus braucošajiem autovadītājiem, gājējiem un citiem mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem. Viņi parasti kļūst par situācijas ķīlniekiem, bez vainas ciešot vai ejot bojā autovadītāja rīcības dēļ.

Psihiatrs Māris Taube un Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks atzīst, ka nav daudz veidu, kā ietekmēt hroniskos ātruma pārkāpējus un remdēt viņu agresivitāti uz ceļiem.

Primāri tā ir pareiza uzvedības modeļa iemācīšana topošajiem autovadītājiem, pirms tiesību iegūšanas, pastiprināti pievēršot braukšanas kultūrai uzmanību autoskolās un uzskatāmi parādot ātrumpārkāpšanas reālas sekas.

Nozīme ir arī efektīvai, motivējošai sodu sistēmai un aizvien modernākām un gudrākām ātruma kontroles sistēmām, bet arī pati sabiedrība ar savu rīcību var protestēt pret agresīvu braukšanu, tādējādi stimulējot pozitīvas pārmaiņas.

Pēc direkcijā minētā, svarīga loma ir līdzbraucējiem – ģimenei, tuviniekiem, draugiem, kolēģiem, – kuri nedrīkst ar klusēšanu akceptēt šādu braukšanas modeli.

Viņiem ir jārunā, skaidri jāizsaka savs protests, atklāti jāpauž sajūtas, uztraukuma vai baiļu emocijas, un obligāti atklāti jāpauž ieteikumi par vēlamo rīcību.

Savukārt blakus braucošajiem autovadītājiem ļoti svarīgi ir mācīties nepakļauties provokācijām uz ceļa. “Smagkāju” tieksme pēc sacensības ar laiku pierims, ja potenciālie konkurenti nereaģēs uz viņu spiedienu.

Tāpat ikviens pieredzējis autobraucējs var pieņemt lēmumu, būt par nobriedušu personību “ar mugurkaulu” un ar savu rīcību rādīt labu piemēru – ievērot ātruma ierobežojumus un būt par adekvātu, cieņpilnu satiksmes dalībnieku, norāda direkcijā.

Pēc CSDD pārstāvju paustā, ja absolūtais sabiedrības vairākums mazinās toleranci pret ātruma pārkāpējiem, neatbalstīs tādu ātrbraucēju pašapliecināšanās veidu, privāti un publiski paužot protestu pret šādu necieņas izrādīšanu attiecībā uz apkārtējiem, tas radīs zināmu sabiedrības spiedienu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.