Covid sāpju nauda: paziņo par iespēju pretendēt uz valsts atbalstu krīzē 5
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Covid-19 epidēmija skārusi vairākus ražošanas uzņēmumus, kas var pretendēt uz valsts atbalstu šajā krīzē.
Jau septembra beigās kļuva zināms par Covid-19 inficētajiem darbiniekiem uzņēmumā “Kuldīgas tekstils”, kā rezultātā uzņēmums pārtrauca darbu uz 10 dienām.
Vēl pirms tam vīruss tika konstatēts vienā no lielākajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem “Forevers”.
Oktobra pirmajā pusē kļuva zināms, ka vīruss konstatēts zivju pārstrādes kompānijas SIA “Līcis-99” darbiniekiem, un uzņēmuma vadība nolēma uz divām nedēļām darbu pārtraukt, prognozējot lielus zaudējumus.
Kādas ir iespējas šiem eksportējošiem uzņēmumiem un citiem pandēmijas skartajiem ražotājiem saņemt Covid atbalstu?
“Kuldīgas tekstils” valdes locekle Jolanta Krūmkalne skaidro, ka dīkstāves kompensācijas saņemšana beidzās jau 1. jūlijā. Pēc konsultācijām Valsts ieņēmumu dienestā viņa sapratusi, ka uzņēmumam vairs nekas nepienākas.
“Darba inspekcijā mums teica, ka jāmaksā dīkstāves pabalsts no sava budžeta. Šajā momentā nesaņemam nekādu palīdzību no valsts. Var atlikt nodokļu nomaksu, bet mums jau tie būs jāsamaksā tik un tā. Tad labāk mēs tos nomaksājam tagad, nevis pēc kāda laika. Mums tad būs jāmaksā iekavētie un kārtējie nodokļi,” viņa komentē situāciju.
Uzņēmums šobrīd mēģina sarēķināt zaudējumus.
“Līcis-99” valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis lēš, ka dīkstāves dēļ uzņēmuma neiegūtie ieņēmumi varētu būt no 50 līdz 100 tūkstošiem eiro.
“Neesam tik nabagi, lai prasītu palīdzību. Turklāt neiekļaujamies noteikumos, kur atbalstu var dabūt tad, ja eksports samazinājies par 25% noteiktā laikā,” viņš komentē situāciju.
Teorētiski esot labi, ka darbiniekiem iespējams dabūt B kategorijas slimības lapu, taču tā attiecas ne tikai uz sasirgušajiem, bet arī veselajiem, kas nozīmē – uz valsts rēķina, un tas neesot pareizi.
Viņš arī norādīja, ka tūrisma jomai, restorāniem un kafejnīcām, kur “bēdu ieleja ir lielāka”, vairāk nepieciešams atbalsts.
Jautājām atbildīgajai – Ekonomikas ministrijai (EM), kāda palīdzība pieejama uzņēmumiem, kuru darbinieki sasirguši ar Covid-19 un atrodas piespiedu dīkstāvē.
EM skaidro: “Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem gan Ekonomikas ministrija, gan valdība kopumā šā gada laikā izstrādājusi virkni atbalsta programmu, no kurām joprojām lielākā daļa ir pieejamas uzņēmējiem.”
EM mājaslapā redzams, ka līdz gada beigām Covid-19 krīzes ietekmētie uzņēmumi neatkarīgi no nozares var pieteikties uz apgrozāmo līdzekļu aizdevumu un garantijām banku kredītu brīvdienām.
Tāpat iespējams saņemt eksporta kredītu garantijas, pie garantijām var tikt lielie komersanti. Šos pasākumus īsteno “Altum”.
Krīzes skartie uzņēmumi var saņemt nodokļu samaksas termiņa pagarināšanu vai sadalīšanu nomaksas termiņos uz laiku līdz 3 gadiem. Bet oktobra beigās plānots sākt atbalsta sniegšanu eksportējošiem uzņēmumiem darba samaksās kompensēšanai.
Dīkstāves pabalstu programmai, kas bija aktīva šā gada pirmajā pusē, šobrīd identiskas nav un neesot plānots tādu veidot. Iepriekšējā programma tapusi kā steidzams atbalsta instruments uzņēmumiem, kuru darbību apturēja Covid-19 ierobežojumi.
Tad gan valsts kopumā, gan uzņēmēji bija jaunā situācijā, kurā bija jārod risinājums. Šobrīd tiekot darīts viss, lai ekonomiskā darbība neapstātos un uzņēmējdarbībai nekādi ierobežojumi nav ieviesti.
Papildu Veselības ministrija, EM un LIAA, gan Valsts darba inspekcija un citas institūcijas izstrādājušas vairākus ieteikumus, kā uzņēmumi un visi cita darba devēji var organizēt savu darbu, lai maksimāli izvairītos no uzņēmuma darbības apstādināšanas slimības uzliesmojuma gadījumos.
EM aicina uzņēmumus iepazīties ar šiem materiāliem un ieviest savos uzņēmumos sev piemērotākos risinājumus, lai sargātu savus darbiniekus.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs uzsver, ka situācijā, kad epidemioloģiskie riski pieaug, ir īpaši jādomā par ražošanas un pakalpojumu sniegšanas saglabāšanu, kā arī mācību nodrošināšanu klātienē.
Sabiedrībai jāievēro epidemiologu ieteikumi, lai nodrošinātu ražojošo uzņēmumu pilnvērtīgu darbu. Gadījumā, ja situācija uzņēmumos pasliktināsies, EM atbalsta iespējas izvērtēs un nepieciešamības gadījumā meklēs iespējas krīzes skartajiem uzņēmumiem palīdzēt.
