Covid laika prasmes, ko paņemsim līdzi turpmākajā dzīvē 0
Mobilo sakaru operatora “Tele2” #paliecmājās iedzīvotāju pieredzes pētījums atklāj, ka 70% iedzīvotāju koronavīrusa izraisītās krīzes laikā ir ko jaunu iemācījušies un gatavi jauniegūtās prasmes un zināšanas pielietot arī pēc krīzes, portālu LA.LV informēja “Tele2” sabiedrisko attiecību vadītājs Latvijā Oskars Fīrmanis.
TOP3 lietas un iemaņas, kuras cilvēki turpinās praktizēt arī pēc krīzes, ir – aktīvāk izmantos mobilās tehnoloģijas (25%), biežāk iegādāsies preces internetā (21%) un atteiksies no luksus lietām (20%).
Kā noskaidrots pētījumā, krīzes laikā iegūtās zināšanas, kas noderēs arī nākotnē, visvairāk novērtē vadītāji (92%) un seniori (86%).
“Mobilo un digitālo tehnoloģiju pieaugošo lomu sabiedrības dzīvē neapstrīd neviens, bet tas nenozīmē, ka šī attīstība ir vienmērīga.
Sabiedrība ir daudzšķautņaina, un līdz šim vairākas sociālās grupas, kā piemēram, seniori, neizjuta īpašu vajadzību un vēlmi iemācīties maksāt rēķinus un veikt pirkumus internetā, vai izmantot video zvanu saziņai ar radiniekiem.
Covid-19 pandēmijas ietekmē šī vajadzība kļuva pavisam īsta, un, kā redzams, mēs visai ātri spējām pielāgoties radikālām izmaiņām ikdienas dzīvē.
Piemēram, katrs piektais pensionārs šajā laikā izmanto WhatsApp video zvanu, lai sazinātos ar tuviniekiem. Tas nozīmē, ka ar aktīvu publisko institūciju darbību pastāv labas iespējas veicināt vēlamu prasmju apgūšanu arī nākotnē, kam būs ne tikai ekonomiski ieguvumi, ” norāda ekonomikas antropologs Andris Šuvajevs.
“Arī uzņēmumi un valsts institūcijas ir centušās pielāgoties jaunajiem apstākļiem un ieviesuši digitālos risinājums, kas visticamāk turpinās darboties arī nākotnē, jo spēj efektīvāk izpildīt noteiktas funkcijas.
Tomēr šeit ir arī viens zināms riska faktors. Proti, ir arī jāapzinās un to parāda arī pētījuma dati, ka daļai sabiedrības jeb 30% pandēmijas laikā ikdiena nav būtiski mainījusies un viņi nav apguvuši jaunas iemaņas. Attīstoties tehnoloģijām un mainoties dažādām uzņēmējdarbības un klientu apkalpošanas formām, šī sabiedrības daļa nākotnē var saskarties ar jauniem izaicinājumiem, tādēļ šim jautājumam noteikti ir jāpievērš uzmanība jau tagad,” atzīt A.Šuvajevs.
Seniori daudz biežāk nekā citas sabiedrības grupas norāda uz to, ka nākotnē aktīvāk izmantos mobilās tehnoloģijas, daudz biežāk sazvanīsies ar radiniekiem, izmantojot video zvanu, kā arī meklēs izklaides iespējas internetā.
Jaunieši un vidējā paaudze ir tā, kas savukārt daudz izteiktāk nekā citas sabiedrības grupas turpinās sportot mājās, kā arī izmantos tiešsaistes kursu iespējas.
“Cilvēku paradumi mainās ļoti lēni, bet mēs no savas darbības jomas redzam, ka šī krīze šo tempu ir palielinājusi.
Mobilā interneta patēriņa straujais pieaugums apliecina to, ko parāda arī pētījums – iedzīvotāji ir apguvuši daudzas ar tehnoloģijām saistītas prasmes.
Man gribētos cerēt, ka mēs no šīs krīzes kā labās lietas paņemsim līdzi ne tikai praktiskās iemaņas, kas ļāva mums strādāt un mācīties attālināti, bet arī liks mums pārvērtēt cilvēcīgās lietas.
Ne velti mūsu pētījuma dati rāda, ka pirmā lieta, ko vismaz 60% cilvēku darīs pēc krīzes ierobežojumu beigām, ir satiks ģimenes locekļus un draugus,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.
Lai noskaidrotu, kā ārkārtējā situācijā Latvijā mainījušās iedzīvotāju prasmes, mobilo sakaru operators “Tele2” veica #paliecmājās iedzīvotāju pieredzes pētījumu sadarbībā ar “Norstat” šī gada maija sākumā, un tajā piedalījās 1011 respondenti.
