Covid-19 vakcīna: vai tā novērsīs smagu slimības gaitu un cik Latvijas iedzīvotājiem būtu jāpotējas, lai redzētu rezultātu 17
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagaidām nav zināms, cik efektīvas būs vakcīnas pret Covid-19, kas nokļūs līdz Eiropas Savienības dalībvalstīm. Informācija, kas masu medijos parādās par atsevišķu vakcīnu augsto efektivitāti, ir pašu ražotāju sniegtā, nevis Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) apliecinātā, vakar informēja Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa.
Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja profesore Dace Zavadska sacīja, ka esot liela cerība, ka vakcīna samazinās nāves gadījumu skaitu un smagu slimības gaitu, arī komplikāciju attīstību,
bet pagaidām nekas nav zināms, vai potēšanās novērsīs vidēji smagu slimības gaitu.
Nevarot runāt arī par to, ka ar šīm vakcīnām būs iespējams pilnībā pārtraukt koronavīrusa izplatību. Tāda iespēja pastāvot, bet to, vai tas notiks, rādīšot nākotne.
Vakcinācija būs brīvprātīgs process un, kā skaidroja S. Līviņa, optimistiskākajā variantā vakcīnas Latvijā varētu būt pieejamas 2021. gada pirmajā ceturksnī. Patlaban Eiropas Komisija (EK) visu dalībvalstu vārdā, tajā skaitā arī Latvijas, risina sarunas un slēdz līgumus ar dažādiem vakcīnu ražotājiem. Jau noslēgti līgumi ar “Astra Zeneca”, “Pfizer” un “BioNTech”, “Johnson&Johnson” un notiekot sarunas ar vakcīnu ražotāju “Moderna”.
Vai tu vakcinēsies pret Covid-19?
“Kad EK ir noslēgusi līgumu ar ražotājiem, katrai dalībvalstij tiek dotas piecas dienas lēmuma pieņemšanai, vai dalībvalsts iegādāsies vakcīnas no konkrētā ražotāja vai ne. Tā kā mēs vēl nezinām, kurš vakcīnu ražotājs izies līdz galam reģistrācijas procesu Eiropas Zāļu aģentūrā, tad Latvija līdzīgi kā citas ES valstis ir pateikusi, ka iepirks vakcīnas no tiem ražotājiem, ar kuriem šis līgums ir noslēgts. Tātad no “Astra Zeneca”, “Pfizer”, “Johnson&Johnson”, un šodien būs zināms, vai EK ir noslēgusi līgumu ar “Moderna”.
Latvija ir pieteikusies uz 800 tūkstošiem vakcīnu, taču jāņem vērā, ka vakcīnu pieejamība būs ierobežota.
Patlaban mēs nezinām, cik vakcīnu Latvija saņems, kad būs līdz galam iziets vakcīnu reģistrācijas process,” skaidroja Līviņa un piebilda, ka 800 tūkstoši ir minimums, ko mūsu valsts sagaida.
Eiropas Zāļu aģentūra vakar paziņojusi, ka pirmās vakcīnas pret jauno koronavīrusu varētu apstiprināt drīzumā: “Atkarībā no novērtēšanas progresa EZA patiešām varētu atrasties tādā situācijā, lai noslēgtu novērtēšanu vislabākajiem kandidātiem šā gada beigās vai nākamā sākumā.”
Latvijas Nacionālais veselības dienests vakcīnu iegādei ir rezervējis 2,6 miljonus eiro, taču reāli nepieciešamo summu ir grūti prognozēt, jo viena vakcīna var maksāt no dažiem eiro līdz vairāk nekā desmit eiro.
Cena ir atkarīga no ražošanas tehnoloģiskā procesa. Turklāt jāņem vērā, ka ne visi nosauktie ražotāji, ar kuriem EK noslēgusi līgumu, varētu iziet vakcīnas reģistrācijas procesu.
Tikmēr infektologs Uga Dumpis pagājšpiektdien Valsts prezidenta Egila Levita rīkotajā diskusijā par veselības drošību vērsa uzmanību, ka “būs vakcīnas izaicinājums”, jo ne visi iedzīvotāji būs gatavi vakcinēties.
“Vakcinējamo skaitam, visticamāk, būs jāsasniedz 70% no valsts iedzīvotāju skaita.
Tas būs milzīgs izaicinājums, zinot, ka tikai 50% Latvijas iedzīvotāju atbalsta pašreizējo valdības pieeju koronavīrusa izplatības mazināšanai. Tāpēc, lai mēs sasniegtu šo vakcinācijas aptveri, būs jāpanāk, lai sadarbojas vairāk par pusi.
Lai to izdarītu, manuprāt, ir vajadzīgs talants un nauda. Man nav skaidrs, kā notiek iepirkumi par [sabiedrības informēšanas, reklāmas] kampaņām, bet, manuprāt, būs vajadzīgas talantīgas idejas, kuras īsteno labākie režisori, labākie operatori, lai tiktu ārā no visa šā ārprāta, kurā mēs atrodamies jau vairāk nekā pusgadu,” sacīja U. Dumpis.
Veselības ministre Ilze Viņķele šajā diskusijā stāstīja, ka ministrija patlaban strādājot pie informatīvās un izglītojošās kampaņas. Viņa pauda uzskatu, ka tai jānotiek ne tikai valsts valodā, bet arī krievu valodā.
“Es nesaku, ka mums ir jāapšauba valsts valodas statuss.
Bet ir skaidrs, ka sabiedrības veselības un drošības labad šādā krīzē mums vajadzētu uzrunāt arī to auditoriju, kura informāciju labāk saprot krievu valodā.
Šī nav vēršanās pret latviešu valodas nozīmīgo statusu, ne arī pret to, lai mēs vēl vairāk šķeltu sabiedrību. Bet šis ir gājiens krīzes laikā, kas ir nepieciešams, lai mēs esam drošāki un veselīgāki,” teica I. Viņķele.
