Covid-19 sertifikāts zem ādas: Zviedrijā jau tūkstošiem cilvēku ievietojuši rokā mikroshēmu 262
Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Zviedrijā 6000 cilvēku jau ievietojuši rokā mikroshēmu. Tagad to piedāvā, lai varētu uzrādīt Covid-19 sertifikātu.
Decembra sākumā Zviedrija ieviesa jaunus noteikumus, kas pieprasa pasākumos, kuros piedalās vairāk nekā simt cilvēku, līdzi nēsāt personu apliecinošus dokumentus.
Lai tas nebūtu jādara, pēc šī paziņojuma pieauga to cilvēku skaits, kuri izvēlējas implantēt mikročipus zem ādas.
Jau aptuveni 6000 cilvēku Zviedrijā līdz šim bija ievietojuši mikroshēmu savās rokās, ziņo AFP. Taču čipošanas bums jau ir pāri. Vai pandēmijas ierobežojumi radīs jaunu?
Rīsa grauds plaukstā
Elektroniskā mikroshēma ir apmēram rīsa grauda lielumā un tā ar šprici tiek implantēta plaukstas virspusē. “Tehnoloģijas ir neticami ērtas,” “Euronews” televīzijai atzina mikrobiologs Bens Libertons.
Zviedrijas uzņēmums “DSruptive Subdermals”, kas implantē mikročipus zem ādas, tagad savas viedierīces reklamē, lai tās izmantotu kā Covid-19 sertifikāta nesējus. Taču čipus jau vairākus gadus izmanto citiem nolūkiem – galveno personas datu uzglabāšanai – vizītkartei, sabiedriskā transporta kartei, caurlaidei darbavietā vai sporta zālē, pat lai nopirktu pārtiku no automāta.
Čipus Zviedrijā ievieto kopš 2014. gada, katru gadu vidēji ap tūkstoti. To aizsāka Zviedrijas biohakeru grupa “Bionyfiken”. 2017. gadā Zviedrijas valsts dzelzceļa kompānija “Statens Järnvägar” (SJ) kā pirmā tāda pasaulē deva iespēju implantēt rokā dzelzceļa braukšanas biļeti. Pagājuša gada laikā SJ mikroshēmu rezervēšanas pakalpojumam bija pieteikušies aptuveni 130 pasažieri.
Caurlaide darbavietā
“Epicenter” – 300 jaunuzņēmumu mājvieta Stokholmā – pēdējos gados ir padarījis mikroshēmu pieejamu saviem darbiniekiem un to dalīborganizācijām.
“Man rokā ir mikroshēmas implants, un esmu uz tā ieprogrammējis Covid-19 sertifikātu. Iemesls ir tāds, ka gribu, lai tas būtu vienmēr pieejams. Es vienkārši uzlieku savu viedtālruni uz mikroshēmas un tad ar to atslēdzu, un tad dati atveras,” rāda Hanness Sjoblads, “DSruptive Subdermals” direktors.
Mikroshēmas implants maksājot ap simt eiro.
Viņš salīdzina to ar viedpulksteni, kurš maksā divreiz vairāk, bet tajā pašā laikā arī mikroshēmu var izmantot pat trīsdesmit četrdesmit gadus, kamēr viedpulksteni – tikai trīs četrus gadus.
“Es domāju, ka esmu vēl neaizskaramāka, viengabalaināka, ja esmu nočipota un turu savus personas datus pie sevis. Patiesībā es jūtu, ka es sevi kontrolēju vēl vairāk,” tā AFP atzina Amanda Baka, “Epicenter” mārketinga menedžere, kura implantējusi “DSruptive Subdermals” izstrādāto zemādas mikroshēmu.
Hanness Sjoblads piekrīt, ka daudzi šādus čipus uzskata par bīstamu tehnoloģiju, kas uzrauga cilvēkus. Attaisnojumam viņš stāsta, ka mikroshēmā nav baterijas un ka tā nevar pārraidīt signālu, un ka tās datus var nolasīt tikai tad, ka tai pietuvina viedtālruni. Turklāt tā ievietošana ir un tai jāpaliek brīvprātīgai, viņš uzsver. Pat cietumniekiem un senioriem pansionātos.
Vai būs jauns bums?
Kāda cita Zviedrijas uzņēmuma, kas nodarbojas ar čipēšanu, “Chipster” līdzdibinātāja Sina Amora Poura “eufactcheck.eu” apstiprināja, ka kopumā kopš 2014. gada mikroshēmu ir saņēmuši aptuveni 6000 zviedru, taču “jāņem vērā arī tas, ka 2014.–2016. gadā šī bija daudz populārāka, jo tā bija jauna lieta un par to ziņoja daudzi mediji. Kopš tā laika to cilvēku skaits, kas saņem mikroshēmu, ir samazinājies.” Tāpēc vēl pāragri spriest, vai “DSruptive Subdermals” jaunais piedāvājums ar digitālo sertifikātu zem ādas gūs lielāku atsaucību kā vilciena biļetes vai caurlaide darbavietā.
