Covid-19 seku mazināšana jauniešu vidū ir aktuāla – 17 000 saņems atbalstu 2
Jau pandēmijas sākumā dati par Latvijas jauniešu labbūtību bija satraucoši – jauniešiem pasliktinājās mentālā veselība (63%), viņi sastapās ar grūtībām mācīties (79%), kā arī piedzīvoja nomāktību, depresiju (70%) un uzmācīgas domas vai bija ļoti viegli aizkaitināmi (60%). Vēl jauniešiemproblēmas sagādāja brīvā laika pavadīšana (48%) un fizisko aktivitāšu trūkums (45%).
Lai palīdzētu jauniešiem pārvarēt Covid-19 pandēmijas radītās sekas, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA) 2021.gadā sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) ir izstrādājusi un šobrīd īsteno īpašu atbalsta programmu jauniešiem un darbā ar jaunatni veicējiem.
JSPA projektu vadības un uzraudzības daļas vadītāja Maija Kolberganorāda, kaCovid-19 pandēmija ir ilglaicīgi būtiski ietekmējusi visas jauniešu dzīves jomas – izglītību, nodarbinātību un brīvā laika pavadīšanu, kā arī iespaidojusi viņu mentālo labsajūtu: “Šajā situācijā mums bija nozīmīgi sniegt atbalstu jauniešiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem, kurus ietekmējusi pandēmija. Programma “Atbalsts jauniešiem Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai”guva plašu interesi visā Latvijā – 58 pašvaldības un 94 nevalstiskās organizācijas iesniedza 152 projektu pieteikumus finansējuma saņemšanai, radot risinājumus aktuālās situācijas risināšanai jauniešu vidū.
Tika apstiprināti 47 projekti, kas saņēmuši430 000 eiro finansējumu, nodrošinot atbalstu gan individuālu konsultāciju veidā, gan arī iesaistot jauniešus dažādās āra dzīves un cita veida aktivitātēs, lai viņus motivētu līdzdarboties, socializēties, atbalstītu vienaudžus šajā pārmaiņu un ierobežojumu laikā.Projektu ietvaros paredzēts sniegt atbalstu vairāk nekā 17 000 jauniešiem visā Latvijā.”
No bungu meistarklases mežā līdz individuālām koučinga nodarbībām
Andra Štāle, biedrības “KeeptheChange” vadītāja un projektu realizētāja programmas ietvaros Dienvidkurzemes novadā, uzsver, ka būtiskākais ir atrast jauniešiem atbilstošas aktivitātes: “Kļūda ir projektos ietvert tādus pasākumus, ko mēs, pieaugušie, gribētu, laijauniešiem liekas interesanti, bet tā nav panākumu atslēga. Ir jāieklausās jauniešos un jāveidoprojekti ar viņiem un priekš viņiem. Kopā ar Nīcas jauniešu centru un Nīcas vidusskolu mums tas izdevās – šis ir arī pozitīvais piemērs kā pašvaldība var sastrādāties ar NVO sektoru.
Radījām visdažādākās aktivitātes – koučinga sesijas, sesijas ar emotologu, “dari pats” meistarklases, piemēram, batikošanas, neirografikas tehnikas, iespēju apgūt darba intervijas prasmes un pašiem iejusties pasākumu aģentūras darbinieku lomā, mācoties plānot pasākumus sev, draugiem un ģimenei. Lai radītu pēc iespējas dažādāku projekta aktivitāšu kopumu sadarbojamies ar 18 dažādiem nozares profesionāļiem un organizācijām.
Lielākais gandarījums, ka redzam, ka ar projektu viss nebeidzas– jaunieši aktīvi darbojas WhatsApp grupā, plāno nākotnes pasākumus un meklē savu nākotnes profesionālo nodarbošanos, kā arī daudzi jaunieši projektu ietekmē ir apņēmušies mainīt savus paradumus, piemēram, vairāk sportot, samazināt cukura patēriņu, vairāk runāt ar saviem draugiem par savām sajūtām, mentālo veselību un nekaunēties par to. Biedrības pārstāvji ir blakus un atbalsta jauniešu idejas un plānus.”
Saldus novada pašvaldības jaunatnes lietu speciāliste Ginta Kožokaru norāda, ka programma nāca īstajā laikā, jo jauniešu psihoemocionālās problēmas un motivācijas trūkums jauniešu vidū ir ļoti jūtams: “Mūsu projekta nosaukums “Migla? – Tu vari” ir kā salīdzinājums ar pandēmiju, kura ir necaurredzama, bet katrs var atrast motivāciju kaut ko paveikt. Saldū rīkojam daudzveidīgas aktivitātes, lai katrs jaunietis var atrast sev piemērotāko veidu, kā tikt galā ar emocijām – sākot no rīta meditācijas un mākslas darbnīcām, beidzot ar fizisko spēju izaicinājumiem septiņu dienu garumā un diennakts pārgājienu.
Jaunieši visvairāk novērtēja izbraucienus ar SUP dēļiem un saullēktu rituālu, atzīstot tos par skaistākajiem vasaras piedzīvojumiem. Ar aktivitātēm dabā vēlamies parādīt jauniešiem, ka psihoemocionālām problēmām var atrast dažādus risinājumus. Mūsu pieredze liecina, ka aktivitātes dabā jauniešiem būtiski mazina trauksmi un nemieru, veido jaunu skatījumu par sevi un savām problēmām. Ir svarīgi jauniešus iepazīstināt ar dažādiem rīkiem, kā uzlabot savu pašsajūtu, lai nepieciešamības gadījumā, būtu instrumenti, kurus pielietot.”
Nodarbības dabā saņēma īpašu Ogres novada jauniešu atzinību – tika organizētas dažādas aktivitātes dabā: upes pārgājiens,piedzīvojums dabā ar nakšņošanu pašu būvētās meža apmetnēs, bungu meistarklase mežā,velo ekspedīcija,nodarbība Dabas izglītības centrā “Meža māja”, pastaiga purvā ar purva kurpēm, kā arī sadarbību un komunikāciju veicinošs treniņš Mangaļsalā “Sadzīvo un Izdzīvo” un nakts orientēšanās spēle”Misija Ogrē”.
Kā atzīstIveta Žugre, biedrības “Ogres jauniešu iniciatīvas biedrība “Talantu Kalve”” vadītāja un šī projekta rīkotāja, jau nodarbību laikā ir redzams ieguvumus – ja sākotnēji jauniešiem ir grūtības un bailes komunicēt noslēgtības dēļ, ko pastiprinājusi pandēmija, tad aktivitāšu laikā viņi atveras, rodas jaunas prasmes un zināšanas, kā arī idejas par brīvā laika pavadīšanas iespējām: “Caur dažādiem neformālās izglītības pasākumiem, āra dzīves aktivitātēm un pieredzes izglītību, vienaudžu mācīšanos, pieredzes apmaiņu, koučingu un mentoringu, esam snieguši iespēju jauniešiem socializēties un kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku.
Nodrošinot vispusīgu un pilnvērtīgu atbalstu, tika mazinātas sociālās distancēšanās un attālināto mācību radītās sekas, kā arī uzlabota emocionālā labsajūta, vienlaicīgi –paaugstināta pašapziņa un motivācija darboties, satikties un socializēties. Projekta ietvaros atlikušas vien pēdējās aktivitātes: nodarbību cikls “Dizaina domāšanas darbnīca” un jauniešu pašu iniciēts pasākums. Aicinu arī vecākus pamanīt šādas iespējas un piedāvāt savām atvasēm, lai viņiem būtu pieejama kvalitatīva laika pavadīšana ārpus mājas kopā ar citiem jauniešiem.”
Salauzt ledu jeb kādi ir programmas ieguvumi?
Lai arī projekti un to aktivitātes joprojām tiek īstenotas, ieguvumus no programmas apstiprina gan jaunieši, kam ir bijusi iespēja piedalīties šīs programmas aktivitātēs, gan projektu realizētāji.
“Pirmkārt, ir veicināta jaunu zināšanu un prasmju apguve balstoties uz jauniešu vajadzībām un interesēm, tādējādi sagatavojot viņus turpmākajām mācībām un darba tirgum. Otrkārt, ir stiprināts savstarpējais atbalsts un jauniešu piederības sajūta vietējai kopienai, paaugstināta jauniešu pašapziņa. Tāpat būtiski, ka ir sniegta iespēja socializēties un kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku, nodrošinot jauniešiem iespēju saņemt individuālu atbalstu ārpusskolas laikā un mazināt jauniešu psihoemocionālās veselības riskus Covid-19 pandēmijas laikā un pēc tās,” stāsta JSPA pārstāve Maija Kolberga.
Kā norāda Iveta Žugre, biedrības Ogres jauniešu iniciatīvas biedrības”Talantu Kalve” vadītāja, “Situācija ar pandēmiju un tās ierobežojumiem gada griezumā mainās un tai līdzi mainās jauniešu mentālā veselība un vēlme kaut ko darīt. Realizējot projektu, vasarā priecājāmies, ka jaunieši vēlas iesaistīties un ir atvērtāki, taču rudenī, atsākoties stingrākiem ierobežojumiem un mājsēdei, jaunieši atkal ir it kā “atkrituši” atpakaļ situācijā, kāda bija pavasarī, kad veicām pētījumu, kurā 83% jauniešu atzina, ka pandēmijas ietekmē jūtas nomākti un bezcerīgi, izjūt paaugstinātu stresu un trauksmi, ir nemotivēti, bezspēcīgi, nedrošiun zaudējuši motivāciju. Teju visbiežākā atbilde – “nav vēlēšanās neko darīt”. Tas arī šobrīd ir projekta galvenais uzdevums–salauzt ledu, lai jaunieši gribētu komunicēt ar citiem, iesaistīties, nevis palikt vienatnē ar datoru.”
Pandēmija turpinās – kas tālāk ar jauniešu atbalstu?
Jauniešivar saņemt sev nepieciešamo atbalstu programmas ietvaros līdz šī gada beigām. Vienlaikus šobrīd nekas neliecina par to, ka pandēmija drīz beigsies, tāpēc aktuāls ir jautājums – kas notiks ar atbalstu jauniešiem turpmāk?
Kā norāda JSPA pārstāve Maija Kolberga, programmas lielākais ieguvums ir tāds, ka tā sniedz atbalstu jomai kopumā – gan darbā ar jaunatni iesaistītajiem, gan jauniešiem: “Projekta ieviešanas fāzē viens no mērķiem, kas tika izvirzīts, bija veicināt ilgtspējīgu risinājumu attīstību darba ar jaunatni jomā Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai. Lai to īstenotu, rīkojām trīs tiešsaistes mācības, kurās piedalījās 120 dalībnieki, kā arī mācības vienaudžu izglītotājiem un mentoringu to 14 projektu īstenotājiem, kuri šo tēmu norādīja kā prioritāti.
Papildu tamprojektu 47 īstenotājiem tika nodrošinātas grupu un individuālās supervīzijas, kā arī divas mācības par digitālās kompetences pilnveidi darbā ar jaunatni iesaistītajiem.Tas vieš pamatotu cerību, ka programma nenoslēgsies līdz ar tās formālo beigu datumu, bet pašvaldības un organizācijas arī turpmāk savā darbā varēs izmantot saņemtās zināšanas un programmā pieteiktajos projektos radītās un izmantotās iestrādes.”
Ieteikums jauniešiem un viņu vecākiem būt aktīviem un savas pašvaldības jauniešu centrā jautāt un noskaidrot iespējas. Saraksts ar organizācijām, kas īsteno projektus programmas “Atbalsts jauniešiem Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai” ietvaros atrodams šajā linkā (sadaļa Projekta konkursa rezultāti): https://jaunatne.
