Covid-19 “nokauj” slēpošanu: Eiropa strīdas slēpošanas trašu dēļ 5
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kamēr Latvijā rit strīdi, vai pandēmijas apstākļos atļaut skaistumkopšanas salonu darbu, daudzās Eiropas valstīs jāsastopas ar miljardiem eiro vērto jautājumu, vai publikas iecienītajām slēpošanas trasēm un kūrortiem Alpos un Pirenejos decembrī un gadu mijā jāpaliek slēgtiem. Austrijā, Francijā, Vācijā, Itālijā ir reģioni, kam tas ir ekonomiskās izdzīvošanas jautājums. Kaut valstis demonstrē dažādu pieeju, skaidrs, ka šoziem Rietumeiropas slēpošanas trases vairumā gadījumu nesāks pilnvērtīgu darbību vismaz līdz nākamā gada janvārim.
Vācijas kanclere Angela Merkele un Itālijas premjers Džuzepe Konte ir aicinājuši visas Eiropas Savienības (ES) valstis Covid-19 apturēšanas vārdā vismaz līdz nākamā gada sākumam, līdz 10. janvārim paturēt slēpošanas trases slēgtas.
“Teikšu atklāti, ka tas nebūs viegli, bet mēs mēģināsim,” aizvadītajā nedēļā sacīja Merkele, norādot uz sarežģīto sarunu procesu ar atbildīgajām citu valstu amatpersonām. Tāpat Francijas prezidents Emanuels Makrons televīzijas paziņojumā nācijai uzsvēris, ka Francijas slēpošanas kūrortu darba atsākšana gada nogales brīvdienās izskatās “neiespējama”. Precīzāk, Ziemassvētkos paši kūrorti apmeklējumiem gan būs pieejami, taču slēpošanas infrastruktūra nedarbosies. Francijas dienvidaustrumu reģionos šis plāns jau nosaukts par “vājprātīgu”.
Pagājušās nedēļas beigās vairākās pilsētiņās vietējie uzņēmēji izgāja demonstrācijās. Francijā ir vairāk nekā 300 slēpošanas trašu, kas gadā ienes ap 10 miljardu eiro un dod darbu ap 120 tūkstošiem cilvēku, no kuriem trešdaļa strādā sezonāli. Runa vārda burtiskā nozīmē ir par miljardiem. Itālijā iepriekšējā sezonā ziemas tūrisms ienesa 10,4 miljardus eiro, bet šogad prognozējamais samazinājums ir 70%. Jau aprēķināts, ka, atverot trases tikai janvāra vidū, Itālijā izdosies panākt vien 3,1 miljardu eiro apgrozījumu. Vakar Kontes valdība noturēja vairākas sēdes ar reģionu vadītājiem, lai sagatavotu paziņojumu par īpašo režīmu svētku laikā. Tas skars arī slēpošanas trases, par kuru slēgšanu valdība ir stingra par spīti lobētāju pūlēm. Atsevišķi reģioni piedāvā kompromisu, kas paredz, ka trases izmantot ļautu tikai tiem, kuri apmetušies attiecīgā kūrorta viesnīcās, un tiem, kam pieder brīvdienu mājas kalnos.
Vaina nav slēpēs
Pasaules veselības organizācija (PVO) atzinusi, ka slēpošana pati par sevi nerada lielus inficēšanās riskus – ne lielākus kā jebkura cita sporta nodarbība. Taču briesmas slēpj šo iecienīto nodarbi pavadošie procesi.
“Patiesā bīstamība ir tajā, ka cilvēki dosies uz lidostām, autobusi vedīs viņus uz slēpošanas kūrortiem, tur būs pacēlāji un vietas, kur ļaudis pulcēsies vienkopus,” pirmdien preses brīfingā Ženēvā norādīja PVO pārstāvis Maikls Raiens. V
iņš uzsvēra, ka īpaši bīstamību slēpj slēpotāju socializēšanās pēc sportošanas.
Arī tām valstīm, kas nolēmušas atvērt slēpošanas un klinšu kāpšanas trases, pēc Raiena teiktā, būtu jāparūpējas, lai kontakti starp cilvēkiem tajās samazinātos līdz minimumam: “Runa ir par aktivitātēm, kas saistās ar liela cilvēku daudzuma sapulcēšanos ierobežotā teritorijā, par publiskā un cita veida transporta lietošanu, lai nokļūtu turp un atpakaļ. Šis process jāorganizē ļoti uzmanīgi.”
Ne visas valstis gatavojas pievienoties Vācijas, Francijas un Itālijas aicinājumiem. Dažas liek manīt, ka to vienkārši nevar atļauties, citas, ka kalnu slēpošana ziemā ir principa lieta, “daļa no nacionālās identitātes”, kā to uzsvērušas Austrijas amatpersonas.
“Lēmumam, vai un kad slēgt slēpošanas trases, ir jābūt katras valsts darīšanai. Mēs taču nenorādām Francijai, kad tā atkal drīkst atvērt Luvru,” raidītājam “Deutsche Welle” aizrādījusi Austrijas tūrisma ministre Elizabete Kestingere. Austrijas rietumos ziemas laikā tūrisma nozare 2018./2019. gada sezonā apgrozīja 14,9 miljardus eiro.
Ja nu slēpošanu šogad aizliegtu ar oficiālu Eiropas Komisijas lēmumu, Vīne būtu gatava pieprasīt no ES divu miljardu eiro kompensāciju – slēgšana tai izmaksāšot 500 miljonus eiro nedēļā.
Austrija ir nobriedusi trases atvērt 17. decembrī – trīs nedēļas vēlāk nekā citus gadus. Darbu atsāks arī bēdīgi slavenie Arlbergas apgabala slēpošanas kūrorti, tādi kā Išgla, kas šogad februārī un martā kļuva par īstu Covid-19 “siltumnīcu”, no kuras tūristu simti iznēsāja vīrusu pa visu kontinentu. Šajā sezonā jebkādas vakaru ballītes pēc slēpošanas Austrijā gan ir aizliegtas.
Šveice, kam ES vienotība nav saistoša, slēpošanas trases pilnībā atvērs 5. decembrī, par spīti tam, ka situācija ar Covid-19 tur ir uz pusi sliktāka nekā Vācijā. Jau tagad atsevišķi pacēlāji kalnos darbojas ierobežotā režīmā. “Slēpošanas vietas drīkstēs palikt atvērtas ar labu aizsardzības koncepciju un striktiem nosacījumiem,” sacījis Šveices veselības ministrs Alēns Bersē.
Skaidrs, ka pacēlāju vagoniņos un liftos būs jāvelk sejas maskas, tie būs regulāri jādezinficē, jāizvieto roku dezinficētāji, veikalos un restorānos jāievēro distancēšanās un citi nosacījumi, bet kontaktēšanos ar personālu nāksies samazināt, cik iespējams. Šveicieši apzinās, ka šī sezona tiem jebkurā gadījumā nebūs veiksmīga, jo parasti pusi skaita Šveices kalnu slēpošanas apmeklētāju veido ārvalstu tūristi, bet šogad karantīnas un citu ierobežojumu dēļ to nebūs.
Par slēpošanai atklātām zemēm gadu mijā kalpos arī Zviedrija, Norvēģija, Somija. Atsaukties Vācijas aicinājumiem atteikusies Bulgārija, bet vēl vesela virkne valstu, tostarp Slovēnija, Spānija, Andora nav vēl noformulējušas attieksmi.
Neraža pļaujas laikā
Reģioniem, kuru saimniecība lielā mērā balstās gandrīz tikai uz slēpošanas tūristu apkalpošanu, kas turklāt jau tāpat ir ierobežota ar sezonu, jebkurš jauns ierobežojums nozīmē milzīgus zaudējumus, bet slēgšana vispār līdzinās katastrofai.
Turklāt šoreiz ir runa par periodu starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu, kas viesnīcu, trašu un pacēlāju īpašniekiem, kūrortu veikalu un restorānu saimniekiem ir visīstākais pļaujas laiks.
Piemēram, Francijas Alpu slēpošanas reģions “Les Trois Vallées” (“Trīs ielejas”), kas ar 600 km slēpošanas trašu kopgarumu skaitās pasaulē lielākais slēpošanas kūrorts, 90% apmērā – sākot ar slēpošanas pakalpojumiem un beidzot ar veikalu piedāvājumu – balstās tikai uz kalnu tūrismu un sportošanu ziemā. Ziemassvētku brīvdienu viesi šā reģiona uzņēmējiem dod 25% sezonas ienākumu.
“Dīvaini būs teikt: mēs nedrīkstam atvērties,” Francijas valdības lēmumu medijiem komentējis “Les Trois Vallées” direktors Olivjē Dezotī.
Tomēr trašu un viesnīcu turētāji ievēros aizliegumu. Slēpošanas vietu slēgšana nenozīmē, ka atpūtnieki nevar doties uz kalnu ciemiem un takām vienkārši tāpat pastaigāt un atpūsties.
Daudzi mazāka mēroga trašu un atpūtas vietu turētāji Vācijā un Francijā ir dusmīgi uz valdību, kas liegusi tiem darbu un ienākumus, piesaucot pandēmijas sākuma epicentra Išglas piemēru, kad infekcija lielā mērā izplatījās, pateicoties vakaru ballītēm un klubu uzdzīvei – bet ne jau visās vietās ir tāda infrastruktūra, kas šādu uzdzīvi nodrošina. Protams, valdības ir apsolījušas slēpošanas trašu īpašniekiem kompensāciju par slēgšanu, taču pēdējie ir nobažījušies, ka ar to nepietiks, lai noturētu biznesu. Proti, Vācijā valdība ir solījusi segt 75% no pagājušā gada apgrozījuma, bet nelaime tā, ka pagājušā gada decembris bija silts, līdz ar to apgrozījums bija mazāks nekā parasti.
