Kārlis Streips: Covid-19 nav parastā gripa. Es vakcinēšos tad, kad tas būs iespējams 11
Komentāru šonedēļ sākšu ar brīdinājumu tiem portāla lasītājiem, kuru nervu sistēma ir pārāk vārga, lai tiktu galā ar situācijām, kurās rakstu ne tikai par vienu tēmu vien.
Tā tas būs arī šonedēļ, vispirms par koronavīrusu Covid-19 un pēc tam par to, kas patlaban darās Amerikas politikā. Ja kādam vajag tagad iedzert nervu mierinošas zāles, tad laipni lūdzu. Pēc tam vari lasīt tālāk.
Situācija ar koronavīrusu, kā pirms pāris nedēļām teica premjerministrs Kariņa kungs, nav laba, draugi, nav laba, nudien.
Rakstu svētdien, 13. decembrī, pirms pāris stundām datorā parādījās paziņojums, ka portālā LSM.LV izvietots jauns materiāls: “Latvijā Covid-19 apstiprina vēl 629 cilvēkiem, miruši 25 slimnieki.”
Šīs infekcijas apstiprinātas un šīs nāves notikušas iepriekšējās diennakts laikā. Iepriekšējā dienā no tā paša portāla cits materiāls: “Latvijā Covid-19 apstiprina vēl 660 cilvēkiem; miruši 5 slimnieki.”
Ar iztēli šo virsrakstu autori acīmredzot neizceļas, bet tas, protams, te nav būtiski. Divu dienu laikā gandrīz 1300 jaunu inficēto. Kopumā vairāk nekā 25 tūkstoši. 349 personas aizgājušas mūžībā.
Ko tas nozīmē veselības aprūpes sistēmai, kurā pirms pāris dienām izsludināta ārkārtas situācija?
Gaiļezerā reanimatologs intervijā teica: “Tie, kam stāvoklis ir ļoti smags, diemžēl, atrodas šajā nodaļā. Šajā nodaļā pašreiz ir seši pacienti, viņu stāvoklis ir galēji smags. Viņi gandrīz visi ir ieslēgti mākslīgās plaušu ventilācijas aparātam, un tikai tāpēc, ka viņu plaušas praktiski neelpo, viņi paši nav spējīgi nodrošināt savas dzīvības funkcijas. Diemžēl tas stāvokļa smagums ir tik nopietns, ka ir ļoti liela iespēja, ka lielākā daļa šo pacientu diemžēl, bet nomirs.”
Cits ārsts, šoreiz no Stradiņu slimnīcas, citā intervijā bilda, ja situācija pasliktināsies, var nākties šķirot pacientus, lai izvēlētos tos, kuriem palīdzība ir vajadzīga primāri, atšķirībā no tiem, kuri vēl kādu brīdi var paciesties.
Ārsts konstatēja, ka kaimiņvalstī Lietuvā šāda veida šķirošana jau ir sākusies.
Internetā atradu interviju ar anesteziologu, kuram bija lūk, kas sakāms: “Es tikai zinu, ka astoņi no desmit pacientiem, kuri saņems manu palīdzību, nomirs. Es tikai nezinu, tieši kuri. Mēs strādājam Panevēžas un Utenas novados. Ja ir vairāki kritiski slimi pacienti, kuri gaida rindā uz reanimāciju un intensīvo terapiju, tad mēs izvēlamies, kurus paņemt.
Visi pacienti vecuma grupā no 75 līdz 80 gadiem reanimācijā nebūs. Reanimācija ir tilts uz dzīvību, nevis nāves vieta. Nav vērts reanimēt pacientu, lai nākamajā palātā viņš jau nomirtu.”
Un ārsts piebilda vēl ko: “Teorētiski var vienā nodaļā ievietot 30 smagi slimus Covid-19 pacientus, bet, ja viņus uzrauga divi vai četri sanitāri, tad viņi nomirs tāpat. Smagos gadījumos uz vienu pacientu vajadzīgi vismaz četri mediķi, realitātē vajadzētu sešus līdz astoņus. Mums nav tik daudz cilvēku.”
Lietuvā situācija ar koronavīrusu ir krietni smagāka nekā mūsu valstī. Tur vienas diennakts laikā piereģistrētas gandrīz trīstūkstoš jaunas infekcijas, un kopējais skaits aulekšo 100 tūkstošu saslimšanu virzienā.
Taču līdzīga situācija var arī rasties Latvijā. Veselības ministrija pagājušajā nedēļā teica, ka valstī ir apmēram 1000 gultu Covid-19 pacientiem. 13. decembrī stacionēto pacientu skaits bija 760.
Minētā ārkārtas situācija cita starpā ļauj atsaukt pensionētus ārstus un medmāsas, jo arī mūsu valstī tāpat kā Latvijā viņu trūkst.
Kā uz to reaģēt?
Es personīgi sejas masku nēsāju visur, kur tas patlaban ir paģērēts – sabiedriskajā transportā, veikalos u.tml. Cik esmu varējis novērot, prasība, ka sabiedriskajā drīkst atrasties tikai puse tajā paredzēto pasažieru, ne vienmēr tiek ievērota, it īpaši tā dēvētajās pīķa stundās. Dzīvoju viens, tāpēc mājās nav iemesla baidīties.
Taču es darīšu visu, ko valsts man liek darīt. Cita starpā šķiet, ka šogad arī Ziemassvētki man būs jāpavada vienatnē, jo iekštelpās patlaban atļauts pulcēties cilvēkiem no ne vairāk kā divām mājsaimniecībām.
Pusbrāļa ģimene ir viena mājsaimniecība, pusmāsas ģimene ir otra. Neko darīt. Skatīšos Ziemassvētku raidījumus televīzijā, uzdzeršu vīnu un neskumšu.
Nākamgad Ziemassvētki būs atkal. Un gribu cerēt, ka nākamgad ap Ziemassvētkiem Covid-19 situācija būs beigusies.
Taču tas brīdis pienāks lēnāk, ja Latvijā cilvēki turpinās uzticēties dažādām muļķībām un sazvērestības teorijām. Mulsina, smagi mulsina fakts, ka aizgājušajās brīvdienās ievērojams bars šādu ļautiņu nolēma pulcēties krastmalā pie Daugavas un tad pie Brīvības pieminekļa.
Par šī pasākuma “nopietnību” dienās pirms tam liecināja, piemēram, apgalvojums, ka tur uzstāsies leģendārā rokgrupa Līvi.
Līvi paziņoja, ka nekas tāds viņiem nebija ne zināms, ne paredzēts, un piebilda, ka grupai ir žēl, ka Latvijā ir cilvēki ir gatavi nolaisties tik zemu dubļos savu interešu apmierināšanas dēļ.
Savukārt tikpat leģendārajam Vides Aizsardzības klubam nācās taisnoties tad, kad viens no tās kādreiz redzamajiem pārstāvjiem pauda savu atbalstu minētajam balagānam.
Mūs viņš nepārstāv, tā teica VAK: “Nekādā gadījumā nepulcējaties krastmalā, nebučojaties un nedziediet. Ir cilvēki, kas uz vecumu izkūkojas.”
Bet vienalga pulcējās. Delfos bija ziņots, krastmalā bija 400 cilvēku, komentāros zem materiāla citi rakstīja, ka tādu bija krietni vairāk. Skaidrs bija tas, ka maskas pasākumā bija ļoti retam cilvēkam uz sejas, un sociālās distancēšanās nebija vispār nekādas.
Klātesošie dzirdēja visādus apgalvojumus par domu, ka Covid-19 ir kaut kāds mīts, kaut kāda sazvērestība. Minētais VAK pārstāvis bļāva, ka atmodas ideāli esot pārvērsti pelnos.
Pagājušajā nedēļā kāda feldšere (!) internetā apgalvoja, ka sejas maskas bērniem esot fatālas, Ķīpsalas hallē tiekot organizēta koncentrācijas nometne nepaklausīgajiem, un, ja būs pieejama vakcīna, tad nekādā gadījumā to nevajag pieņemt, jo tā varētu būt “kapa rakšana.”
Pēc šī marasma policijas pārstāvis teica, ka uzsākti vairāki desmiti administratīvu un kriminālprocesu. Taujāts, kāpēc neatļauti lielo pūli policija vienkārši neizklīdināja, viņš atbildēja, ka policija nevēlējas izraisīt lielāku konfliktu, tādu, kas redzēts citās valstīs.
Man tā likās kā sakarīga attieksme. Idiotismu ar likumu neaizliegsi. Taču gandrīz noteikti pēc divām nedēļām vismaz daži no tiem, kuri tur pulcējās, būs inficēti un saslimuši.
Gribu cerēt (un šajā gadījumā tas ir muļķa pēdējais mierinājums), ka viņi jutīs vismaz mazliet kauna sajūtu par to, ka viņi paši bijuši stulbi, kā arī vainas sajūtu par to, ka smagos apstākļos kādam citam viņi būs jāārstē. Lai arī viņi slimnīcā nonākuši paši sava stulbuma dēļ.
Veselības ministrijas mājaslapā atrodam vēsti, ka valsts ir parakstījusi līgumu ar četriem vakcīnu ražotājiem, kuri kopumā varētu nodrošināt vakcīnas vienam miljonam Latvijas iedzīvotāju.
Vispirms vakcinēs ārstus, medmāsas, aprūpes namu darbiniekus un citus, kuriem ikdienā nākas saskarties ar gados veciem un slimiem cilvēkiem, pēc tam pārējos, sākot ar gados vecākajiem.
Es personīgi savu kārtu gaidīšu nepacietīgi. Pret gripu nekad neesmu vakcinējies. Ja sāku sajusties nevesels, ir medikamenti, kas ar to tiek galā viens, divi.
Bet zinu, ka Covid-19 nav parastā gripa. Es vakcinēšos tad, kad tas būs iespējams. Un cerēšu, ka tā darīs vairākums mūsu valsts iedzīvotāju.
Zinu, ka arī Latvijā diemžēl ir cilvēki, kur internetā vai citur ir salasījušies dažādas muļķības par vakcīnām.
Amerikā vienā aptaujā 49 procenti atbildētāju teica, ka viņi vai nu šaubās par vakcīnu, vai tādu noraidīs bez īpašām pārdomām. Vienu te sapratīsim skaidri, jo skaidri.
Covid-19 epidēmija beigsies tad, kad katrā teritorijā, katrā valstī un pasaulē kopumā būs vakcinēts pietiekami liels procents iedzīvotāju, lai veidotu tā dēvēto pūļa imunitāti.
Arī šī nav tā joma, kurā klausīties sazvērestības teorijas un nonsensu.
Vakcīnas nav nekāda sazvērestība. Laika gaitā tās ir risinājušas nudien smagas un bīstamas slimības, un vismaz man nav nekādu šaubu, ja Latvijas valsts iegādāsies vakcīnu pret koronavīrusu, tad tā būs pārbaudīta un droša vakcīna. Darīsim tā visi!
Savukārt, pagājušajā nedēļā rakstīju par ASV prezidenta Donalda Trampa izmisīgajiem centieniem, atrast kaut vienu tiesu, kura pieņems domu, ka 3. novembra vēlēšanās notika tik liela krāpšanās, ka četros štatos rezultāti būtu atceļami pavisam un tā vietā būtu jāpasludina, ka tur uzvarēja Tramps.
Rakstīju, ka neviena tiesa tādai domai nebija gatava piekrist, un pat paša Trampa iecelti tiesneši to noraidīja. Reiz tas bija noticis, Teksasas štata tieslietu ministrs paziņoja, ka viņš iesniegs prasību Augstākajā tiesā par rezultātu atcelšanu minētajos štatos.
Šai prasībai pievienojās vel 18 citi štata līmeņa tieslietu ministri, lieki teikt, visi republikāņi, vairāk nekā 100 ASV Kongresa deputātu, kā arī pats prezidents.
Un pagājušās piektdienas vakarā pēc Vašingtonas laika Augstākā tiesa vienbalsīgi un lakoniski prezidentam un viņa faniem pateica: Neceriet.
Prasība noraidīta, mēs to pat neapsvērsim, punkts un āmen, visu labu, atā. Tramps bija cerējis, ka tie trīs Augstākās tiesas tiesneši, kurus viņš iebīdīja tiesā, glābs viņa pakaļu.
Vaļsirdības brīžos viņš tā pat teica publiski. Bet arī viņi pateica nē. Vienalga, kas viņus izvirzījis un apstiprinājis, tiesnešiem tomēr ir jādomā par savu reputāciju.
Trampa “juristu sapņu komanda” turpinās ālēties, droši vien līdz pat Džo Baidena inaugurācijai, taču Augstākās tiesas spriedums būtībā šim marasmam ir pielicis visai treknu punktu.
Tiesa, vēl pirms minētās inaugurācijas būs vēlēšanas Džordžijas štatā nākamā gada 5. janvārī, kur vēlētāji izvēlēsies ne tikai vienu, bet divus ASV senatorus.
Vienā gadījumā, lai pabeigtu termiņu senatoram, kurš pirms kāda laika demisionēja veselības problēmu dēļ. Tas nozīmēs, ka tam, kurš uzvarēs šogad, pēc diviem gadiem būs jākandidē atkal.
Otrā gadījumā runa ir par republikāņu senatoru, kurš cer uz otru sešu gadu termiņu.
Šīs ir izšķiroši būtiskas vēlēšanas, jo, ja uzvarēs abi Demokrātu partijas pārstāvji, tad partiju statuss Senātā būs 50:50, un tādos gadījumos izšķirošā balss pieder Senāta prezidentam, vai šajā gadījumā prezidentei, jo Senāta prezidents ir ASV viceprezidents, un 20. janvārī kopā ar Džo Baidenu tiks inaugurēta viceprezidente Kamala Harisa.
Parasti demokrātiem Džordžijā nebūtu nekādu cerību, bet, pirmkārt, Džo Baidens šogad tur guva vairākumu pirmoreiz kopš 1976. gada.
Un, otrkārt, ievērojams skaits republikāņu minētajā štatā ir apgalvojuši, ka tā kā viņu prezidents ir teicis, ka vēlēšanu aparāti, kādi tika lietoti novembrī, bija krāpnieciski un nomainīja balsis, kas nodotas par viņu uz balsīm, kas nodotas par Baidenu, tad arī 5. janvārī nav jēgas piedalīties.
Ja tas nozīmēs mazāku republikāņu līdzdalību un līdz ar to Demokrātu partijas kandidātu uzvaru, tad tas būs vienkārši lieliski. Tikt galā ar četru gadu laikā Donalda Trampa radīto haosu būs daudz vieglāk, ja demokrāti kontrolēs ne tikai Balto namu, bet arī abas Kongresa palātas.
Komentāra rakstīšanas brīdī līdz prezidenta Baidena inaugurācijai palikušas 38 dienas.
