Covid-19: Nauda veselības aprūpei neaug kokos, bet slēpjas ēnu ekonomikā 0
Jaunu klīniski un ekonomiski efektīvu zāļu apmaksai vien onkoloģiskiem pacientiem ik gadu nepieciešami aptuveni 15 miljoni eiro, tomēr valsts budžetā
jauno zāļu kompensācijai pērn atvēlēti tikai 6,6 miljoni eiro, kas nav pat puse no nepieciešamās summas,
aprēķinājušas onkoloģisko pacientu asociācijas. Savukārt būvniecības, lietotu auto tirdzniecības un apsardzes jomu pārstāvji lēš, ka tajās ēnu ekonomikas dēļ neiekasēto nodokļu kopējais apjoms krietni pārsniedz 200 miljonus eiro gadā.
Situāciju nokaitē finansiālās vajadzības jaunā koronavīrusa pandēmijas ierobežošanai un pacientu ārstēšanai, atzinuši speciālisti.
Par to, kur rast nepieciešamo finansējumu veselības aprūpes un sociālajā budžetā, augstskolas RISEBA rīkotajā konferencē “Ēnu ekonomikā apslēptā nauda” diskutēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), vairāku nozaru organizāciju pārstāvji un augstskolas profesori.
Eksperti bija vienisprātis, ka ēnu ekonomikas mazināšana ne vien nesīs jūtamus uzlabojumus valsts budžetā, bet arī normalizēs konkurences situāciju godīgajiem nodokļu maksātājiem.
VID uzlabo nodokļu iekasēšanas mehānismus
“Valsts ieņēmumu dienests aizvadītajā gadā jūtami uzlabojis nodokļu administrēšanu, dalot nodokļu maksātājus pēc maksāšanas disciplīnas un katrai grupai piemērojot atšķirīgu administrēšanas taktiku,” sacīja VID Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča.
Pēc viņas vārdiem papildus aprēķināti nodokļu ieņēmumi no Rīcības plānā ēnu ekonomikas ierobežošanai iekļautajiem nodokļu administrēšanas pasākumiem 2019. gadā sasniedza 95,3 miljonus eiro PVN maksājumos; darbaspēka nodokļos aprēķināti papildu 13,5 miljoni eiro, bet muitas nodoklī un citos maksājumos – 13,3 miljoni eiro, tostarp NMPP arestētie naudas līdzekļi 11,2 miljonu apmērā.
Nodokļu celšana situāciju neatrisinās
Savukārt RISEBA profesors Anatolijs Prohorovs uzsvēra, ka administratīvie pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanai ir tikai viens no dažādajiem instrumentiem budžeta ieņēmumu palielināšanai. “Efektīva nodokļu politika var samazināt ēnu ekonomikas līmeni un pat ar zemākām nodokļu likmēm nodrošināt augstāku labklājības līmeni.
“Darbaspēka izmaksas Latvijas uzņēmumiem ir lielākas nekā Igaunijā un Lietuvā,
tādēļ, lai nezaudētu konkurētspēju, tiek meklēti dažādi risinājumi – uzņēmuma pārcelšana, darbības samazināšana un citi,” atzina Prohorovs, brīdinot, ka šobrīd nodokļu likmju celšanu nedrīkstētu izmantot kā budžeta ieņēmumu paaugstināšanas instrument.
Prohorovs atgādināja, ka ASV ekonomists Artūrs Lafers savos pētījumos atklājis sakarību starp ieņēmumiem valsts budžetā un nodokļu likmēm.
Tā apstiprina ekonomikas zinātnē izteikto pieņēmumu, ka, sasniedzot zināmu nodokļu likmes lielumu un turpinot to palielināt, nodokļu ieņēmumi valsts budžetā samazinās. Pie zemām nodokļu likmēm, turpinot tās paaugstināt, rodas tādi blakusefekti kā ražošanas samazināšanās un ēnu ekonomikas apjoma pieaugums. Tātad var secināt, ka augstas nodokļu likmes nesekmē ekonomikas attīstību, piebilda Prohorovs.
Būvniecības nozare vienojas celt minimālo algu
“Lai uzlabotu biznesa vidi, būvniecības uzņēmumi rīkojās paši, kā risinājumu pielietojot ģenerālvienošanos par minimālās algas celšanu līdz 780 eiro,” uzsvēra Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājas vietniece Anna Upena, piebilstot, ka būvnieku risinājums varētu kalpot kā piemērs arī citām jomām ar tradicionāli augstu ēnu ekonomikas īpatsvaru.
Būvniecība nodrošina svarīgu pienesumu valsts budžetam – nozares uzņēmumi 2018.gadā nodokļos samaksāja 287 miljonus eiro, un tas bijis augstākais rādītājs beidzamo piecu gadu laikā. Nozares samaksāto nodokļu kopsumma ir samērojama ar budžeta izdevumiem atsevišķām valstij nozīmīgām funkcijām vai nozarēm, piemēram, izdevumiem augstākajai izglītībai (280,3 milj. eiro) vai Latvijas iemaksām ES budžetā (272,6 milj. eiro).
Lielāko daļu no būvniecības nozares nomaksātajiem nodokļiem veido darbaspēja nodokļi un tiem pielīdzinātie maksājumi (VSAOI un IIN), uzsvēra Upena.
Būvniecības nozarei ir negatīva nomaksātā PVN bilance, kas nozīmē ka tā no budžeta atgūst vairāk PVN nekā nomaksā, bet 2018.gadā neto atgūstamā PVN apjoms jau būtiski samazinājies.
“Nozarei nav jāgaida uz likumiem un nodokļu politikas izmaiņām – tā var pati sev noteikt spēles noteikumus. Jābūt drosmei un atbildībai mainīties,” akcentēja Upena, piebilstot, ka šobrīd vēl ir spēkā pārejas periods, bet pirmā jaunās minimālās algas likmes ietekme jūtama jau šobrīd.
“Būvniecības uzņēmumi lēma paši nozarē noteikt adekvātu – nozares situācijai atbilstošu minimālo algu, un šāda iniciatīva ir ļoti apsveicama un vēlama arī citās jomās,” piebilda LBAS priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa.
Ģenerālvienošanos parakstījuši Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība un vairāk nekā 50% būvniecības nozares darba devēji 313 būvniecības uzņēmumi, kuru kopējais apgrozījums ir 974 miljoni eiro, tātad 56% no nozares kopējā apgrozījuma.
Ēnu ekonomika bojā konkurenci arī auto tirgotājiem un apsargiem
“Autotirdzniecība strauji transformējas, vērojami uzlabojumi pelēkās ekonomikas un nodokļu krāpniecības apkarošanā. Tomēr kopumā Latvija ir viena no pēdējām ES nodokļu ieņēmumos pret IKP,” atzina“Longo.lv Group” izpilddirektors Edgars Cērps.
Pēc viņa vārdiem, situāciju normalizēt palīdz tas, ka patērētāji kļūst arvien izglītotāki par odometra manipulāciju pārbaudi, auto vēstures izskatīšanu un tirgotāju klientu atsauksmēm. “Arī zemie apkalpošanas standarti un uzticamības līmenis mūsdienu Latvijas patērētājus neapmierina, turklāt tirgus aizvien ir ļoti fragmentēts un neefektīvs,” sacīja Cērps.
Automašīnas pārdod vairāk nekā 700 reģistrētās tirdzniecības vietās, un ir arī milzīgs privātpersonu darījumu skaits ar sludinājumu portālu un sociālo lietotņu palīdzību, kas nosaka to, ka lielākajam lietotu auto tirgotājam nav pat 1% no visa tirgus, norādīja auto tirdzniecības uzņēmuma pārstāvis.
Viņš aprēķinājis, ka lietotu auto tirdzniecībā ir vairāk nekā 100 miljonus eiro liels nodokļu ienākumu potenciāls gadā, jo konkurences apstākļi pašlaik nav vienlīdzīgi un kropļo konkurenci, “privātpersonu” importētāji un pircēji nemaksā nodokļus, tostarp PVN starpību, UIN, algu nodokļus un citus obligātos maksājumus.
Paneļdiskusijā savu pieredzi un viedokli klāstīja arī Līga Batalauska no Drošības Nozares Kompāniju Asociācijas, Ivo Ošenieks no Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas, Maira Dzelskalēja-Burmistre no Zemnieku Saeimas, Guna Miļusa no Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas un Renārs Lūsis no Valsts darba inspekcijas.
Visi runātāji bija vienisprātis, ka ēnu ekonomika ne tikai neļauj iekasēt budžetā nepieciešamos līdzekļus veselībai un sociālajai jomai, bet arī ievērojami kropļo konkurenci, nereti radot situāciju, kad iepirkumos un konkursos uzvar pretendenti ar apšaubāmu un necaurspīdīgu nodokļu maksāšanas praksi.
