Covid-19 krīze un aplokšnu algas izspiež no tirgus godīgi strādājošos. Apsardzes nozare cer uz pārmaiņām 1
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vīrusa izplatības ietekmē pašlaik arī apsardzes nozare pārdzīvo grūtus laikus. Darba kļuvis mazāk, sarūk nozarē strādājošo uzņēmumu un darbinieku ienākumi. Vienlaikus darba devējiem pieaug izdevumi, lai sagādātu darbiniekiem individuālās aizsardzības piederumus, tostarp seju aizsargmaskas un dezinfekcijas līdzekļus.
Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks atzīst, ka vīrusa izplatība un tās mazināšanai ieviestie ierobežojumi nav vienīgie, kas sarežģī nozares darbību.
Piemēram, jau kopš 2014. gada DNKA un citas nozari pārstāvošās sabiedriskās organizācijas cīnās par apsardzes komersantu reģistra izveidošanu. Reģistrs neļautu strādāt apsardzē nereģistrētām un bez licences strādājošām firmām, kuras, maksājot atalgojumu aploksnēs, izspiež no tirgus godīgi strādājošus uzņēmumus.
Reģistra vēl nav
2019. gada decembrī valdība apstiprināja grozījumus Apsardzes darbības likumā, kurā paredzēta apsardzes komersantu reģistra izveidošana. Pērn septembrī Saeimā grozījumu likumprojekts ir apstiprināts otrajā lasījumā.
Kā stāsta Arnis Vērzemnieks, likumā grozījumi paredz ieviest apsardzes komersantu reģistru, aizstājot līdzšinējo licencēšanu. Tāpat reģistrā arī būšot norādīts, kādus apsardzes pakalpojumus drīkst sniegt tajā reģistrētie uzņēmumi un privātpersonas. Publiski pieejamais apsardzē strādājošo reģistrs pasargātu arī apsardzes pakalpojumu pasūtītājus neielaisties darījumos ar firmām, kurās piedāvā zemāku cenu, krāpjoties ar stundu likmēm, proti, norādot tās zemākas par minimālo likmi.
Bet, tā kā likuma grozījumi Saeimā nav pieņemti, nav arī šā reģistra. Pēc pēdējā Iekšlietu ministrijas lūguma reģistra ieviešana atlikta līdz 2022. gada 1. jūlijam.
Vērzemnieks gan atzīst, ka pēdējos gados uzlabojusies sadarbība starp Valsts ieņēmumu dienestu un Valsts policiju, lai apsardzes pakalpojumu licenci vairs nevarētu saņemt personas, kuras izveidojušas līdzīgus uzņēmumus nodokļu shēmu veidošanai.
Savukārt Latvijas Drošības biznesa asociācijas prezidents Jānis Zeps šaubās, vai šo reģistru izdosies ieviest arī nākamgad. Joprojām neesot skaidrības, kā reģistrs darbosies un ko tajā reģistrēs. Viņaprāt, būtu jāreģistrē un atļaujas jāsaņem ne tikai apsardzes uzņēmumiem, bet arī pilnīgi visām nozarē strādājošajām personām, to skaitā visiem drošības dienestiem un to darbiniekiem, kuri apsargā konkrētu uzņēmumam piederošu ēku vai teritoriju. Diemžēl pašlaik ar apsardzi nodarbojas nelicencētas firmas, kuras par ēku vai teritoriju uzraugiem jeb dežurantiem pieņem darbā cilvēkus bez jebkādas kvalifikācijas. Firmām tas ir izdevīgi, jo viņiem var maksāt niecīgu atlīdzību. Viņaprāt, šie dežuranti vairāk atbilstu inženiertehnisko darbinieku statusam, kas apsardzes nozarei nemaz nebūtu pieskaitāmi. Bet pašlaik gan dažādu uzņēmumu, gan valsts un pašvaldību iestāžu ēkas un teritorijas apsargā vairāk nekā 1150 firmu, kurās par ēku vai teritoriju dežurantiem nodarbināti ap 8000 darbinieku un kurām nevajagot nekādas atļaujas. Aptuveni tikpat liels skaits darbinieku nodarbināti uzņēmumos, kuriem apsardzes darbībai atļaujas vajag.
Jānis Zeps atzīst, ka mulsina arī likuma grozījumos paredzētā ikgadējā valsts nodeva, kas jāmaksā apsardzes komersantam un reģistrā reģistrēta iekšējās drošības dienesta apsardzes darbības veikšanai. “Kāpēc nozarē strādājošajiem uzņēmumiem ik gadu jāpiemaksā par reģistra uzturēšanu?” jautā viņš, “vai nekustamo īpašumu īpašnieki maksā par Zemesgrāmatu reģistru, tāpat uzņēmēji par Uzņēmumu reģistru?”
Ēnu ekonomika nesamazinās
Jautāts, vai mazinājusies algu maksāšana aploksnēs, izvairoties no nodokļu maksāšanas, Arnis Vērzemnieks atbild, ka, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, 2019. gadā 22,6% apsardzes nozarē strādājošo saņēma atalgojumu minimālās algas apmērā vai mazāku. Pēc VID datiem, 2018. gada pirmajā pusgadā 25,4% nozarē strādājošo oficiāli bija saņēmuši mazāk par valstī minimāli noteikto atalgojumu.
“Tas liecina, ka aizvadītajos gados ēnu ekonomika būtiski nav samazinājusies. Tā kā par minimālo vai vēl mazāku algu neviens nestrādā, visticamāk, pārējo apsardzes darbinieki saņēmuši aploksnēs un strādājot bez darba līguma,” secina Arnis Vērzemnieks, “atliek vien cerēt, ka pēc reģistra ieviešanas stāvoklis uzlabosies.”
Jautāts, kas bez šā reģistra vēl būtu vajadzīgs nozares sakārtošanai, DNKA pārstāvis atbild, ka rīki varētu būt vairāki – elektroniskā darba laika uzskaite, vienots atalgojums, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas avansa maksājumi. Bet, kamēr nozarē plaukst tik liela ēnu ekonomika kā pašlaik, viņaprāt, tie nebūs efektīvi.
Vajadzīga stingrāka uzraudzība
Pēc A. Vērzemnieka domām, būtiski neko nemainīs no 2021. gada 1. janvāra palielinātais minimālās algas apmērs (500 eiro mēnesī). Negodprātīgie uzņēmēji arī turpmāk maksās saviem darbiniekiem algu aploksnēs. Pārmaiņas nozarē varot panākt vienīgi ar stingrāku valsts uzraudzību, kam kalpotu pieminētais Apsardzes komersantu reģistrs, kas ļautu mazināt izvairīšanos no nodokļu nomaksas, krāpšanos ar nodokļiem un nelegālo nodarbinātību. Stingrāka uzraudzība godprātīgajiem uzņēmējiem neradītu papildu slogu, bet apgrūtinātu uzdarbošanos negodīgajiem. Diemžēl līdz šim Valsts policijai trūcis resursu, lai nodrošinātu apsardzes uzņēmumu uzraudzību.
Neskaidrību apņemtā nozare
Arnis Vērzemnieks atzīst, ka Latvijā joprojām trūkst precīzu datu par visiem licencētajiem apsardzes uzņēmumiem. Tāpēc esot sarežģīti izsekot apgrozījumam, peļņai, nodokļu maksājumiem un citiem uzņēmumu darbības rādītājiem. Valsts pārvaldes iestādēs apkopotie dati krasi atšķiras. Piemēram, pēc Iekšlietu ministrijas datiem, 2018. gadā nozarē strādāja 440 licencēti uzņēmumi. Bet, pēc VID datiem, strādāja 896 uzņēmumi. Tas liecina, ka liela daļa apsardzes pakalpojumu uzņēmumu strādā bez atļaujas, nelegāli.
“Atšķiras arī, piemēram, vidējie darba ienākumi,” turpina viņš, “apsardzes uzņēmumos ar NACE kodu (kas norāda, ar ko nodarbojas uzņēmums) ir daudz vairāk darbinieku, kuru atalgojums ir mazāks par 700 eiro. Par 700 eiro lielāku atalgojumu saņem tikai 33,7% strādājošo. Savukārt licencētajos apsardzes uzņēmumos par 700 eiro lielāku atalgojumu jau saņem 46% strādājošo. Bet šo NACE kodu uzņēmums var norādīt pats, tas netiek pārbaudīts. Iespējams, ka uzņēmums arī apsargā. Bet var tikai to norādīt un neko nesargāt vai piedāvāt pakalpojumus bezlicences.”
Nozares pārstāvji atklāj, ka publiskajos iepirkumos joprojām uzvar uzņēmumi, kuri piedāvā viszemāko cenu, nevis kvalitatīvus pakalpojumus. Vēlāk atklājas, ka uzvarētāji izmantojuši dažādus paņēmienus, lai izvairītos no nodokļu maksājumiem.
“Pēdējos gados šā iemesla dēļ DNKA biedri vairākkārt bija izlēmuši nepiedalīties publiskajos iepirkumos,” atklāj Arnis Vērzemnieks, “lai rūpīgi sagatavotu nepieciešamos dokumentus līdzdalībai iepirkuma konkursā, paiet laiks. Bet, ja pasūtītājs izlemj par labu piedāvājumam par zemāko cenu, ko veido darba tirgum neatbilstošas stundu likmes, tad piedalīšanās šajos konkursos kļūst bezjēdzīga.”
UZZIŅA
2018. gada 1. novembri valstī bija 439 licencēti apsardzes komersanti, to skaitā tādi, kuriem izsniegtas vairākas licences apsardzes pakalpojumu sniegšanai.
Pavisam izsniegtas 498 licences:
apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošanai – 171 licence;
fiziskās apsardzes pakalpojumiem – 271 licence;
inkasācijas apsardzes pakalpojumiem – 4 licences;
tehniskās apsardzes pakalpojumiem – 52 licences.
Grozījumi Apsardzes darbības likumā paredz, ka komersantiem un iekšējās drošības dienestiem ikgadējā valsts nodeva būs 10% apmērā no sākotnējās valsts nodevas par licences un reģistrācijas apliecības saņemšanu.
