Covid-19 kā degviela propagandai: krievi Latvijā sadzīti dzīvot pārblīvētos geto rajonos, tāpēc inficējas daudz vairāk 121
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kritiskā Covid-19 situācija Latvijā un informācija, ka biežāk smagi saslimst tieši krievvalodīgie, kā arī kārtējais Krievijas un NATO attiecību pasliktināšanās periods pēdējās nedēļās gādājuši par jaunu degvielu Krievijas propagandas dzinējam.
Rodas iespaids, ka propaganda no austrumiem un tās iedvesmotie vēstījumi kļūst tematiski daudzveidīgāki, bet tajā pašā laikā absurdāki. Aizvien biežāk turienes ziņu patērētājam tiek piedāvāta izfantazēta, reālajiem notikumiem un procesiem pilnīgi pretēja aina kā par norisēm Baltijā, tā Rietumos kopumā.
Vienmēr “apspiestie”
“Krievi tur dzīvo slikti un acīmredzami ar otrās šķiras ļaužu tiesībām. Viņi ir nabadzīgāki, sliktāk pārtikuši, viņiem retāk īpašumā ir vasarnīcas un lauku zemes, kur varētu patverties no epidēmijas. Viņi biežāk lieto sabiedrisko transportu, jo automašīna viņu rīcībā ir retāk. Un viņi dzīvo daudz lētākos rajonos, kur iedzīvotāju blīvums ir lielāks. Tas viss smagu saslimšanas gadījumu sagaidāmību Latvijas krievu vidū padara augstāku. Tā ir geto, kurā Latvijā un Igaunijā sadzīti daudzi krievi, problēma,” platformā “Yandex-Dzen” prāto žurnāliste no Krievijas Anastasija Mironova.
Viņas pārdomas piedzīvojušas daudz pārpublicējumu un komentāru Krievijas sociālajos tīklos. Ir savādi tagad redzēt žēlošanos, ka krievi Latvijā savas tautības dēļ dzīvojot sliktāk nekā latvieši un tāpēc arī vairāk ciešot no Covid-19, ja vēl burtiski tikai pirms dažiem gadiem tajā pašā interneta vidē populārs bija pilnīgi pretējs pastāsts – Latvijā visa ekonomiskā dzīve atrodoties krievu rokās, krievi esot saimniekošanas pamats, jo latvieši neko, izņemot “valodu”, nejēdzot, turklāt esot slinki.
Lāsti pār Latviju, un ne vairs tikai sociālajos tīklos, tagad nākuši arī saistībā ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu 26. oktobrī par atkārtotiem pārkāpumiem, tostarp dezinformācijas izplatīšanu, anulēt SIA “Pirmais Baltijas Kanāls” (PBK) izsniegto apraides atļauju programmai “PBK Latvija”, kas pārsvarā nodarbojās ar Krievijas TV raidījumu retranslēšanu.
Par NEPLP lēmumu izteikusies pat kaimiņvalsts Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova. No Latvijas puses notiekot “izrēķināšanās” un “plānveidīgs Rīgas uzbrukums krievu valodai, kā arī vārda brīvībai un viedokļu plurālismam”. Viņa uzsver, ka PBK slēdzot tieši tad, kad sākts runāt par nepieciešamību Latvijā dzīvojošos krievus Covid-19 jautājumos apgaismot viņu dzimtajā valodā.
Zaharovas tekstā nav minēts, ka ēters PBK atņemts daļēji arī tādēļ, ka tajā skanēja maldinoši apgalvojumi par Covid-19, turklāt Latvijā ir visas iespējas informāciju par koronavīrusa pandēmiju gūt arī krievu valodā – būtu tik vēlēšanās. Jāpiebilst, ka atsevišķas Krievijas interneta vietnes zina saviem lasītājiem vēstīt pavisam savdabīgu versiju – PBK slēdzot tieši tādēļ, ka tas stāstījis krievvalodīgajiem par vakcinācijas derīgumu. Lasītājam tad jāsecina, ka tā Latvija nu tiešām ir viena “fašistiska valsts”.
Te jāpiemin arī vietnes “Federaļnoje agenstvo novostei” (FAN) “atklājums” par Latvijas varas sevišķo vēršanos pret tiem, kas vakcinējušies ar “Sputņik V” – tādus īpaši diskriminējot, padzenot no darba, un viņiem “aizliedz staigāt pa ielām”. Bet Latvijā “ļoti daudzi” esot vakcinējušies tieši ar Krievijā izstrādāto “Sputņik V”.
Taisnība te ir tikai tajā, ka minētā vakcīna nav atzīta ne Latvijā, ne visā Eiropas Savienībā, gluži kā Krievija nav atzinusi Rietumu vakcīnas. Līdz ar to “Sputņika” saņēmējus tikai pielīdzina nevakcinētajiem, tieši tāpat, kā to ar Rietumu vakcīnām dara Krievijā. Taisnības labad jāpiebilst, ka minētās “pērles” ir ne tik daudz FAN, cik šīs vietnes sarunu biedra “vēsturnieka un politiķa”, politikā daudzkārt caurkritušā “antifašista” Jāņa Kuzina interpretācijas.
“Jauna” NATO bāze
Komandantstundas ieviešana un citi Covid-19 apturēšanas vārdā ieviestie ierobežojumi devuši startu par Latviju rakstīt kā par teju diktatorisku zemi, kuras vara to vien sapņo, kā tiranizēt un apspiest savus iedzīvotājus. Piemēram, no “Baltnews” sacerējumā ar virsrakstu “Raksta “lokdauns”, prātā “dikatūra”” var uzzināt, ka vārdam “lokdauns” (“lockdown” – angl.), ar kuru pasaulē saprot plaša mēroga iedzīvotāju karantīnu, Latvijas gadījumā piemītot īpašs simbolisms.
Vārdam, kurš, starp citu, Krievijā ikdienas ziņu valodā tiek lietots krietni biežāk nekā Latvijā, tulkojot no angļu valodas, sākotnējā vēsturiskā nozīme esot “karceris” (nav zināms, no kurienes tāda versija. – Aut.). No tā secinājums: “Var teikt, ka Latvijai tas ir diezgan simboliski. Lai tauta pasaka paldies, ka pagaidām tas ir tikai “karceris”, nevis uzreiz karastāvoklis vai valsts apvērsums.” Minētās publikācijas sacerētājam šķiet: tās esot valsts apvērsuma tuvošanās pazīmes, Latvija dzīvojot “puča nojausmās”.
Kā zināms, pēdējo pāris nedēļu laikā iestājies jauns Krievijas un NATO attiecību pasliktināšanās periods, jo Maskava demonstrē sašutumu par Krievijas spiegu izraidīšanu no alianses galvenās mītnes Briselē. Kremļa “atriebība” izpaudās, saraujot oficiālās saites ar NATO un atsaucot no Briseles visu savu delegāciju. No šī konflikta atbalsīm sveikā nav izsprukusi arī Latvija.
Krievijas medijus oktobra beigās pēkšņi pārplūdināja apgalvojumi, ka “NATO savelk karaspēku pie Krievijas robežām”, un virsraksti: “Kurss uz militarizāciju!”, “NATO parādījusies vēl viena militārā bāze Baltijā”, “Vēl vienu bijušo padomju karabāzi padarījuši par NATO aviācijas bāzi”. Varētu padomāt, noticis nezin kas, taču patiesības grauds šajā gadījumā ir mēnesi veca ziņa, ka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Aviācijas bāze Lielvārdē ieguvusi instrumentālo lidojumu sertifikātu. Tas ir, Lielvārde var uzņemt militāros lidaparātus arī sliktos laika apstākļos un naktī.
Svarīgi, taču lidlauks Lielvārdē jau gadiem kalpojis gan NBS, gan vajadzības gadījumā arī citu sabiedroto valstu lidaparātiem par nolaišanās vietu, neizpelnoties īpašu Krievijas ievērību. Tagad tiek apgalvots, ka NATO tur pastāvīgi lielā skaitā izvietošot savus iznīcinātājus un transportlidmašīnas. Lai būtu ticamāk, Krievijas telekanāls “Rossija 24” sižetu par Lielvārdi bija ilustrējis ar iespaidīgiem kadriem nebūt ne no šīs bāzes.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”
