Covid-19 izplatība drīzumā draud paralizēt veselības aprūpes sistēmu 22
Covid-19 izplatība drīzumā draud paralizēt veselības aprūpes sistēmu, atsaucoties uz ziņojumu valdībai, kas bijis slepens, bet vēlāk atslepenots, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Atslepenotais valdības dokuments liecina, ka šopavasar valdība rēķinājās, ka pie 20 000 Covid-19 inficēto Latvijas veselības sistēma tiktu paralizēta. Vīrusa izplatībai turpinoties esošajā ātrumā, tas varot notikt pēc nepilna mēneša, lēš raidījums un atzīmē, ka jau šobrīd Covid-19 pacienti tiek uzņemti, samazinot citus veselības aprūpes pakalpojumus, bet simtiem mediķu ir inficēti vai atrodas pašizolācijā.
Šogad pavasarī eksperti valdībai izstrādāja trīs scenārijus par Covid-19 epidēmijas attīstību. Dokumentā prognozēts mirušo skaits atkarībā no vīrusa izplatības un rēķināts, kurā brīdī veselības aprūpes sistēma tiktu paralizēta.
Optimistiskākajā scenārijā saslimtu 1000 cilvēku, nomirtu 10 līdz 52. Sliktākajā scenārijā inficētos 5% iedzīvotāju jeb teju 100 000, dzīvību zaudētu 1000 līdz 5000 cilvēku.
Taču jau pie 1% saslimušo visiem smagi slimajiem nevarētu nodrošināt intensīvo terapiju un tikai pie 0,5% pietrūktu gultas vietu slimnīcās. Pašlaik Latvijā ar Covid-19 slimo minētie 0,5% valsts iedzīvotāju.
Par situāciju ir satraukts Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV): “Es jau redzu, ka slimnīcas ir krīzes stāvoklī. Mums jau četras nedēļas no vietas, nedēļu no nedēļas stāsta, cik ir nopietna situācija, mums rāda statistiku, kā katru nedēļu pieaug grūtības. Katru nedēļu aug to mediķu skaits, kas ir saslimuši vai karantīnā, kas nevar strādāt. Un tas ir kliedzoši. Man liekas, tie dati ir vienkārši kliedzoši!”
Pēc Kariņa vārdiem, Latvijā ikdienā ir 200 infekciju gultas, kas būtu piemērotas Covid-19 pacientiem. Pašlaik to skaits esot palielināts līdz 595 gultām, kas esot noticis uz tā rēķina, ka “kaut ko citu nedara”.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) atzīmējusi, ka slimnīcas ir izstrādājušas plānus, lai gultu skaitu vēl palielinātu uz plānveida palīdzības ierobežojumu rēķina. “Šķiet, ka tāda nepieciešamība tomēr būs,” sacīja politiķe.
Eksperti pavasarī pandēmijai prognozējuši četrus posmus. Pirmajos divos saslimstība tiktu kontrolēta un mediķi tiktu galā ar inficēto aprūpi. Trešajā veselības aprūpes sistēmas resursi sāktu izsīkst, bet ceturtajā sistēma būtu pārslogota un vairs nevarētu nodrošināt neatliekamo palīdzību.
Atbilstoši ekspertu lēstajiem pandēmijas modeļiem, Latvija šobrīd ir trešajā posmā, kur lielākajai daļai saslimušo nav iespējams noteikt inficēšanās avotu. Šajā posmā bija plānots sākt krīzes komunikāciju un prasīt starptautisko palīdzību, kas gan nav darīts.
Viedokļi par to, kā panākt sociālo distancēšanos sabiedrībā, atšķiras. Premjers mudina ieviest jaunus aizliegumus, bet Viņķele vēl cer pārliecināt sabiedrību ievērot esošos un brīvprātīgi palikt mājās.
Arī Veselības ministrijas (VM) galvenais infektologs Uga Dumpis paudis viedokli, ka esošie Latvijas ierobežojumi pašlaik ir pietiekami. “Tie ir zinātnē balstīti, un tāpēc ļoti svarīgi, ka cilvēki saprastu, kāpēc viņi tādi ir – šie ierobežojumi – un kas ir pamatprincipi būtībā.”
Dumpis skaidrojis, ka, piedāvājot rīcības modeļus, eksperti nevadoties, cik procenti iedzīvotāju saslimst, bet gan skatoties, “kāda ir saslimstības, hospitalizācijas līkne”.
Slimnīcas faktiski ir izstrādājušas plānus, pēc kuriem nepieciešamības gadījumā un šķiet, ka tāda nepieciešamība tomēr būs, paplašināt uz plānveida palīdzības ierobežojumu rēķina gultas Covid pacientiem.
Raidījums atzīmē, ka situāciju pasliktina tas, ka mediķi paši slimo vai atrodas pašizolācijā. Kopš pandēmijas sākumā Latvijā Covid-19 konstatēts 804 veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem.
Tikmēr Valda Kera vadītā mediķu arodbiedrība 1.decembrī ir sasaukusi klātienes kongresu 74 delegātiem. Vairāki no delegātiem iebilduši vadības plāniem, taču arodbiedrība vadība viņos nav ieklausījusies. Kongresā būtu jāpārvēl arodbiedrības vadība.
Satrauktajiem delegātiem Keris atbildējis, ka kongress nav nedz izklaides, nedz atpūtas pasākums, bet gan darba sapulce, kas likumā esot atļauta. Viņš atsaucies uz Uzņēmumu reģistru, kas skaidrojis, ka biedru kopsapulces nav aizliegtas. Tikmēr viņa oponenti atsaucas uz Slimību profilakses un kontroles centru, kurā esot apliecināts, ka šāda pulcēšanās iekštelpās nevarot notikt.
Šonedēļ Keris parakstījis kongresa noteikumus, kas paredz, ka šo pasākumu nedrīkst apmeklēt saslimušie un tādi, kuriem jāievēro pašizolācija vai karantīna. Delegātiem jāvalkā sejas maskas, sēdvietas tiks numurētas, jāievēro fiziska distancēšanās, kā arī dalībnieki nedrīkst pasākuma laikā safilmēto materiālu ievietot sociālajos tīklos bez pārējo piekrišanas.
Iespēju sazināties digitāli nav izmēģinājusi ne mediķu arodbiedrības valde, ne padome. Pēc Kera sacītā, statūti paredz, ka vadība tiek izraudzīta aizklātā balsojumā. Attālināti to nodrošināt nevarot, tāpēc kongresam jānotiek klātienē.
Vēlāk gan Keris ir atsaucis kongresu līdz šim noskatītajā konferenču centrā, pamatojot to ar atteikumu no telpu izīrētājiem. Kongress joprojām plānots 1.decembrī un dalībnieki varēšot izvēlēties, vai tajā piedalīties attālināti vai klātienē.
