Covid-19 izplatība atstāj ietekmi uz medību dzīves aktualitātēm 1
Joprojām vīrusa Covid-19 izplatība un tā ierobežošanas pasākumi atstāj ietekmi arī uz medību dzīves aktualitātēm un dažādiem pasākumiem.
Diemžēl šī iemesla dēļ uz nenoteiktu laiku mums ir nācies pārcelt gan Gada balvas medniecībā pasniegšanas ceremoniju, gan arī Ziemeļkurzemes medību trofeju izstādi Nurmuižā un Skrundas medību trofeju izstādi.
Savukārt 30. maijā Ādažu šautuvē plānotā LMS kausu izcīņa šaušanā šogad tiek atcelta un nenotiks, jo šautuves noslodzes dēļ nav iespēja šīs sacensības pārcelt uz vēlāku laiku.
Sākot ar šī gada pavasari, Valsts meža dienests ieviesis jaunu kārtību pārnadžu nomedīšanas apjomu plānošanā, šajā procesā iesaistot zemes īpašniekus un mednieku pārstāvjus.
Katrā virsmežniecībā par nomedīšanas apjomiem lems trīs zemes īpašnieku un trīs mednieku pārstāvji. Latvijas Mednieku savienība deleģēja mednieku pārstāvjus visām virsmežniecībām.
Žurnāla tapšanas brīdī notiek intensīvs darbs, izskatot Valsts meža dienesta sagatavoto informāciju par pārnadžu populāciju stāvokļa novērtējumu, medību ietekmi uz pārnadžu populācijām, informāciju par postījumiem lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, kā arī mednieku iesniegtos dzīvnieku skaita vērtējumus un nomedīšanas apjoma projektus.
Vērtējot mednieku iesniegto informāciju, nākas secināt, ka daļai medību tiesību lietotāju ir ļoti vājš priekšstats par patieso dzīvnieku skaitu, kas uzturas viņu medību iecirknī, vai arī vēl joprojām ir mednieki, kuri būtu gatavi savā iecirknī izšaut visus pārnadžus, jo ir skaidri redzams, ka uzrādītais dzīvnieku skaits vairākkārt pārsniedz reālo.
Tomēr kopumā ir vērojama tendence, ka mednieki aizvien vairāk sāk domāt par saimniecību ilgtermiņā un šī vārda plašākajā nozīmē, respektējot arī zemes īpašnieka un citu saimniecības nozaru intereses.
LMS ir nosūtījusi vēstuli Iekšlietu ministrijai, kurā iebilst pret ministrijas informatīvajā ziņojumā pausto nostāju – atstāt spēkā līdzšinējos Ieroču aprites likuma ierobežojumus, kas paredz aizliegumu izsniegt šaujamieroča glabāšanas atļauju personām saistībā ar kriminālo atbildību.
LMS uzsver, ka šobrīd spēkā esošie ierobežojumi ir ievērojami plašāki, nekā tie ir paredzēti t. s.
Šaujamieroču direktīvā, kur kritērijs sabiedrības apdraudējuma noteikšanai ir spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru persona ir notiesāta par tīšu vardarbīgu noziegumu.
Savukārt Ieroču aprites likums ne tikai paplašina ierobežojumus līdz visiem Krimināllikumā paredzētajiem noziegumiem, bet vēl jo vairāk – paplašina subjektu loku no notiesātas personas līdz apsūdzētajam un aizdomās turētā statusam.
LMS ieskatā šāda plaša pieeja ir nepamatota, jo tā ir pretrunā direktīvas noteikumiem, tā nesamērīgi ierobežo privātpersonas tiesības, kā arī nav skaidrs, kā tā sasniedz leģitīmo mērķi.
LMS apzinās, ka ieroču aprites jautājumi un to regulējums Latvijas sabiedrībā bieži vien tiek uztverti nepamatoti saasināti un sensitīvi, tomēr tas nav pamatots iemesls nesamērīga un neatbilstoša regulējuma uzturēšanai.
LMS piekrīt atstāt aizdomās turētā un apsūdzētā statusu ziņojumā un Ieroču aprites likumā kā pamatu ieroču glabāšanas un nēsāšanas atļaujas anulēšanai, bet aprobežot šo statusu piemērošanu noteiktiem noziegumu veidiem un pazīmēm.
LMS piedāvā ziņojumā iekļaut nepieciešamību grozīt Ieroču aprites likuma 23. panta 2. un 6. punktu, paredzot, ka ieroča glabāšanas atļauja netiek izsniegta personai, kura kriminālprocesā ir apsūdzētā par tīša vardarbīga nozieguma izdarīšanu vai kura kriminālprocesā atzīta par aizdomās turēto tīša vardarbīga nozieguma izdarīšanā.
LMS ieskatā šāds regulējums ir atbilstošs leģitīmajam mērķim, atbilst direktīvas nosacījumiem un ir samērīgs privātpersonas tiesību ierobežojums.
