Covid-19 ierobežošana esot jāuztic valdībai 77
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts prezidents Egils Levits uzskata, ka ar likumu Covid-19 ierobežošanas pasākumus nav adekvāti risināt, jo situācija mainās strauji.
“Tāpēc plašākas pilnvaras ir jādod valdībai un pašvaldībām,” trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja E. Levits.
Saeimā jau vairākas nedēļas tiek skatīts Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums, par ko frakcijām un neatkarīgajiem deputātiem ir atšķirīgs viedoklis, kas likuma pieņemšanu padara teju neiespējamu.
Tas bija galvenais iemesls, kāpēc otrdien Valsts prezidents uz tikšanos Rīgas pilī uzaicināja Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (NA) un visu Saeimas frakciju vadītājus.
Valsts prezidents uzskata, ka Saeimai ir jāpanāk vienots redzējums Covid-19 pandēmijas ierobežošanā un vakcinēšanās politikas īstenošanā.
“Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis “Latvijas Avīzei” atzina, ka Covid-19 izplatības ierobežošanas likums ir iestrēdzis Saeimā, jo ir iesniegti daudzi, savstarpēji pretrunīgi priekšlikumi, tāpēc rezultātu grūti ieraudzīt.
“Uzsākot darbu, šķita, ka var panākt kompromisu, bet tas nav iespējams. Mēs aizejam vēl lielākās pretrunās, un no tā rodas dezinformācija. Ir jādomā, vai nebūtu pēdējais laiks nokāpt no beigta zirga,” teica A. Latkovskis.
Ceturtdien, 2. septembrī, notiks Saeimas prezidija un frakciju vadītāju tikšanās, lai vienotos par šā likumprojekta turpmāko virzību vai atlikšanu, ko ierosina A. Latkovskis.
Arī Nacionālās apvienības frakcijas vadītājs Raivis Dzintars aģentūrai LETA ir teicis, ka pareizāk tagad būtu beigt skatīt komisijā iestrēgušo likumprojektu un koncentrēties uz risinājumiem, par kuriem sabiedrībai ir lielāka vienprātība.
“Attīstībai/Par” frakcijas vadītājs Juris Pūce uzskata, ka risinājums ir jāmeklē ātri, lai nepārslogotu veselības aprūpes sistēmu un slimnīcas.
Dialogam ar skeptiķiem jābūt cieņpilnam
Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumprojektu valdība Saeimā iesniedza jūlijā, bet Saeima konceptuāli to pieņēma augusta sākumā.
Jau toreiz juristi norādīja, ka projektu ir nepieciešams uzlabot, tāpēc noteica pietiekami ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 18. augustam.
Aizsardzības un iekšlietu komisija ir sākusi skatīt iesniegtos priekšlikumus, bet šīm diskusijām galu vēl neredzot. Projekts sākotnēji paredzēja no 1. oktobra dot tiesības atbrīvot darbiniekus veselības aizsardzības, ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas, kā arī izglītības iestādēs, ja viņi nevarēs uzrādīt Covid-19 drošības sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas vai vīrusa izslimošanas faktu.
Projekta mērķis bija nodrošināt epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanu un darba vidi, atstājot darba devējam tiesības vērtēt katru gadījumu individuāli.
Pēc tikšanās ar frakciju pārstāvjiem Valsts prezidents E. Levits izplatīja paziņojumu, kurā uzsvēra, ka Covid-19 pandēmijas apkarošanā efektīvs līdzeklis ir plaša iedzīvotāju vakcinācija. Tāpat visi Covid-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumi, to izmaiņas, saturs, jēga un mērķis, kā arī atbildes uz biežāk uzdotiem jautājumiem visiem saprotamā un viegli pieejamā veidā ir jāizskaidro iedzīvotājiem.
Prezidents uzskata, ka Saeimā apspriesto apjomīgo Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumu vietā vajadzētu pieņemt nelielus likuma grozījumus, kas būtu mērķtiecīgi vērsti uz atsevišķu principu īstenošanu.
Valsts politikai ir jābūt elastīgai, jo situācija nepārtraukti mainās.
“Tādēļ Saeimai nepieciešams pieņemt tādu likumu, kas pilnvaro Ministru kabinetu noteikt regulējumus, kuri attiecīgajā brīdī vajadzīgi Covid-19 pandēmijas ierobežošanai un cilvēku veselības aizsardzībai,” norādīja E. Levits.
Viņa paziņojumā ir teikts: “Politiskas spēles, manipulējot ar neinformētību, aizspriedumiem un sazvērestības teorijām, tiešā veidā apdraud cilvēku veselību un dzīvību. Vienlaikus ir jāuztur cieņpilns dialogs ar pagaidām pret vakcinēšanos vēl skeptiski noskaņoto mazākumu.”
Prezidents neiesaka atlaist darbiniekus
Pēdējo nedēļu laikā ir notikušas vairākas lielākas un mazākas protesta akcijas pret obligātu vakcinēšanos, kas parāda, ka šo jautājumu politiskā kapitāla nodrošināšanai izmanto vairāki politiskie spēki, kuru līderi strādā Saeimā un izmanto Saeimas tribīni, lai izteiktos par šo tematu.
Taču arī koalīcijas ietvaros frakcijām nav vienota viedokļa, atzina valdības partiju pārstāvji.
Jaunās konservatīvās partijas frakcijas vadītāja vietnieks Krišjānis Feldmans “Latvijas Avīzei” teica – tagad, kad ir atklājies, ka jau esošā normatīvā regulējuma ietvaros ir iespējams rast citus risinājumus Covid-19 ierobežošanā, var deleģēt valdībai tiesības to noteikt, jo likumprojektu patiešām konstruktīvā veidā būtu grūti izskatīt un pieņemt.
“Taču tad ir jautājums, kāpēc bija nepieciešams šis jandāliņš, kāpēc valdība gribēja uzspiest Saeimai likuma pieņemšanu. Ja valdībā viss bija saskaņots, darbs bija padarīts, tad Saeimai bija pienākums to vērtēt,” sacīja K. Feldmans.
Runājot par nepietiekamo vakcinēšanās tempu, K. Feldmans teica, ka, viņaprāt, sabiedrība ir jāuzrunā nevis politiķiem un valsts pārvaldes pārstāvjiem, kuriem nav augsts sabiedrības uzticības līmenis, bet gan cilvēkiem formās, kuriem sabiedrība vairāk uzticas – piemēram, ārstiem, armijas un arī baznīcas pārstāvjiem.
Valsts prezidents pēc tikšanās ar frakciju pārstāvjiem izplatīja paziņojumu, kurā aicināja ievērot vairākus principus.
Tie paredz, ka vakcinācijai ir jābūt brīvprātīgai, bet ir pamatoti noteikt pasākumus un pakalpojumus, kas ir pieejami tikai ar Covid-19 drošības sertifikātiem.
Satversme un Eiropas Cilvēktiesību konvencija pieļauj noteikt pasākumus, kas vērsti uz inficēšanās riska samazināšanu, ja tie ir samērīgi, norādīja prezidents.
Paziņojumā teikts, ka Ministru kabinets uz likuma pamata var noteikt visā valstī vienotu, centralizētu regulējumu atsevišķām profesijām, piemēram, medicīnas darbiniekiem vai skolotājiem, kā arī publiskām vietām – piemēram, teātriem.
E. Levits aicina rūpīgi izvērtēt darba devēja tiesības atbrīvot nevakcinētos darbiniekus, kas varētu būt tikai galējs risinājums.
Viņš arī uzskata, ka plaša mēroga ekonomikas apturēšana un tik tālejoši ierobežojumi, kas skartu arī vakcinētas personas, vairs nebūtu nepieciešami, ja vien nav augsts saslimstības uzliesmojums, kas var radīt traucējumus medicīnas aprūpes sistēmā.
