“Costa Concordia” nogrima ātrāk nekā “Titāniks” 0
Nedēļas nogalē Itālijas kruīza kuģis “Costa Concordia”, ar kuru ceļojumā pa Vidusjūru bija devušies 4234 pasažieri un apkalpes locekļi, dažas stundas pēc brauciena sākuma pie Džiljo salas uzskrēja rifam. Līdz šim apstiprināta piecu cilvēku nāve. Starp bojāgājušajiem ir divi pasažieri no Francijas un viens apkalpes loceklis, kam bija Peru pilsonība.
Vēl aptuveni 40 cilvēki ievainoti, bet vēl 17 pazuduši bez vēsts. Vairākas glābēju grupas turpina pārmeklēt kajītes kuģa iegrimušajā daļā, meklējot izdzīvojušos, ziņo raidsabiedrība BBC. Vairāk nekā diennakti pēc avārijas glābējiem izdevies kādā kajītē atrast divus izdzīvojušus dienvidkorejiešus, kas bija devušies braucienā pa Vidusjūru kāzu ceļojumā. Uz kuģa atradās aptuveni 60 dažādu valstu pilsoņi, kuru glābšanā piedalījās Itālijas krasta apsardzes kuģi un helikopteri. Starp pasažieriem bija arī aptuveni 52 bērni vecumā līdz sešiem gadiem. Teju trešdaļa pasažieru bija itāļi, daudz vāciešu un franču.
Kuģa kapteinis Frančesko Sketino, kurš avārijas brīdī izklaidējās vienā no kuģa bāriem, aizturēts, un viņam draud apsūdzības par cilvēku bojāeju un kuģa pamešanu pirms visu pasažieru izglābšanas. Aizturēts arī dežurējošais virsnieks Siro Ambrozio. Pastāv vides piesārņojuma draudi, jo kuģī atrodas aptuveni 2380 tonnas degvielas. Apsūdzība par nepietiekamu drošības pasākumu īstenošanu varētu tikt izvirzīta kuģa īpašniekiem no ASV rēderejas “Carnival Corporation”, kam pieder desmitiem kruīza kuģu.
Kuģis novirzījās no kursa piektdienas vakarā un uzskrēja klintīm dažus simtus metru no Džiljo salas Toskānas apgabala piekrastē. Trieciens izsita aptuveni 50 metru caurumu kuģa korpusā, kur sāka strauji ieplūst ūdens, un kuģis drīz vien sasverās par 80 grādiem. Amatieru video un aculiecinieku stāsti vēsta par šausmām un paniku, pasažieriem cenšoties glābties un rast izeju no applūstošajām kajītēm. Visiem nepietika vietas glābšanas laivās, jo daļa no tām atradās kuģa iegrimušajā daļā, tāpēc daži pasažieri izmisumā lēca ūdenī un centās sasniegt krastu peldus. Itālijas krasta apsardzes dienests ir atradis kuģa “melno kasti”, kuras izpētei vajadzētu sniegt atbildi uz jautājumu, kā mierīgā jūrā pārsimt metrus no krasta varēja nogrimt viens no modernākajiem un labāk aprīkotajiem kruīza kuģiem, kura būve izmaksāja pusmiljardu eiro.
Agrāk bija izskanējis viedoklis, ka “Costa Concordia” ir nenogremdējams, ekspertiem atgādinot, ka savulaik tāpat tika runāts par bēdīgi slaveno kuģi “Titāniks”, kas nogrima pirms simt gadiem Ziemeļatlantijā, aizraujot dzelmē 1517 cilvēkus.
Apkalpes kļūda vai tehniska problēma?
Kapteinis Frančesko Sketino paziņojis, ka kuģis uzskrējis klintij, kas neesot bijusi atzīmēta kuģošanas kartē, taču eksperti uzskata, ka tas nedod atbildi uz jautājumu, kāpēc kuģis sasvērās tik ātri, nedodot iespēju izmantot visas glābšanas laivas. Visi modernie kuģi ir būvēti ar starpsienām korpusā, lai avārijas gadījumā ieplūstošais ūdens sadalītos vienmērīgi, kavējot kuģa apgāšanos. Kuģis “Costa Concordia” bija aprīkots ar divām tiešsaistes videokamerām un sistēmu, kas tiek lietota arī aviācijā, kur katru pilota darbību divas vai trīs reizes pārbauda vairāki citi apkalpes locekļi. Modernajos kuģos tiek ierakstīti dati par kuģa ātrumu, atrašanās vietu, virzienu, radaru un sakaru sistēmu darbību.
Izmeklētājiem pirmām kārtām jānoskaidro, vai kuģim vispār vajadzēja atrasties tur, kur tas bija. Avots izmeklēšanas aprindās paziņojis Itālijas laikrakstam, ka kuģis ieturējis nepareizu kursu, iespējams, apkalpes kļūdas dēļ, un pietuvojies par tuvu Džiljo salai, turklāt ne no īstās puses. Kāds vietējais zvejnieks, kas atradās tuvu avārijas vietai, izteicies, ka bijis ļoti neparasti redzēt, kā tik milzīgs kuģis cenšas apbraukt salu no austrumiem, nevis no rietumiem kā parasti.
Kuģniecības žurnāla “Fairplay Solutions” redaktors Malkolms Latarčs uzskata, ka traģiskie notikumi uz 114 500 tonnu kuģa, visticamāk, sākās ar elektroenerģijas pazušanu. Kuģis ir aprīkots ar vairākiem dīzeļmotoriem, kas ražo elektrību dzenskrūvēm un darbina visas pārējās ierīces uz kuģa.
Latarča ieskatā sprādzienam līdzīgo troksni, ko sadzirdēja pasažieri, varēja radīt enerģijas uzkrājums ģeneratoros, bet elektrības piegādes traucējumi kuģa dzinējiem var izraisīt problēmas ar stūres iekārtu. Modernajos kuģos ir dažādas rezerves sistēmas, taču šoreiz tās nav palīdzējušas, secina eksperts.
“Seklā ūdenī, ja nav iespējams stūrēt, agrāk vai vēlāk uzskriešana uz sēkļa vai klints ir neizbēgama.”
Kuģniecības institūta bijušais vadītājs un kuģošanas drošības eksperts Fils Andersons intervijā “DT” paziņojis: “Ja kuģī pazuda elektroenerģija, iespējams, pārstāja darboties stūres iekārta un apstājās dzinējs, turklāt tas var notikt vienlaicīgi. Ja dzinējs ar pilnu jaudu dzen kuģi uz priekšu, bet stūres iekārta nedarbojas, kuģis kļūst nevadāms.”
Kruīza kuģu drošības noteikumi paredz pasažieru evakuāciju tikai ārkārtas gadījumos, parasti iesakot atgriezties ostā. Vairāki kuģniecības eksperti uzskata, ka mūsdienu kuģos, kas aprīkoti ar vismodernākajām navigācijas ierīcēm, apkalpe bieži paļaujas uz tehnoloģiskajām iekārtām, nevis uz savām zināšanām un sagatavotību varbūtējām ārkārtas situācijām. Izmeklēšanai jādod atbilde, cik sagatavota darbībai avārijas situācijā bija kuģa apkalpe, kurā bija itāļu virsnieki un indiešu, filipīniešu un dienvidamerikāņu kalpotāji. Kuģniecības drošības eksperti jau uzdevuši jautājumu, kāpēc evakuācijas mācības netika veiktas jau tūlīt, sākoties reisam, bet bija plānotas tikai nākamās dienas pēcpusdienā.
