COP29 rīkotāja Azerbaidžāna saskaras ar negodīgām apsūdzībām 0
Vasifs Huseinovs, Starptautisko attiecību analīzes centra (AIR centra) vecākais padomnieks
“Kā COP29 rīkotājvalsts mēs esam kļuvuši par koordinētas, labi organizētas apmelošanas un šantāžas kampaņas mērķi,” sacīja Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs savā inaugurācijas runā klimata konferencē, kas norisinājās 12. novembrī. Šī konference ir lielākais starptautisks pasākums, kāds jebkad ir organizēts Azerbaidžānā un Dienvidkaukāzā. Konferencei ir reģistrējušies vairāk nekā 76 000 dalībnieku, tostarp 80 prezidenti, viceprezidenti un premjerministri, no 196 valstīm. Azerbaidžāna pēdējā gada laikā, kopš tā saņēma pilnvaras rīkot šo pasākumu, ir koncentrējusi visus savus spēkus, lai konferences organizēšana noritētu pēc iespējas labāk un veiksmīgāk. Paralēli tam valstij pēdējā gada laikā bija jārisina uzbrukumi informatīvajai telpai, kas nāca no vairākiem avotiem.
Daži apgalvoja, ka Azerbaidžāna, ņemot vērā valsts kā naftas un gāzes eksportētājvalsts lomu, nav piemērota klimata konferences rīkošanai, lai gan Azerbaidžānas daļa pasaules naftas ieguvē ir 0,7%, tās daļa pasaules gāzes ieguvē ir 0,9% un tās daļa pasaulē globālās gāzes emisijās veido tikai 0,1%. Šī kritika joprojām tiek izteikta tā, it kā visas iepriekšējās klimata konferences būtu notikušas valstīs, kurās nav naftas produktu.
Reaģējot uz šo kritiku, prezidenta Alijeva ārpolitikas padomnieks Hikmets Hadžijevs sacīja, ka “gandrīz visas valstis, kas līdz šim ir rīkojušas COP pasākumus, vienā vai otrā veidā ir bijušas fosilā kurināmā ražotājas. Pirms tam COP notika Eiropas valstīs, piemēram, Katovicē, Polijā, kas ir viena no pasaules lielākajām ogļu ražotājām, un Glāzgovā, Apvienotajā Karalistē, citā lielākajā ogļu ražotnē. Tāpēc jākoncentrējas uz ieguldījumu uz rezultātu vērstām diskusijām, nevis uz savstarpējām apsūdzībām.” Patiešām, mūsdienu pasaules realitāte ir viens no iemesliem, kāpēc starptautiskajai sabiedrībai ir vajadzīgas klimata konferences, lai apspriestu un īstenotu zaļo pāreju.
Azerbaidžāna ir viena no valstīm, kas novirza savus ieņēmumus no fosilā kurināmā, lai finansētu valsts zaļo pāreju. Azerbaidžānā tiek īstenoti reģiona lielākie atjaunojamās enerģijas projekti, kas veicina arī pāreju no fosilā kurināmā uz elektroenerģijas eksportu. Pēdējo gadu laikā Azerbaidžāna ir noslēgusi vairākus starptautiskus līgumus, kas ir stratēģiski svarīgi kopīgai zaļās enerģijas produktu ražošanai un eksportam.
Sadarbībā ar ES Azerbaidžāna izstrādā elektrības kabeli zem Melnās jūras, lai savienotu Kaspijas jūras vēja enerģiju ar kontinentu. “Kaspijas-Melnās jūras-Eiropas zaļās enerģijas koridors”, ko saskaņā ar 2022. gada vienošanos izveidoja Azerbaidžāna, Gruzija, Rumānija un Ungārija, pa 1195 kilometrus garu zemūdens kabeli uz Eiropu nogādās līdz četriem gigavatiem Azerbaidžānas vēja enerģijas.
COP29 kuluāros Azerbaidžāna panāca vēl vienu vienošanos, kas palīdzēs palielināt zaļās enerģijas eksportu. Azerbaidžāna, Kazahstāna un Uzbekistāna Baku parakstīja nozīmīgu stratēģiskās partnerības nolīgumu, lai kopīgi attīstītu un pārsūtītu zaļo enerģiju, izmantojot tīras enerģijas kabeli zem Kaspijas jūras un savienotos ar Eiropas tirgiem caur Melno jūru. Triju valstu vadītāji uzsvēra projekta ietekmi un potenciālu uz reģionālo sadarbību, atjaunojamo energoresursu integrāciju un klimata jomu, plānojot izmantot savus plašos vēja un saules enerģijas resursus. Projekta ietvaros tiek uzsākta zaļās enerģijas koridora būvniecība, kas savieno Vidusāziju, Kaukāzu un Melnās jūras reģionu. Būtiski, ka visās trīs valstīs nozīmīgi projekti atjaunojamās enerģijas ražošanai ir realizācijas posmā.
Pāreja no paļaušanās uz tradicionālajiem enerģijas avotiem uz alternatīvo enerģiju ir Azerbaidžānas nacionālās enerģētikas politikas prioritāte. Azerbaidžāna plāno līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 40%. Tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam atjaunojamā enerģija veidos 35% no Azerbaidžānas elektroenerģijas ražošanas. Valsts atjaunojamās enerģijas potenciāls ir 135 GW sauszemē un 157 GW jūrā, un līdz 2030. gadam Baku plānots attīstīt saules, vēja un hidroelektrostacijas ar kopējo jaudu aptuveni 6 GW. Turklāt Azerbaidžāna ir noslēgusi līgumus un saprašanās memorandus par atjaunojamās enerģijas projektiem ar kopējo jaudu 10 GW.
Nahčivana, Karabaha un Austrumu Zangezuras reģioni ir apgabali, kur tiek būvētas reģiona vērienīgākās zaļās enerģijas ražotnes. 2023. gadā “Masdar”no Apvienotajiem Arābu Emirātiem atklāja 230 megavatu saules elektrostaciju, kas ir lielākā reģionā, bet “ACWA Power” no Saūda Arābijas būvē 240 megavatu vēja elektrostaciju. COP29 sanāksmē tika parakstīts līgums ar “bp” par 240 megavatu saules elektrostacijas būvniecību Azerbaidžānā, Džabrailas rajonā, kas palīdzēs dekarbonizēt Sangačalas naftas un gāzes termināli. Tāpat Azerbaidžāna ir iesniegusi prasības pret Armēniju starptautiskajās tiesās par to, ka okupācijas laikā tika nodarīts kaitējums videi agrāk okupētajās teritorijās un Azerbaidžānai liegts tām piekļūt vai attīstīt savus energoresursus šajā reģionā.
Tikmēr Azerbaidžāna atzīst zaļās pārejas ierobežojumus. Tas ir vispārpieņemts fakts, ka pasaule turpinās paļauties uz fosilo kurināmo, līdz tiks panākta pilnīga pāreja uz zaļo enerģiju. Tāpēc pat Eiropas Savienība, kas ir galvenā zaļās pārejas aizstāve, ir parakstījusi jaunus līgumus par naftas un gāzes importu. Tāpat 2022. gadā Eiropas Komisija pieprasīja, lai Azerbaidžāna palielinātu gāzes ieguvi un dubultotu eksportu uz ES kā daļu no Eiropas centieniem samazināt atkarību no Krievijas. Tas liek apšaubīt loģiku par Azerbaidžānas stigmatizēšanu kā fosilā kurināmā ražotāju un COP29 rīkotāju.
Azerbaidžāna kā COP29 prezidējošā valsts arī ir devusi nozīmīgu ieguldījumu, lai panāktu izrāvienu saspringtajās sarunās klimata konferences laikā. Šo centienu rezultātā rūpnieciski attīstītās valstis vienojās līdz 2035. gadam katru gadu nodrošināt 300 miljardus ASV dolāru, tādējādi veicinot bagāto valstu iepriekšējo apņemšanos līdz 2020. gadam nodrošināt finansējumu 100 miljardu ASV dolāru apmērā klimata jomā. Tas kopā ar daudzpusējo aizdevēju un privātā sektora iemaksām sastādīs 1,3 triljonus dolāru klimata pārmaiņu finansēšanā. COP29 veiksmīgi izveidoja ilgi gaidīto globālo regulējumu starptautiskajai oglekļa tirgus tirdzniecībai, ļaujot mazāk piesārņojošām un ekonomiski nelabvēlīgākā situācijā esošām valstīm piekļūt klimata līdzekļiem. Turklāt jaunizveidotais zaudējumu fonds jaunattīstības valstīm jau ir sācis saņemt iemaksas pirms augstākā līmeņa sanāksmes.
Noslēgumā jāsaka, ka kritikai pret Azerbaidžānu un aicinājumiem boikotēt klimata konferenci trūkst objektīva pamata. Azerbaidžāna nepārprotami sper nozīmīgus soļus, atbalstot globālo pāreju uz zaļo enerģiju, bet tās daļa pasaules naftas/gāzes ražošanā ir minimāla. Ar tādiem vērienīgiem projektiem kā Kaspijas-Melnās jūras-Eiropas Zaļās enerģijas koridors, zaļās enerģijas ražošanu izvirzot par vienu no valsts prioritātēm, un sadarbību ar kaimiņvalstīm Vidusāzijā, Azerbaidžāna ne tikai attīsta savu atjaunojamās enerģijas nozari, bet arī palīdz dažādot Eiropas enerģijas avotus.
