FOTO. COP29 – Azerbaidžāna būs pasaules uzmanības centrā 8
COP28 konferences ietvaros, kas tika rīkota 11.decembrī Dubaijā, oficiāli tika paziņots, ka Azerbaidžāna būs nākamā valsts, kas 2024.gadā uzņems ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām pušu konferences (COP29) 29.sesiju.
Jāpiebilst, ka 2024. gadā ir kārta Austrumeiropas reģionālajai grupai rīkot COP29. Savu kandidatūru konferences rīkošanai izvirzīja šajā grupā pārstāvētā Azerbaidžāna. Līdzās Azerbaidžānai savas kandidatūras izvirzīja arī Armēnija un Bulgārija. Tomēr 2023. gada 7. decembrī pēc sarunām starp Azerbaidžānas prezidenta administrāciju un Armēnijas premjerministra biroju Armēnija nolēma atsaukt savu kandidatūru Azerbaidžānas atbalstam. Savukārt Azerbaidžāna laipni atbalstīja Armēnijas kandidatūru dalībai COP birojā. Pēc tam savu kandidatūru atsauca arī Bulgārija. Rezultātā Austrumeiropas reģionālā grupa, kurā ietilpst arī Latvija, nolēma vienbalsīgi atbalstīt Azerbaidžānas kandidatūru.
10.decembrī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs Serbijas un Bulgārijas gāzes starpsavienojuma atklāšanas ceremonijā sacīja, ka Austrumeiropas valstu grupā ietilpstošās valstis atbalsta Azerbaidžānas kandidatūru COP29 konferences rīkošanai Azerbaidžānā. Viņš norādīja, ka “šis ir vēl viens mūsu draudzības piemērs un vienlaikus pierādījums tam, ka, neskatoties uz bagātīgo naftas un gāzes resursu klātbūtni Azerbaidžānā, mēs savu nākotni redzam “zaļās” enerģijas ražošanā un eksportā. “Esmu pārliecināts, ka pienāks diena, kad tiks rīkota līdzīga ceremonija saistībā ar zaļās enerģijas projektiem.”
Azerbaidžāna bija viena no pirmajām valstīm, kas iesaistījās cīņā pret globālajām klimata pārmaiņām, kļūstot par vienu no ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām pusēn un ratificējot Parīzes nolīgumu. Šī valsts, kurā ir 9 dabiskās un klimatiskās zonas no esošajām 11, aktīvi īsteno daudzas “zaļās” iniciatīvas.
Azerbaidžānai ir, ko demonstrēt pasaulei: notiekošie starptautiskie un nacionālie projekti, valsts pieņemtie stratēģiskie dokumenti tuvākajai nākotnei, nacionālās prioritātes līdz 2030. gadam. Tas viss paver lieliskas iespējas izveidot ilgtermiņa platformu “zaļajai programmai”, kuras mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un attīstīt alternatīvo enerģiju.
Dažādu veidu zaļās enerģijas radīšana un zaļās enerģijas transportēšana uz pasaules tirgiem ir Azerbaidžānas enerģētikas politikas prioritāte, kuras mērķis ir līdz 2030.gadam palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru uzstādītajās elektroenerģijas ražošanas jaudās līdz 30%.
Kā reģionālā līdere ekonomikas dekarbonizācijas jomā Azerbaidžāna sniedz ieguldījumu Eiropas un pasaules energodrošībā un kļūst par reģionālo zaļās enerģijas centru. 2022. gadā starp Azerbaidžānu un ES tika parakstīts Saprašanās memorands par stratēģisku partnerību enerģētikas nozarē, kurā arī atzīmēta sadarbība tik svarīgā jomā kā “zaļā enerģija”. Azerbaidžāna gatavojas eksportēt elektroenerģiju arī uz ES valstīm, un šim nolūkam pirms gada starp Azerbaidžānas, Gruzijas, Rumānijas un Ungārijas valdībām tika parakstīts Līgums par Stratēģisko partnerību zaļās enerģijas attīstības un pārneses jomā.
Eiropas Komisijas vadītāja fon der Leiena atzīmēja, ka Azerbaidžāna ir uzticams energoresursu piegādātājs un tai ir liels potenciāls atjaunojamo energoresursu jomā.
Viena no piecām nacionālajām prioritātēm Azerbaidžānas sociālekonomiskajā attīstībā līdz 2030. gadam ir definēta kā “Valsts ar tīru vidi un zaļu izaugsmi”. Atbilstoši šai prioritātei norit darbs pie vides uzlabošanas, zaļo zonu atjaunošanas un palielināšanas, ūdens resursu efektīvas izmantošanas un ilgtspējīgu enerģijas avotu nodrošināšanas.
Azerbaidžāna ir izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 35%, salīdzinot ar 1990. bāzes gadu, un par 40% līdz 2050. gadam.
No armēņu okupācijas atbrīvotie Karabahas un Austrumu Zangezūras reģioni, kā arī Nahičivanas Autonomā Republika ir pasludināti par zaļās enerģijas zonām, un līdz 2050.gadam šīs teritorijas plānots pārvērst par “neto nulles emisiju” zonu. Vides aizsardzība ir prioritāte liela mēroga atbrīvoto teritoriju atjaunošanas un rekonstrukcijas procesā. Šajās teritorijās tiek atjaunota ekosistēma un tiek izmantotas novatoriskas pieejas, piemēram, “viedā pilsēta” un “gudrais ciems”. Zangilanas rajona Agali ciems kļuva par pirmo pilotprojektu, tas tika uzbūvēts 2022. gadā pēc “gudrā ciemata” koncepcijas.
25.decembrī Azerbaidžānas prezidents, lai stiprinātu starptautisko solidaritāti globālajā cīņā pret klimata pārmaiņām, parakstīja rīkojumu, ar kuru 2024.gads Azerbaidžānā pasludināts par “Solidaritātes gadu zaļajai pasaulei”.
Jāpiebilst, ka COP28 Azerbaidžānu pirmo reizi pārstāvēja nacionālais paviljons par tēmu “Ilgtspējīgi risinājumi klimata noturībai”, kuru apmeklēja vairāk nekā 6000 cilvēku. Interaktīvā formātā izveidotajā paviljonā tika sniegta informācija par valsts klimata pārmaiņu politiku, Azerbaidžānas valdības veiktajiem pasākumiem atmosfērā emitēto siltumnīcefekta gāzu samazināšanai, aktivitātēm risku mazināšanas, pielāgošanās un citiem projektiem.
Azerbaidžānai ir liela pieredze šāda veida liela mēroga pasākumu organizēšanā. Atgādināsim, ka šī gada oktobrī Azerbaidžānā ar lieliem panākumiem notika Starptautiskais astronautikas kongress. Azerbaidžāna ir stabila, droša valsts, un tai ir moderna infrastruktūra, kas nepieciešama lielu pasākumu organizēšanai. Dinamiskā, viesmīlīgā un multikulturālā Baku pilsēta atrodas ērtā vietā Eiropas un Āzijas krustpunktā ar plašām transporta un loģistikas iespējām, un nav šaubu, ka nākamgad tā augstā līmenī uzņems desmitiem tūkstošu COP29 dalībnieku.
Azerbaidžānas izvēle rīkot vienu no lielākajiem un svarīgākajiem notikumiem – COP29 – 2024. gadā ir nozīmīgs Azerbaidžānas sasniegums. To var uzskatīt par Azerbaidžānas lielāko panākumu starptautiskajā arēnā pēc Azerbaidžānas prezidentūras Nepievienošanās kustībā (lielākā starptautiskā organizācija pēc ANO) un dalības ANO Drošības padomē.
Aizejošais 2023. gads Azerbaidžānai ir kļuvis vēsturisks, jo visā valstī ir pilnībā atjaunota suverenitāte. Un patīkami, ka šis gads noslēdzas ar vēl vienu svarīgu ziņu – senā “uguns zeme” būs visas pasaules uzmanības centrā, mobilizējot spēkus globālo klimata pārmaiņu apkarošanai un sniedzot savu ieguldījumu šajā cīņā.
