COP26 beidzas, problēma paliek: katru minūti Zeme zaudē mežu masīvus, kuru platība līdzinās 27 futbola laukumiem 14
Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Viens no Apvienoto Nāciju Organizācijas klimata konferences reālajiem ieguvumiem ir 127 valstu, kur atrodas 85% pasaules mežu masīvu, panāktā vienošanās līdz 2030. gadam izbeigt vidi degradējošu atmežošanu.
Tas ir izšķiroši svarīgi, lai nenovirzītos bezcerīgi tālu no 2015. gadā Parīzē jeb COP21 izvirzītā mērķa šajā gadsimtā nepieļaut globālās temperatūras pieaugumu par vairāk nekā 1,5 grādiem, salīdzinot ar pirmsindustrializācijas laikmetu. Jo, kā atgādināja Glāzgovas COP26 namatēvs britu premjers Boriss Džonsons, meži absorbē trešdaļu no CO2 emisijām, bet katru minūti Zeme zaudē mežu masīvus, kuru platība līdzinās 27 futbola laukumiem.
Minētā vienošanās faktiski aizstāj 2014. gada septembrī pieņemto Ņujorkas deklarāciju, ar kuru aptuveni trīsdesmit valstis, kā arī mežizstrādē iesaistītā biznesa un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji apņēmās līdz 2020. gadam samazināt mežu masīvu zudumus par pusi, bet šī apņemšanās palika neīstenota. Tāpēc nevalstiskās organizācijas, atsaukdamās uz agrāko rūgto pieredzi, izsaka nožēlu, ka arī attiecīgā Glāzgovas deklarācija neuzliek konkrētas juridiskas saistības. Pēc “Greenpeace” domām, tā nevilšus dod mežu iznīcinātājiem “vēl papildu gadu desmitu”.
Pastāv arī optimistiskāki apsvērumi. Tie pirmām kārtām saistās ar publiskā un privātā sektora solījumiem atvēlēt 19,2 miljardus dolāru mežu atjaunošanai, cīņai pret ugunsgrēkiem un citiem ekosistēmu saglabāšanai vajadzīgiem pasākumiem. Īpaši nozīmīga ir Brazīlijas iesaistīšanās, kas, iespējams, ļaus iedzīvināt ES un “Mercosur” jeb Dienvidu kopējā tirgus (Brazīlija, Argentīna, Urugvaja un Paragvaja) brīvās tirdzniecības līgumu.
Savukārt Emanuels Makrons nesen apgalvoja, ka viena no Francijas prezidentūras ES Padomē prioritātēm vides jomā būs cīņa pret “atmežošanas importu”, respektīvi, tādu preču importu, kuru ražošana saistīta ar ekosistēmu iznīcināšanu. Tas sakāms par lielu daļu no Eiropā ievestās sojas, palmu eļļas, kafijas, kā arī liellopu gaļas.
Eiropas Savienībā jau vairākus gadus ir spēkā Kokmateriālu regula, kas aizliedz laist tirgū nelikumīgi iegūtus kokmateriālus vai koka izstrādājumus. Šobrīd Eiropas Komisija gatavo jaunus “atmežošanas importa” apkarošanai nepieciešamos tiesību aktu priekšlikumus. Iepriekš pieminēto produktu imports, pēc “Greenpeace” aplēsēm, dara Eiropu atbildīgu par 10% izzudušo tropu mežu.
Klimatneitralitātes sasniegšanai globālā mērogā izšķiroši faktori tomēr ir atteikšanās no fosilā kurināmā un investīcijas atjaunīgo resursu tehnoloģijās. Pagājušajā nedēļā Glāzgovā 40 valstis apņēmās atteikties no ogļu ieguves vai izmantošanas no 2030. līdz 2040. gadam. Taču apņēmušos skaitā nebija Ķīnas, ASV, Austrālijas un vēl dažu lielāko ogļu eksportētāju un patērētāju.
ANO vides eksperti ir secinājuši, ka 2030. gadā 15 valstis – galvenās naftas, gāzes un ogļu piegādātājas – plāno iegūt divas reizes vairāk fosilā kurināmā, nekā tas būtu pieļaujams, lai sasniegtu Parīzes klimata vienošanās mērķus. Tāpat COP26 ietvaros 20 valstis, kā arī piecas finanšu iestādes solīja, sākot ar 2023. gadu, pārtraukt investīcijas ar fosilo kurināmo saistītos projektos. Taču tie pēdējā laikā jau saņēmuši pārpārēm. G20 valstis 2018.–2020. gada periodā ieguldījušas fosilajos kurināmajos divarpus reižu vairāk naudas nekā atjaunīgajos.
Turpmāk daudz kas būs atkarīgs no solījumu izpildes. Par to varēsim pārliecināties pavisam drīz. Simbolisks atskaites punkts būtu 2024. gads, kad paies divi gadsimti, kopš franču fiziķis Žozefs Furjē atklāja siltumnīcefekta eksistenci…
