CNN: “Nožēlojamā” Eiropa beidzot mostas: Tramps “iegriež” Zelenskim, Vācija atceļ parādu “bremzes”, Francija apsver kodolaizsardzību 0
Donalda Trampa publiskā pazemošana pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Baltajā namā bija kā zibens spēriens transatlantiskajā aliansē – tas izkliedēja atlikušās ilūzijas Eiropā par to, vai viņu “amerikāņu brālēns” stāsies viņu pusē, lai stātos pretī Krievijas agresijai, raksta CNN.
Apjukuši, iespējams pat nobijušies, eiropieši, šķiet, beidzot sāk apzināties savas pašai aizsardzībai nepieciešamās vajadzības Trampa laikmetā.
„Tas ir tā, it kā Rūzvelts būtu sagaidījis Čērčilu Baltajā namā un sācis viņu iebiedēt,” intervijā CNN sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Rafaels Gliksmans.
Pēc tam, kad ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets kādā watsapp grupā ar administrācijas amatpersonām (kurā netīšām bija pievienots arī žurnālists no The Atlantic) nosauca Eiropu par “nožēlojamu” un apsūdzēja par “sēdēšanu uz bezmaksas aizsardzības rēķina”, Eiropas līderi ir sākuši lauzt gadu desmitiem ilgas aizsardzības “tabu” tēmas. Uz galda nonākuši politiski priekšlikumi, kas vēl pirms dažām nedēļām šķistu neiedomājami.
Lielākās pārmaiņas piedzīvojusi Vācija – Eiropas valsts ar lielāko ekonomiku. Pēc federālajām vēlēšanām nākamais kanclers Frīdrihs Mercs uzvarēja balsojumā parlamentā, kas atcēla Vācijas konstitūcijā noteikto “parādu bremzi” – mehānismu, kas ierobežoja valdības aizņemšanos.
Šis likuma grozījums ļauj neierobežotus tēriņus aizsardzībai un drošībai. Eksperti prognozē, ka šī izmaiņa nākamajā desmitgadē Vācijā varētu atbrīvot līdz pat 600 miljardiem eiro (aptuveni 652 miljardi dolāru).
“Šis ir nozīmīgs spēles pavērsiens Eiropā, jo Vācija līdz šim atpalika – īpaši lielo valstu vidū – aizsardzības jomā,” CNN sacīja Pjotrs Burašs, vadošais eksperts Eiropas Ārējo attiecību padomē (European Council on Foreign Relations), starptautiskā domnīcā.
Pārvarot savu “parādu fobiju”, Vācija beidzot rīkojusies tā, it kā Eiropa patiešām būtu piedzīvojusi “Zeitenwende” – jeb “vēsturisku pavērsienu” –, kā to formulēja aizejošais kanclers Olafs Šolcs 2022. gada februārī, tikai trīs dienas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, piebilda Burašs.
Lai gan iebrukums Vācijai bija šoks, “tikai Trampa šoks piespieda viņus pieņemt šo patiešām fundamentālo lēmumu – apturēt parādu bremzi,” norādīja Burašs. “Tā ir īstā, patiesā Zeitenwende.”
Kaimiņos Francijā prezidents Emanuels Makrons – kurš jau ilgstoši aicina uz Eiropas “stratēģisko autonomiju” no ASV – nesen paziņoja, ka apsver iespēju paplašināt Francijas kodolieroču aizsardzību arī uz tās sabiedrotajiem, kuri līdz šim it kā atradās ASV kodolvairoga paspārnē.
Makrona izteikumi sekoja pēc tam, kad Frīdrihs Mercs rosināja sarunas ar Franciju un Lielbritāniju – abām Eiropas kodolvalstīm – par to aizsardzības paplašināšanu. Polijas premjers Donalds Tusks ideju atzinīgi novērtēja un pat aicināja Poliju apsvērt iespēju iegūt savus kodolieročus.
Tikmēr Polija un Baltijas valstis – Igaunija, Lietuva un Latvija – visas Krievijas kaimiņvalstis, ir izstājušās no 1997. gada Otavas līguma par mīnu aizliegumu, kas ilgu laiku tika uzskatīts par nozīmīgu posmu ceļā uz masu karu izbeigšanu. Lietuva jau paziņojusi par 85 000 mīnu iegādi; Polija apsver iespēju pašai saražot miljonu mīnu.
Lietuva šomēnes arī izstājās no starptautiskā līguma par kasešu munīcijas aizliegumu, kļūstot par pirmo dalībvalsti, kas to jebkad ir izdarījusi.
Militārais dienests atgriežas Eiropas dienaskārtībā. Dānija no 2026. gada padarīs sievietes tiesīgas uz obligāto militāro dienestu un samazinās veselības prasības dažiem amatiem, lai stiprinātu bruņotos spēkus. Polija savukārt paziņojusi par plāniem ieviest militāro apmācību katram pieaugušam vīrietim.
Pat slaveni neitrālas valstis tagad pārskata savu nostāju. Diskusijās par to, kā saglabāt mieru Ukrainā gadījumā, ja tiktu panākts kāds izlīgums, Īrijas valdība – valsts ar nelielu militāro spēku, kas tradicionāli fokusējas uz miera uzturēšanas misijām – ir iesniegusi likumprojektu, kas ļautu karavīru izvietošanu arī bez ANO apstiprinājuma, tā apejot iespējamu Krievijas (vai ASV) veto.
Ilgu laiku Eiropā ir valdījusi neērta – bieži vien noklusēta – patiesība, ka tās aizsardzība pret iebrukumu galvenokārt balstījās uz cerību, ka amerikāņu “kavalērija” ieradīsies palīgā. Šī pārliecība tagad vairs nešķiet tik droša.
Pagrieziens attiecas ne tikai uz to, kas karos, bet arī uz to, kurš nodrošinās ieročus. Dažas valstis ir sākušas apšaubīt nākotnes iepirkumus – piemēram, astronomiski dārgos ASV ražotos iznīcinātājus F-35, kurus vairāku Eiropas gaisa spēki bija plānojuši iegādāties.
Portugāles aizsardzības ministrs Nuno Melo paziņoja, ka valsts pārskata plānotos F-35 pirkumus, dodot priekšroku Eiropas alternatīvām bažās par to, ka rezerves daļu piegādes varētu kontrolēt tikai ASV.
Šīs bažas pirmo reizi publiski izskanējušas tik augstā līmenī – īpaši, ja ņem vērā, ka izvēlētie Eiropas iznīcinātāji tehniski nemaz nepiedāvā tādas pašas spējas.
Lai gan šķiet, ka Eiropa beidzot ir sapratusi situācijas nopietnību, runāt par vienotu rīcību vēl ir pāragri.
Kad Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena prezentēja plānu “ReArm Europe” – tērēt miljardiem vairāk aizsardzībai –, Spānija un Itālija iebilda. Plāns tagad ir pārdēvēts par “Readiness 2030” (“Gatavība 2030”).
Itālijas premjerministre Džordžija Meloni arī paziņoja, ka Itālija neizsūtīs savus karavīrus kā daļu no Eiropas miera uzturēšanas kontingenta Ukrainā, ja tiktu panākts izlīgums – vēl viens jautājums, kurā Eiropas valstis ir sašķeltas.
Šī pārdēvēšana liecina par skaidru dalījumu Eiropā: jo tālāk valsts atrodas no Krievijas, jo mazāka gatavība aizstāvēt sevi ar ieročiem, nevis diplomātiju un ekonomiku.
Spānijas premjerministrs Pedro Sančess šomēnes paziņoja, ka “mūsu drauds nav Krievijas karaspēks, kas dodas pāri Pirenejiem.” Viņš aicināja Briseli “ņem vērā, ka izaicinājumi, ar kuriem saskaramies dienvidu kaimiņvalstīs, ir mazliet citādi nekā tie, ar kuriem saskaras austrumu flangs.”
Lietuvas bijušais ārlietu ministrs Gabriēlijus Landsberģis intervijā CNN atzina, ka viņu “sarūgtinājuši” Spānijas izteikumi, un ka nesenais brauciens uz Kijivu – kur gaisa trauksmes sirēnas skan gandrīz katru nakti – ļoti viegli liek iztēloties līdzīgus skatus arī nākotnē Viļņā.
“Jo tālāk uz rietumiem tu dodies, jo grūtāk ir iedomāties kaut ko tādu. Visas problēmas, visas lēmumu pieņemšanas – tās ir relatīvas,” sacīja Landsberģis.
Lai gan šī ģeogrāfiskā plaisa var padziļināt domstarpības, Eiropas Ārpolitikas padomes (ECFR) pārstāvis Piotrs Burašs norādīja, ka pilnīga Eiropas vienotība vienmēr būs “ilūzija”.
“Tas, kas patiešām ir svarīgi, ir tas, ko dara galvenās valstis,” viņš sacīja, atsaucoties uz Vāciju, Franciju, Apvienoto Karalisti un Poliju. “Es vēlos būt piesardzīgi optimistisks, bet domāju, ka mēs šobrīd esam uz pareizā ceļa.”
Atbildot uz jautājumu, vai marts tiks atcerēts kā mēnesis, kad Eiropa pamodās, Burašs atbildēja:
“Jā, mēs esam pamodušies – bet tagad mums ir jāsaģērbjas.”
