CNG tikai mazliet tīrāka par dīzeli 0
Lai klimatneitrālas ekonomikas veicināšana transporta sektorā notiktu iedzīvotājiem iespējami draudzīgā veidā, Satiksmes ministrija (SM) siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu transporta sektorā iecerējusi balstīt uz “trīs transporta vaļiem” – sabiedriskā transporta tīkla, mikromobilitātes un videi draudzīgāka autoparka attīstību. Tomēr tieši plāni par draudzīgāka autoparka attīstību raisījuši jautājumus – ministrija vēlas par 50% samazināt akcīzes nodokli dabasgāzei, tādējādi veicinot satiksmē, īpaši autobusu satiksmē un komerctransporta pārvadājumos, izmantot transportlīdzekļus ar saspiesto dabasgāzi (CNG). “Lai gan dabasgāze jeb tā sauktā autogāze nav klimatneitrāla degviela, tā tomēr izdala par 25% mazāk CO2 nekā dīzeļdegviela,” norādījis ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns.
Miljoniem eiro pagātnes tehnoloģijā
Ministrijas plānus par neizprotamiem sauc e-mobilitātes eksperts Kārlis Mendziņš, uzsverot, ka SM plāno investēt miljoniem eiro pārejas posma tehnoloģijā, kas jau pavisam drīz nebūs nepieciešama, jo pamata mērķis ir transporta nozari elektrificēt. “SM un FM jau gadiem skandē, ka naudas nav, bet te ir jānodrošina vēl viena jauna infrastruktūra, kurai nav ilgtermiņa nākotnes. Ir iespēja izdarīt minimumu. Ir arī iespēja pateikt ES, ka mūsu budžets ir tik liels, cik nu tas ir, norādot, ka atbalstīsim ilgtermiņa, nevis īstermiņa vīziju. Diemžēl ministrijas izvēlējušās trešo ceļu – izpildīt minimumu plus vēl mazliet, jo ir uzķērušās uz gāzes industrijas āķa, ka CNG par 25% samazina CO2 izmešus,” pikts ir Mendziņš. Viņš norāda, ka pastiprināti pētījis šo jautājumu un secinājis, ka tie ir klaji meli. “Salīdzinot ābolu ar arbūzu, var nonākt pie secinājuma, ka abi ir sulīgi, bet vienam ir pārāk cieta miza, lai to grauztu. Līdzīgi darījušas iesaistītās personas. Salīdzinājuši CNG darbinātu transportlīdzekli ar 30% jaudīgāku benzīna versiju, iegūstot minēto CO2 ekonomiju.”
“Vēl viens āķis, uz ko SM uzķērās, ir tas, ka dabasgāzi mēs varam ražot lokāli no zemkopības atkritumiem. Pat ja tas būtu ekonomiski pamatots lēmums, mums nav tik daudz šo zemkopības atkritumu, lai apmierinātu potenciālo CNG auto tirgu. “NEKP 2030″ ir ierakstīts, ka mums ir jātiecas uz efektīvu resursu izmantošanu. Vai CNG dedzināšana autotransportā ir efektīva? Dīzeļa dedzināšana ir efektīvāka! Esošajā situācijā pat būtu prātīgāk zemkopības atkritumu gāzi nodot gāzesvados, kur to lieto TEC vai citi patērētāji. Diemžēl man jāsecina, ka ieguldīšana CNG ir lieka naudas izniekošana, ņemot vērā, ka CNG uzpildes stacijām jābūt ik pēc 150 kilometriem. Par laimi, CNG auto skaits netiek prognozēts liels, un industrijai vajadzētu pašai ātri likvidēties,” cer Mendziņš.
Tikai par 10% mazāk izmešu
Nesenajā konferencē “Tīra enerģija transportam” Rīgas Tehniskās universitātes docents Juris Kreicbergs izteicās, ka CNG izmeši uz enerģijas vienību ir mazāki nekā tradicionālajām degvielām, taču atšķirība nav tik liela, kā to cenšas pasniegt – realitātē atšķirība ir vien līdz 10%. Viņš vēlētos redzēt pētījumus, kas pierādītu pretējo.
Mendziņš paša veidotajā portālā “Uzlādēts.lv” raksta, ka neizprot degvielas tirgotāja “Virši” (šobrīd vienīgais CNG tirgotājs Latvijā) izmantoto metodoloģiju, salīdzinot CNG ar dīzeļdegvielu un benzīnu. Salīdzinājumam izmantota “Škoda Octavia Combi”, kurai katalogā norādītie benzīna un dīzeļa CO2 izmeši ir krietni augstāki par CNG radītajiem, taču tas ir tāpēc, ka gan benzīna, gan dīzeļa dzinēji ir krietni jaudīgāki (attiecīgi 132 kW un 135 kW pret 81kW), kas arī rada ievērojamo izmešu atšķirību. Ja salīdzina līdzīgas jaudas dzinējus, atšķirība par labu CNG beigās ir vien 6% (benzīns) un 3% (dīzelis) apmērā. Turklāt Mendziņš piebilst, ka būtībā CNG automašīnas ir hibrīdi, jo tos var darbināt arī ar benzīnu. Tā kā Latvijā CNG tīkls ir maz attīstīts, lielākoties šādu automašīnu īpašnieki joprojām vairāk izmantos benzīnu.
Vieni atsakās, citi turpina investēt
To sākuši saprast arī auto ražotāji. “Volkswagen” grupa paziņojusi, ka pārtrauc pētījumus CNG tehnoloģijā, pilnībā fokusējoties uz elektroauto attīstību. Šobrīd izstrādātos CNG automobiļus vēl varēs nopirkt, bet jaunie modeļi nākotnē ar CNG vairs nebūs nopērkami. Šobrīd piedāvājumā ir 19 dažādi “VW”, “Seat” un “Škoda” automobiļi ar CNG. Kā sarunā ar vācu biznesa laikrakstu “Handelsblatt” norāda “VW” grupas attīstības vadītājs Franks Velšs, no klientiem neesot bijusi gaidītā interese. Kopumā pērn Vācijā pārdoti vien 77 000 CNG automobiļu no kopumā pārdotajiem 3,5 miljoniem. “Ja gribam mobilitātes revolūciju uzlūkot nopietni, mums jākoncentrējas uz elektromobiļiem, viss pārējais ir limitēto enerģijas resursu izšķiešana.”
Arī “Daimler AG” paziņojuši pat atteikšanos no CNG transportlīdzekļu attīstīšanas. Tā vietā vēl lielākas pūles kompānija ieguldīs “Mercedes” elektrisko un ūdeņraža kravas automobiļu attīstībā. Jau 2022. gadā kompānija cer laist klajā savu pirmo elektrisko smago mašīnu “eActros”. “Dabasgāzes dzinēji ir balstīti uz fosilo enerģiju, tāpēc tā ir pārejas tehnoloģija ceļā uz CO2 neitrālu transportu. Nav jēgas tērēt lielu daudzumu naudas kaut kam, kam nav ilgtermiņa nākotnes, ja mēs šo naudu varam daudz labāk izmantot citur,” norāda kompānijas kravas automašīnu nodaļas vadītājs Martins Daums.
No otras puses, ir ražotāji, kuri turpina investēt un attīstīt CNG. “Scania” pērn veica pirmos CNG smago mašīnu izmēģinājumus Lietuvā. “Scania” pārstāvji norāda, ka “R 410” modelis ar 13 litru dzinēju, kuru uz priekšu dzen CNG, ir par 40% izdevīgāks nekā tāds pats modelis ar dīzeļa dzinēju. Arī “Volvo”, “MAN” un “Iveco” šajā degvielas veidā redz nākotni. Britu tiešsaistes veikals “Ocado” pasūtījis 30 “Iveco Stralis NP” CNG smagās automašīnas papildu jau esošajām 29 mašīnām. “Iveco” norāda, ka katra smagā mašīna emitē par 50% mazāk slāpekļa oksīdu un par 95% mazāk cieto daļiņu, nekā noteikts “Euro-6” normatīvos, kā arī par 95% mazāk CO2. Savukārt “MAN” pērn uzvarēja konkursā par 75 CNG autobusu piegādi Barselonas autoostai.
Milzīgu ticību CNG tehnoloģijai izrāda arī ASV piegāžu serviss “UPS”, kas sola trīs gadu laikā iegādāties vairāk nekā 6000 dabasgāzes darbinātu smago mašīnu, investējot 450 miljonus eiro. “UPS” pērk CNG automobiļus jau kopš 2016. gada, investējot vairāk nekā miljardu dolāru, tādā veidā cerot līdz 2025. gadam par 12% samazināt sevis radītos izmešus.
Jautājumu par nepieciešamību investēt miljoniem eiro gan liek uzdot Nīderlandes valdības septembrī pasūtītais “Transport & Environment” pētījums, kurā atklāja, ka “Scania” un “Iveco” CNG smagās mašīnas rada vien par 3% un 5% mazāk emisiju nekā tādas pašas dīzeļa darbinātas automašīnas. Savukārt “Volvo” uzrādīja par 14% mazāk emisiju, taču, ņemot vērā gāzes ieguvē un transportēšanā (tostarp noplūdēs) radītās emisijas, secināts, ka dīzelis ir pat dabai draudzīgāks.
UZZIŅA
Lielākie SEG emisiju avoti Latvijā
Transporta sektors ir viens no galvenajiem SEG emisiju avotiem Latvijā, veidojot 28,5% no kopējā apjoma.
Vairāk par transportu piesārņo tikai enerģētika – ar 35,4% SEG emisijām. Ievērojams apjoms SEG emisiju ir arī lauksaimniecībā – 24,6%. Rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana dod tikai 6,5% un atkritumu apsaimniekošana – 5%.
LPG ir sašķidrināta gāze, kas tiek glabāta 16 bāru spiedienā, savukārt CNG ir saspiesta dabasgāze, kas tiek glabāta līdz 230 bāru spiedienā.
CNG gāze tiek ražota, saspiežot dabasgāzi, savukārt LPG gāzi iegūst no dabasgāzes kondensāta nogulām, kur tā veidojas dabiskā ceļā vai naftas pārstrādes procesā.
Avots: EM
