Civillikumā ir minēts vārds “svainība”. Ko tas nozīmē, un kādas ir svaiņu tiesības? 0
Civillikumā ir minēts vārds “svainība”. Ko tas nozīmē? Kādas ir svaiņu tiesības? KAIVA RĪGĀ
Civillikumā par radniecību sauc starp divām vai vairākām personām ar dzimšanu radušos saistību. Citos likumos, piemēram, Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, teikts, ka radinieki ir tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa un arī laulātais.
Savukārt viena laulātā saistību ar otra laulātā radiniekiem (tā dēvētā radniecība caur laulību) sauc par svainību. Tātad par svaini dēvē sievas vai vīra brāli un māsu, kā arī māsas vīru, brāļa sievu, sievas māsas vīru utt. (bieži vien sarunvalodā viņi tiek saukti arī par švāģeriem). Jāatceras, ka svainība paliek spēkā arī pēc laulības izbeigšanās.
Svaiņu tiesības ir noteiktas atsevišķos likumos. Tā, piemēram, Dzīvesvietas deklarēšanas likumā teikts, ka personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja viņa nekustamā īpašuma lietošanas tiesības ieguvusi saistībā ar svainību.
Atsevišķus nosacījumus par svaiņiem var izsecināt no Civillikuma kopumā, piemēram, svaiņus var iecelt par bērnu aizbildņiem, ja viņi atbilst citiem likumā noteiktajiem kritērijiem (ir atbilstīgā vecumā, nav sodīti par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, nav citu tuvāku radinieku u.c.). Taču svainis nevar būt otra laulātā (kuram viņš nav radinieks) likumiskais mantinieks (viņam kaut ko novēlēt var tikai testamentā) – tas nozīmē, ka, pēc likuma, piemēram, sievas brālis no viņas vīra neko mantot nevarēs.
