Civilās savienības virzītāji pārvar pirmo barjeru 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja Civilās savienības likumprojektu, kas paredz divu pilngadīgu personu – tajā skaitā viendzimuma pāru – tiesības reģistrēt attiecības, lai varētu pretendēt uz minimālo valsts juridisko, sociālo un ekonomisko aizsardzību.
Šie pāri gan nevarēs saņemt tik lielu garantiju apjomu, kāds ir paredzēts laulātajiem, kuri savu laulību ir reģistrējuši dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā, kur solījuši arī savstarpējo uzticību. Personas, kurām ir kopīga mājsaimniecība un kas dibina civilo savienību, noslēdz vienošanos pie notāra un pēc tam var pretendēt uz personisko un mantisko tiesību aizsardzību, paredz likumprojekts.
To pirmajā lasījumā Saeima pieņēma diezgan unikālā balsojumā – tajā piedalījās 50 deputāti, kas ir minimālais kvorums. Nacionālās apvienības (NA) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) cerības “noraut kvorumu”, lai projektu nevarētu pieņemt, visticamāk, izjauca “Saskaņa”, kuras deputāti balsoja visos iespējamos veidos – četri deputāti bija par, septiņi – pret, divi atturējās, bet vēl vairāki balsojumā nepiedalījās.
Kopumā nebalsoja 26 no klātesošajiem parlamentāriešiem. Projektu atbalstīja 41 deputāts no “Attīstībai/Par”, “Jaunās Vienotības” un “Konservatīvajiem”, (Jaunā konservatīvā partija pēc partijas nosaukuma maiņas), kā arī šiem politiskajiem spēkiem piederīgie vai no tiem ievēlētie neatkarīgie deputāti, un četri saskaņieši.
“Attīstībai/Par” pirmā uzvara
Visvairāk par šo balsojumu gan sēžu zālē, gan pēc tam sociālajos tīklos gavilēja “Attīstībai/Par” (“AP”) politiķi un viņu atbalstītāji. Jau “AP” priekšvēlēšanu programmā bija ierakstīts: “Visas ģimenes ir vienlīdzīgas. Valsts atbalsta arī viena vecāka ģimenes, aizsargā pret vardarbību un pieņem Kopdzīves likumu.”
Valdības veidošanas laikā “AP” to pieteica kā vienu no savām prioritātēm. Arī “Jaunās Vienotības” programmā bija teikts, ka ir nepieciešams “pieņemt faktiskās kopdzīves tiesisko regulējumu”.
Saeimas sēdē “Vienotības” (“Jaunās Vienotības” dalīborganizācijas) priekšsēdētājs Arvils Ašeradens sacīja, ka šajā projektā nav runa tikai par viendzimuma pāriem. Statistika liecina, ka ir liels skaits viena vecāka ģimenes, kurās aug viens vai vairāki nepilngadīgi bērni. Tas liek domāt, ka daudzās ģimenēs bērnu vecāki dzīvo kopā, bet nav precējušies.
Šis likums “ļautu arī viņiem justies drošāk par savu nākotni”, uzskata A. Ašeradens.
Viņš pieminēja vēl vienu grupu, tie ir gados vecāki cilvēki, kas dzīvo kopā praktisku apsvērumu dēļ un nedomā laulāties. “Projekts ir iekļaujošas sabiedrības virzienā,” piebilda deputāts.
Šis bija trešais mēģinājums 13. Saeimā virzīt likumprojektu, kas dotu lielākas tiesības un garantijas arī viendzimuma pāriem. Pirmo reizi tas notika 2018. gada 15. janvārī, kad Saeima saņēma kolektīvu iniciatīvu “Par Kopdzīves likuma pieņemšanu”, lai noteiktu vienlīdzīgas tiesības laulātiem un nelaulātiem pāriem. Toreiz projektu noraidīja.
Nākamo reizi šī ideja bija iemiesota desmit deputātu iesniegtajā “Dzīvesbiedru likumā”, kas paredzēja noslēgt dzīvesbiedru līgumu, lai sakārtotu šo personu personiskās un mantiskās attiecības. Šo projektu Saeima noraidīja 2019. gada 20. jūnijā.
Šoreiz projektu sagatavoja Tieslietu ministrija, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, kurā bija atzītas tiesības saņemt desmit dienu atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas vienam no bērna aprūpētājiem arī tad, ja bērnu audzinās viendzimuma pāri.
Satversmes tiesa arī norādīja, ka Saeimai ir pienākums nodrošināt ikvienas ģimenes aizsardzību, Saeimas sēdē teica Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Jānis Butāns (“Konservatīvie”). Viņš uzsvēra, ka valstij ir jārespektē arī tie sabiedrības locekļi, kas veido attiecības ar sava dzimuma pārstāvi.
Atgādina “Konservatīvo” solīto
Projekta iesniedzējiem oponēja deputāts Jānis Iesalnieks (NA), pēc kura domām Satversmes tiesas sprieduma izpildei pietiek ar Darba likuma grozījumiem, kurus sagatavoja Labklājības ministrija. Tie nosaka, ka uz desmit dienu atvaļinājumu tiesības ir jebkurai atbalsta personai, kas rūpējas par bērnu, ja bērna paternitāte nav noteikta.
J. Iesalnieks uzskata, ka Civilās savienības likumā ir radīts laulībai līdzīgs tiesību institūts, kas būtu pieejams viendzimuma pāriem, tādējādi cenšoties apiet Satversmi.
J. Iesalnieks sēdē citēja JKP programmu, kurā ir teikts, ka “mūsu izpratnē laulība var būt tikai savienība starp vīrieti un sievieti, kā tas ir nostiprināts Satversmē”. JKP uzskatīja, ka tāpēc nav vajadzīgs īpašs partnerattiecību institūts, uzsvēra J. Iesalnieks, norādot, ka tagad partija rīkojas pretēji solītajam.
“Konservatīvo” frakcijas vadītājs Krišjānis Feldmans toties uzsvēra, ka partijai ir svarīga arī demokrātija un tiesiskums, bet, nepildot tiesas spriedumu, šīs vērtības tiekot apdraudētas. Igaunijā jau ir līdzīgs regulējums. Tā ieviešana izriet arī no Eiropas institūciju normatīviem, atgādināja K. Feldmans.
Viņš arī norādīja, kāda ir atšķirība starp laulību, kas ir sociāli un juridiski atzīta savienība, un civilo savienību. Likuma mērķis ir noteikt civilās savienības personu savstarpējās nemantiskās un mantiskās tiesības un pienākumus.
“Te netiek prezumēts, ka starp pusēm ir jābūt jebkāda veida seksuālām attiecībām, nav paredzēta pušu uzvārda maiņa pēc savienības noslēgšanas,” skaidroja K. Feldmans.
Civilās savienības nodibināšanu nav paredzēts reģistrēt dzimtsarakstu nodaļās un konfesijās. Šis nav laulības institūts, kur dzīvesbiedri sola būt savstarpēji uzticīgi, piebilda K. Feldmans.
