Civilās savienības likumam var nebūt vairākuma arī nākamajā Saeimā 92
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Civilās savienības likuma pieņemšanu 13. Saeimā deputāti, visticamāk, vairs nerosinās. Juridiskās komisijas deputāte Inese Voika (“Attīstībai/Par”) uzskata, ka ir politiskie spēki, kas priekšvēlēšanu gaisotnē to var izmantot sabiedrības šķelšanai, bet šādas diskusijas tagad nav vajadzīgas. “Taču šis nav jautājums par ideoloģiju, bet gan par tiesībām.
Un 14. Saeimai tas būs jārisina,” uzsvēra I. Voika. Viņa pārstāv politisko spēku, kuram šā likuma pieņemšana pirms četriem gadiem bija viens no priekšvēlēšanu solījumiem. Vēl to atbalsta “Jaunā Vienotība” un “Konservatīvie”, bet pret to ir koalīcijā pārstāvētā Nacionālā apvienība.
No “Latvijas Avīzes” aptaujātajiem desmit politiskajiem spēkiem, kuri var pretendēt uz pārstāvniecību 14. Saeimā, atbalstu šā likuma pieņemšanai vēl izteica tikai “Progresīvie”. “Apvienotā saraksta – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība un Liepājas partija” pārstāvji nav kategoriski pret, bet uzsvēra, ka šis likums nav apvienības darbakārtībā.
“Mūsu vēlētājus tagad uztrauc pavisam citi jautājumi – kā samaksāt rēķinus un izdzīvot, vai uzņēmējiem nebūs jātaisa ciet savs bizness,” sacīja Latvijas Reģionu apvienības priekšsēdis Edvards Smiltēns, atsaucoties uz cilvēku noskaņojumu reģionos, kur ar Civilās savienības likumu saistīti jautājumi nav aktuāli.
Līdzīgs viedoklis ir arī Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājam Armandam Krauzem no Zaļo un zemnieku savienības. Tās frakcija, kurā bija arī Latvijas Zaļā partija, 13. Saeimā likumu neatbalstīja. Par to nebalsoja arī deputāti Karīna Sprūde un Aldis Gobzems, kuri tagad pārstāv partiju “Katram un katrai”. Tāpēc var paredzēt, ka 14. Saeimā partijai būs negatīva nostāja, atzina tās valdes locekle Solvita Zvidriņa. Arī partijas “Latvija pirmajā vietā” valdes locekle Līga Krapāne norādīja, ka “LPV” attieksme būs noraidoša, uzskatot, ka citos likumos jau ir noregulēti šie jautājumi.
Cenšas pildīt ST spriedumu
Civilās savienības likumprojektu Saeimā iesniedza Jāņa Bordāna (“Konservatīvie”) vadītā Tieslietu ministrija, atsaucoties uz nepieciešamību izpildīt Satversmes tiesas spriedumu. Tajā bija atzītas tiesības saņemt desmit dienu atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas vienam no bērna aprūpētājiem arī tad, ja bērnu audzinās viendzimuma pāri.
Satversmes tiesa arī norādīja, ka Saeimai ir pienākums nodrošināt ikvienas ģimenes aizsardzību. Civilās savienības likumprojekts paredz divu pilngadīgu personu – tajā skaitā viendzimuma pāru – tiesības reģistrēt attiecības, lai varētu pretendēt uz minimālo valsts juridisko, sociālo un ekonomisko aizsardzību.
Šie pāri nevarēs saņemt tik lielu garantiju apjomu, kāds ir paredzēts laulātajiem, kuri savu laulību ir reģistrējuši dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā. Personas, kurām ir kopīga mājsaimniecība un kas dibina civilo savienību, noslēdz vienošanos pie notāra un pēc tam var pretendēt uz personisko un mantisko tiesību aizsardzību, paredz likumprojekts.
Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Jānis Butāns (“Konservatīvie”) “Latvijas Avīzei” paskaidroja, ka likumprojekts atrodas Saeimas prezidijā. Pieci deputāti var lūgt to iekļaut Saeimas sēdes darbakārtībā. Taču vienreiz jau šāds priekšlikums, ko iesniedza “Jaunās Vienotības”, “Attīstībai/Par” un partijas “Konservatīvie” deputāti, piedzīvoja neveiksmi, jo daļa deputātu norāva kvorumu, kas bija iespējams, jo “Saskaņa” nepiedalījās balsojumā.
Tieši pateicoties “Saskaņai”, projekts nonāca līdz galīgajam lasījumam, jo daļa šā politiskā spēka deputātu sākotnēji to atbalstīja. Taču tagad partija vairs nevēloties iesaistīties koalīcijas iekšējo problēmu risināšanā. “Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka partija nepiedalīsies balsojumos arī turpmāk, ja būs mēģinājums šo projektu atkal iekļaut sēdes darbakārtībā. “Saskaņas” atbalstu tam viņš nesola arī 14. Saeimā. Ja 13. Saeima projektu nepieņem, tad to mantos 14. Saeima, kurai būs jālemj – turpināt tā izskatīšanu vai likumu noraidīt.
Nacionālā apvienība nepiekāpsies
Kamēr likumā nav noteikts regulējums ikvienas ģimenes tiesiskai aizsardzībai, katru individuālu gadījumu izskata tiesa, tādējādi tiek noslogotas tiesas, “Latvijas Avīzei” norādīja J. Butāns, I. Voika un Ainars Latkovskis (“JV”). Aģentūra LETA augusta vidū ziņoja, ka Administratīvajā rajona tiesā jau ir pasludināti četri spriedumi, kur tiesa konstatējusi ģimenes attiecības starp viendzimuma pāra partneriem. I. Voika arī atzina, ka Tieslietu ministrijas iesniegtais projekts bija tikai kompromisa variants, kas neatrisināja visus jautājumus, “bet pats par sevi šis solis bija pietiekami nozīmīgs”.
Nacionālā apvienība savu pozīciju neplāno mainīt. Jau iepriekš Saeimas sēdē Juridiskās komisijas deputāts Jānis Iesalnieks (NA) teica, ka Satversmes tiesas sprieduma izpildei pietiek ar Darba likuma grozījumiem, kurus sagatavoja Labklājības ministrija. Tie nosaka, ka uz desmit dienu atvaļinājumu tiesības ir jebkurai atbalsta personai, kas rūpējas par bērnu, ja bērna paternitāte nav noteikta. J. Iesalnieks iepriekš uzsvēra, ka Civilās savienības likumā ir radīts laulībai līdzīgs tiesību institūts, kas būtu pieejams viendzimuma pāriem, tādējādi cenšoties apiet Satversmi.
Nesen intervijā aģentūrā LETA šo pozīciju apstiprināja arī NA premjera kandidāts, Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics. Viņš atkārtoja, ka NA ieskatā nav vajadzīgi papildu regulējumi paralēli tiem, kādi jau ir, – nav jāveido paralēls institūts laulību institūtam. Viņš uzskata, ka normatīvos aktos jau ir atrisinātas vairākas problēmas, piemēram, viendzimuma pāriem ir iespējams apmeklēt partneri slimnīcā. Darba likumā ir noteikts, ka māte var norādīt, kura persona saņems atbalstu. “Mēs esam konservatīva partija, un Satversmē ir nostiprināts, ka laulība ir starp vīrieti un sievieti, kas nav maināms,” uzsvēra U. Mitrevics.
