Citviet Eiropā uzturēšanās atļaujas ieguve – dārgāka un grūtāka nekā Latvijā 0
Ierakstot interneta meklētājos angļu valodā “uzturēšanās atļaujas”, atrodams lērums firmu mājaslapu ar piedāvājumiem palīdzēt iegūt ES uzturēšanās atļaujas tieši Latvijā. Krievijā populārs ir arī piedāvājums iegādāties īpašumus Bulgārijā, bet ķīniešu presē kā populāra vieta minēta Kipra.
Kāda ir citu valstu pieredze šajā jautājumā, kurš Latvijā šobrīd ir tik ļoti politiski karsts? Izrādās, starp visām valstīm, kas piedāvā nekustamos īpašumus kopā ar uzturēšanās atļaujām, Latvijā ir viselastīgākie noteikumi un viens no zemākajiem ieguldījumu apjomiem, ar ko var izskaidrot internetā bieži atrodamos dažādu starpniecības firmu piedāvājumus iegādāties īpašumu tieši Latvijā.
Krievu kvartāli Bulgārijā
Bulgārijā šogad stājies spēkā likums, kas vienkāršo uzturēšanās atļauju saņemšanu. Iepriekš likumdošanā bija paredzēts, ka ārzemnieki var iegūt uzturēšanās atļaujas par dažādiem kapitālieguldījumiem Bulgārijas uzņēmumos vai finanšu fondos. Pieņemtie labojumi paredz, ka, arī iegādājoties nekustamo īpašumu Bulgārijā par 600 000 levu (214 437 latu), iespējams iegūt uzturēšanās atļauju uz gadu. Bulgārijā tas tiek pamatots ar vēlmi piesaistīt papildu investīcijas savai valstij. Turīgie krievi jau iepriekš plaši izmantoja iespēju ieguldīt nekustamo īpašumu jomā, bet uzturēšanās atļaujas iepriekš bija pieejamas apmaiņā pret investīcijām uzņēmumos.
Bulgāru žurnālists Ivo Indžovs stāsta, ka Bulgārijā nekustamajos īpašumos investējot Krievijas un Lielbritānijas pilsoņi, viņi parasti izvēloties sev īpašumus tādos Melnās jūras kūrortos kā Burgasa vai Varna.
“Cilvēkiem, kurus skārusi krīze, nepieciešama nauda. Viņi labprāt savus īpašumus pārdod krieviem. Sabiedrības noskaņojums pret īpašumu pārdošanu ārzemniekiem ir pozitīvs. Politiskajā līmenī pret to iestājas vienīgi nacionālā spārna politiķi,” stāsta I. Indžovs. Nacionālisti argumentē, ka šādi tiekot iztirgota Bulgārija, taču tas neesot sabiedrības vairākuma noskaņojums.
Vietās, kur krievi vairāk iegādājušies īpašumus, veidojoties īpaši “krievu kvartāli”, tomēr bulgāri pret viņiem esot noskaņoti draudzīgi.
I. Indžovs teic, ka briti rīkojoties citādi – viņi iegādājas īpašumus, sagaida to vērtības pieaugumu un tad pārdod tos tālāk. No Ukrainas un citām NVS valstīm nekustamā īpašuma pircēju neesot tik daudz, tāpat arī maz dzirdēts par ķīniešiem, kas iegādātos īpašumus Bulgārijā. “Parasti krievi savos īpašumos pavada vasaras atvaļinājumus, taču ir arī cilvēki no Krievijas, kuri Bulgārijā dzīvo regulāri,” stāsta I. Indžovs.
Ķīniešu dziesmas Pafosā
Trīs gadu uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret nekustamā īpašuma pirkumu var iegūt arī Vidusjūras salā Kiprā, kur nepieciešams ieguldīt 300 000 eiro un atvērt uzkrājumu kontu 30 000 eiro apmērā. Ja persona vēlas iegūt atļauju arī saviem ģimenes locekļiem, par katru no tiem jāpiemaksājot 30 000 eiro. Ķīnas laikraksts “South China Morning Post” savā materiālā par Kipru atzīmē, ka jau ceļā no Larnakas lidostas uz pilsētas centru viesus sagaida reklāmas plakāts ar aicinājumu ieguldīt nekustamajos īpašumos. Laikraksts atzīmē, ka, piemēram, Pafosas pilsētā laikposmā no augusta līdz oktobrim ir pārdots ap 600 īpašumu, no kuriem 90% nonākuši Ķīnas pilsoņu rokās.
“Reāla izaugsme sākās pēc augusta, kad valdība noteica skaidrus noteikumus trešo valstu pilsoņiem uzturēšanās atļaujas iegūšanai,” laikrakstam skaidrojis Giorgis Leptoss, kādas vietējās nekustamo īpašumu firmas vadītājs. Ķīniešu pieplūdums Pafosā rosinājis vietējos rīkot rudens festivālu Ķīnas noskaņās – ar ķīniešu folkloru, ēdieniem un citām tradīcijām.
Iespēja iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Kiprā ķīniešu acīs ir liela priekšrocība, jo paver iespējas brīvi ceļot pa visu ES. “Māja Kiprā nozīmē brīvu ceļošanu pa Eiropu, kas ir lieliska iespēja jauniem cilvēkiem,” priecājas kāda no nekustamā īpašuma turētājām Liša Tanga no Pekinas. Kā priekšrocības laikraksts min arī iespējas sūtīt savus bērnus Eiropas skolās.
Iespējas iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas piedāvā arī Rietumeiropas valstis, piemēram, Portugāle, kura atšķirībā no Kipras atrodas Šengenas zonā. Tomēr Portugālē noteikumi ir finansiāli augstāki nekā Latvijā vai Kiprā. Portugālē iespējams iegūt uzturēšanās atļauju, nopērkot īpašumu par 500 000 eiro un turot to savā īpašumā vismaz piecus gadus. Uzturēšanās atļaujas par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos iespējams iegūt arī Spānijā un Grieķijā.
Nepietiek ar nekustamo īpašumu
Pret ieguldījumiem valsts ekonomikā uzturēšanās atļaujas no šā gada iegūstamas arī Ungārijā, taču tas neattiecas uz nekustamā īpašuma iegādi. Ungārijas valstij piederošā Valsts parāda administrācija slēdz līgumus ar firmām, kuru sarakstu ap- stiprina parlamenta ekonomikas komisija. Tālāk šīs firmas pārdod savus vērtspapīrus. “Par 250 000 eiro tagad iespējams vieglāk iegūt uzturēšanās atļauju, ko var saukt arī par pilsonības priekštelpu,” stāsta Ungārijas laikraksta “Magyar Nemzet” žurnāliste Kornēlija Kisa. Iegādājoties akcijas, cilvēki no trešajām valstīm jau pēc sešu mēnešu uzturēšanās Ungārijā iegūst iespējas brīvi pārvietoties Šengenas valstīs. Viens no priekšnosacījumiem – šiem cilvēkiem jābūt bez iepriekšējas sodāmības.
“Firmas noteikti gūs peļņu no šā projekta, bet Ungārijas valsts iegūst peļņu no tā, ka tai veidojas lētākas ārzemju valūtas rezerves,” teic K. Kisa.
Pagaidām žurnāliste nevar vērtēt, kā šī politika ietekmēs Ungārijas sabiedrību, jo līdz šim apmaiņā pret investīcijām ir pārdots aptuveni 20 uzturēšanās atļaujas, bet divu gadu laikā ir plānots ap 2000 – 3000 atļauju apmaiņā pret investīcijām.
Pēc K. Kisas teiktā, valdības partija uzskatot, ka atļauju izsniegšanā esot daudz administratīvo šķēršļu, piemēram, tas, ka interesentiem pašiem jāierodas Budapeštā vismaz ik pēc pusgada. “Nedomāju, ka sabiedrībā par šo tēmu nākotnē būs plašas debates, jo šajā spēlē kāds gūst labumu. Valsts iegūst investorus un lētākus resursus, ārzemnieki – laiku, starpniekfirmas – naudu. Ja neradīsies papildu problēmas, investīcijas apmaiņā pret uzturēšanās atļaujām nekļūs par karstu tēmu,” secina K. Kisa.
Arī Īrijā nekustamā īpašuma iegāde nenozīmē iespēju tikt pie uzturēšanās atļaujas, taču to var iegūt, veicot vienreizēju 500 000 eiro iemaksu sabiedriskos projektos, no kuriem labums tiek mākslai, sportam, veselības veicināšanai vai izglītībai. Tāpat Īrijas uzturēšanās atļauju tīkotājiem iespējami citi ieguldījuma veidi, piemēram, miljons eiro investīcijas īpašumā un otra puse – valsts obligācijās.
Somija nosaka ierobežojumus
Somija nepiedāvā pirkt nekustamos īpašumus kopā ar ES uzturēšanās atļaujām. Vēl vairāk – lielā krievu bagātnieku pieplūduma dēļ noteikti stingri ierobežojumi. Nesen Somijas parlaments apstiprināja jaunu likumu, kas aizliedz pirkt nekustamos īpašumus cilvēkiem, kuri nav ES pilsoņi. Visticamāk, lielākās rūpes šis likums radīs tieši Krievijas pilsoņiem. Viens no iemesliem, kāpēc tiek ieviests šāds aizliegums, ir nevienlīdzīgā situācija šajos jautājumos starp Krieviju un Somiju. 2011. gadā toreizējais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs izdeva rīkojumu, nosakot teritorijas, kurās ārzemju pilsoņiem un viņu pārstāvētajām firmām liegts iegādāties zemes īpašumus. Sarakstā iekļuva gandrīz visa Krievijas pierobežas teritorija ar Norvēģiju un Somiju. Tagad sekojis Somijas atbildes gājiens.
Pilsonība par miljonu Melnkalnē?
Bieži vien kā valsts, kur krievu bagātnieki pērk lielā apjomā īpašumus, ir minēta Melnkalne. Tā nav Eiropas Savienība, taču izceļas ar skaistiem skatiem pie Adrijas jūras. Tomēr arī Melnkalnē nepiedāvā iespēju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā iegūt uzturēšanās atļaujas. Melnkalnes žurnālists Danijels Garičs gan uzsver, ka nākotnē valdība varētu apsvērt šādu ideju. Šobrīd valstī vietējās uzturēšanās atļaujas izsniedz ne ilgāk kā uz gadu – lai to iegūtu, interesentam ir jānodibina uzņēmums Melnkalnē un viņam jābūt arī šā uzņēmuma izpilddirektoram. Pēc firmas nodibināšanas viņam jāpieprasa darba atļauja, bet pēc tam viņam jādodas uz policiju, kur jāpieprasa uzturēšanās atļauja. Lielākā daļa cilvēku, kuriem ir uzturēšanās atļaujas Melnkalnē, esot tuvāko Balkānu valstu pilsoņi. Ir arī Krievijas pilsoņi, bet ne vairāk par 20% no kopskaita. D. Garičs teic, ka pašlaik Melnkalnē tiek apspriesta ideja, ka cilvēki, kas ieguldījuši valsts ekonomikā vienu miljonu eiro, iegūst pilsonību.
Noteikumi Latvijā Patlaban Ārzemnieki var saņemt uzturēšanās atļaujas uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņi: * ieguldījuši kapitālsabiedrības pamatkapitālā vismaz 25 000 latu (u.c. nosacījumi); * iegādājušies nekustamu īpašumu par 100 000 latu Rīgā, citās republikas pilsētās un Rīgas plānošanas reģionā vai par 50 000 latu citur Latvijā; * ieguldījuši vismaz 200 000 latu kredītiestādes subordinētajā kapitālā. Turpmāk Šonedēļ valdošās koalīcijas partneri vienojušies veikt Imigrācijas likuma grozījumus, nosakot, ka nākamgad apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām var veikt ne vairāk par 700 darījumu par nekustamā īpašuma iegādi ar vērtību virs 150 000 eiro un vēl 100 darījumus gadā virs 0,5 miljoniem eiro. Nākamajos gados darījumu skaits samazinātos. 2017. gadā šo programmu varētu atcelt vai arī noteikt kvotu. Ekonomikas attīstības fondā par katru darījumu tiks iemaksāti 25 000 eiro. Tāpat uzturēšanās atļaujas netiks piešķirtas par neapbūvētu zemesgabalu iegādi. |
Uzziņa Kaimiņvalstu pieredze Mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā nav iespējas, iegādājoties nekustamo īpašumu, tikt pie uzturēšanās atļaujas. Lietuvā ārzemnieks uz uzturēšanās atļauju var pretendēt, ja viņš ir īpašnieks vai valdes priekšsēdētājs uzņēmumā, kas reģistrēts Lietuvā. Igaunijā trešo valstu pilsoņiem iespējams iegūt uzturēšanās atļaujas līdz pieciem gadiem, ja pretendents uzņēmumā ieguldījis 65 000 eiro vai arī 16 000 eiro kā privātuzņēmējs savā uzņēmumā. Turklāt Igaunijā noteikts ierobežojums uzturēšanās atļauju izsniegšanai – šogad kopumā valsts drīkst izsniegt ne vairāk kā 1000 uzturēšanās atļauju. |
