Citur Eiropā zemi sargā vairāk 0
Citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs saskaras ar tādām pašām vai līdzīgām zemes saimnieciskas izmantošanas problēmām kā Latvijā, secina Zemkopības ministrijā izveidotās darba grupas pārstāvji.
Problēmas ir arī citiem
ZM Meža departamenta zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Pļaskota atklāj, ka, pētot citu valstu pieredzi, viņa un citas amatpersonas nesen apmeklēja Ungāriju. Kā viņa atzīst, Ungārijā īstenotās zemes reformas un privatizācijas ietekmē radušās problēmas ir līdzīgas un pat vēl smagākas nekā Latvijā. Piemēram, lielas zemes platības dažādu iemeslu dēļ netiek apstrādātas, turklāt valstī nav pat kaut cik ticamu datu par neizmantoto zemju platībām. Savukārt zemes sadrumstalotība ir pat vēl lielāka nekā Latvijā. Jaunizveidoto zemes īpašumu vidējā platība nepārsniedz divus hektārus. Latvijā šis rādītājs ir ap septiņiem hektāriem.
Pēc ungāru speciālistu rīcībā esošās informācijas, viņu valstī aptuveni 5,2 miljoni hektāru ir apsaimniekoti, apritē esošo zemju, kuru turētāji ir ārvalstu juridiskās personas, īpatsvars svārstās no 600 000 līdz 1 miljonam hektāru. Ungārijā ārzemniekiem nav tiesību iegādāties zemi īpašumā, tāpēc to nomā. Savukārt vairāk nekā 90% no privātīpašumā esošajām zemēm netiek apsaimniekotas.
Ierobežojumi ārzemniekiem ir, bet…
Kristīne Pļaskota stāsta, ka tāpat kā mēs arī ungāri panākuši pagarinājumu (līdz 2014. gada 30. aprīlim) ierobežojumam lauksaimniecības zemes iegādē ārzemniekiem. Valdība pārliecinājusi Eiropas Komisiju, ka krīze skārusi valsti stiprāk nekā citas dalībvalstis – ungāru zemnieku ienākumi kritušies par 30% salīdzinājumā ar ES vidējo – 12%. Pagarinājums pieņemts ar piebildi, ka otrreiz to vairs nepieņems. Līdzīgi ierobežojumi ārzemnieku darījumiem ar zemi noteikti arī Lietuvā, Igaunijā, Čehijā, Polijā, Slovākijā un citās valstīs.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Telpiskās plānošanas departamenta zemes politikas nodaļas vadītājs Edvīns Kāpostiņš stāsta, ka līdz šim Ungārijā ārzemnieki varēja nopirkt līdz 300 ha zemes. Lai iegūtu zemi īpašumā, ārzemniekam trīs gadus pastāvīgi jādzīvo Ungārijā un pašam tā jāapstrādā.
Tomēr par spīti ierobežojumiem no 7,3 miljoniem ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmēram 1,5 miljoni ha jau ir ārzemnieku īpašumā vai ilgtermiņa nomā. Atšķirībā no mums aptuveni 90% lauksaimniecībā izmantojamās zemes to īpašnieki ir iznomājuši citiem. Cita būtiska atšķirība no Latvijas – Ungārijā zeme nevar piederēt firmām.
Ungārijā top zemes likums
Kristīne Pļaskota un Edvīns Kāpostiņš piebilst, ka pašlaik Ungārijā sagatavoti normatīvo aktu projekti, kas regulēs gan zemes īpašuma tiesības, gan zemes izmantošanas tiesības. Ar to cita starpā grib panākt spekulāciju novēršanu zemes tirgū un veicināt vietējo iedzīvotāju ieinteresētību zemes intensīvā apsaimniekošanā. Zemes likumprojektā ungāri uzsvaru liek uz vidējo un mazo saimniecību jeb ģimeņu saimniecību atbalstu un attīstību, tādējādi cenzdamies saglabāt iedzīvotājus laukos un mazināt zemes sadrumstalotību. Atbalstot vietējo zemnieku vidējās un mazās saimniecības, lielā mērā tiek ierobežota ārzemnieku iespiešanās zemes tirgū. Par jaunajiem likumprojektiem Ungārijas parlamentā pašlaik notiek diskusijas.
Šo normatīvo aktu ietvaros paredzēts regulēt saimniecību lielumu valstī: mazās, kas apsaimnieko līdz 50 ha; vidējās, kas apsaimnieko līdz 500 ha; izņēmumu gadījumos lielās saimniecībās, kas apsaimnieko līdz 1200 ha zemes. Šīm saimniecībām izvirzāmas konkrētas prasības atkarībā no to ražošanas apjoma, tehniskā nodrošinājuma un iesaistīto personu izglītības līmeņa.
Tiek paredzēts, ka, ārzemniekam nopērkot zemi, pastāvīgi jādzīvo valstī un zeme jāapstrādā. Jaunajos likumos paredzēts noteikt vistālāko vietu, kur īpašniekam ir jādzīvo, lai īpašumā esošu zemi apsaimniekotu.
Citstarp paredzēts, ka visiem darījumiem ar zemi jābūt atklātiem, proti, zemes pirkuma līgumi notāriem jāpublisko un jānosūta saskaņošanai vietējām zemes komitejām, kuras izveido no pašvaldības un vietējo zemes īpašnieku pārstāvjiem. Viņi novērtēs, vai pirkuma līgums atbilst likumam un lauksaimnieciskās ražošanas mērķiem. Šāda kārtība paredz, lai novērstu spekulācijas ar zemi un lai aizstāvētu vietējo zemnieku saimniecību iespējas paplašināties.
Tik viegli nevar nopirkt arī citās valstīs
ZM pārstāve atklāj, ka dažādi zemes aizsardzības noteikumi ir ieviesti arī citās ES dalībvalstīs, ierobežojot ārzemnieku pieplūdumu vietējās zemes tirgū un spekulācijas ar zemi, kas pēc īpašnieku maiņas vairs netiek izmantota lauksaimnieciskajā ražošanā. Tāpēc kurš katrs, kurš iedomājas pirkt zemi spekulāciju nolūkā, to tik viegli nevar izdarīt.
Austrijā nekustamo īpašumu lietas pilnībā nodotas pavalstu pārziņā. Piemēram, pēc Tiroles pavalstī spēkā esošajiem likumiem, visi ES valstu pilsoņi tiesībās tiek pielīdzināti Austrijas pilsoņiem.
Visiem darījumiem ar zemi un mežiem ir vajadzīga vietējās pārvaldes atļauja. Likumos noteikts, ka lauksaimniecībā izmantojamu zemi var pārdot, nemainot tās izmantošanas mērķi un nepasliktinot tās apsaimniekošanu. Pircējam var atteikt zemes iegādi, ja viņš nav zemnieks vai ja nespēj nodrošināt saimniecības ilgstošu attīstību. Tāpat var liegt iegādāties zemi, ja darījuma cena ir noteikta augstāka par konkrētā vietā raksturīgo tirgus cenu.
Vācijā nav ierobežojumu lauksaimniecībā izmantojamo zemju pārdošanai ārzemniekiem. Bet neatkarīgi no pilsonības pirkuma līgumi ir jāapstiprina pavalsts lauksaimniecības pārvaldē. Pirkumu var atteikt, ja pircējs nav zemnieks un ja konkrēto zemes gabalu par samērīgu cenu vēlas iegādāties cits, kurš nodarbojas ar lauksaimniecību. Tāpat pircējam var atteikt, ja pirkuma cena neatbilst zemes gabala vērtībai.
Pēc iestāšanās ES Polijā noteikts, ka atļauja nekustamā īpašuma iegādei nav nepieciešama, ja ārzemnieks ir Eiropas ekonomiskās zonas dalībvalsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis, izņemot gadījumus, kad tiek pirkti lauku vai mežu īpašumi vai otra māja. Līdz 2015. gadam lauku nekustamo īpašumu iegādei ir nepieciešama iekšlietu un lauku attīstības ministru atļauja. Tiesa, šo atļauju nevajag, pērkot lauku īpašumus astoņās vojevodistēs – pēc septiņiem gadiem, skaitot no nomas līguma noslēgšanas dienas, ja nomnieks personīgi nodarbojies ar lauksaimniecisko darbību un legāli dzīvojis Polijā. Savukārt septiņās citās vojevodistēs – pēc trim gadiem, skaitot no nomas līguma noslēgšanas dienas.
Ungāriem fonds jau ir
VARAM pārstāvis Edvīns Kāpostiņš vēsta, ka Ungārijā Nacionālais zemes fonds ir izveidots 2002. gadā, nodarbodamies galvenokārt ar valstij piederošo zemju pārvaldību. Kopš 2010. gada 1. septembra Ungārijas Nacionālais zemes fonds sāka izmantot valsts pirmpirkuma tiesības zemei. Bet ar jaunā Zemes likuma pieņemšanu fonda darbības virziens varētu paplašināties. Iepriekš tas bija viens no lielākajiem zemes tirgus dalībniekiem, bet turpmāk tā rokās vairāk būs zemes kopīgās pārvaldības politika, tostarp zemes īpašumu sadrumstalotības mazināšana, starpniecība maiņas darījumos ar zemes gabaliem valsts aizsargājamās dabas vai applūstošajās teritorijās.
Kristīne Pļaskota piebilst, ka Nacionālais zemes fonds Ungārijā sācis atpirkt lielas pierobežas zemes platības, kas zemes reformas gaitā nonākušas lielākoties Austrijas pilsoņu rokās, apsverot arī iespēju tās nacionalizēt.
Pats virziens, kādā darbojas šis fonds Ungārijā, varētu būt līdzīgs arī Latvijā, proti, jaunveidojamais Latvijas Zemes fonds varētu būt starpnieks darījumiem ar zemi, maksimāli savu iespēju robežās veicinot zemes saimniecisku izmantošanu, lai saglabātu Latvijas nacionālo bagātību – zemi un vairotu šā kapitāla pievienoto vērtību kopējā tautsaimniecības kontekstā. Ievērojot Latvijas starptautiskās saistības un piederību ES, viņasprāt, pēc 2014. gada 30. aprīļa nebūs iespējams šķirot zemes pircējus pēc pilsoņu pasēm, jo tas būs pretrunā ar ES tiesību normām, tostarp brīva kapitāla tirgus nosacījumiem. Galvenais mērķis, uz ko būtu jātēmē, – lauksaimniecības zemes saimnieciskas izmantošanas veicināšana, neļaujot tai aizaugt un pārpurvoties.
