Vai tad tik ļoti atšķiras desu garšas prasības? Latvijas veikalu plauktos taču ir ļoti daudz, piemēram, Lietuvas un Igaunijas gaļas produkcijas izstrādājumu? 0
Tas, ka šī produkcija ir plauktos, vēl nenozīmē, ka to arī pērk. Lietuvā tradicionāli ražo auksti kūpinātas desas, bet tās Latvijas patērētājam šķiet pārāk skābas, turklāt tās ir arī dārgas. Es nedomāju, ka lietuviešu desām ir liels pieprasījums Latvijā, tieši tāpat kā Latvijas desām Lietuvā. Igauņi savukārt ļoti maz izmanto garšvielas, visa produkcija ir diezgan bezgaršīga. Igauņi lielos daudzumos ēd vārītās desas, mūsu tirgū tās nav pārāk populāras. Cita lieta, ka Igaunijas uzņēmums “HKScan” daļu “Rīgas Miesnieka” ražošanas ar receptūrām pārcēluši uz Igauniju un ražo Latvijas tirgum adaptētu produktu, kas atšķiras ar savām garšas īpašībām.
Pie kāda jauna produkta jūs strādājat? Vai tas būs kaut kas no desu pasaules?
Tas būs gaļas izstrādājums, kādu Latvijā šodien neviens neražo. Šobrīd esam aktīvā izstrādes stadijā, kolēģi testē tirgū patērētāju reakciju, tehnologi izstrādā ražošanas shēmu. Tas būs produkts, kas paredzēts lietošanai uzreiz. Ekonomiski aktīvajiem cilvēkiem kļūst arvien mazāk laika, lai paši gatavotu ēst. Daudzi jaunieši vispār vairs nemāk gatavot ēst. Tā kā no desas vien cilvēki, visticamāk, nepārtiks, tāpēc meklējam alternatīvas, ko šiem cilvēkiem piedāvāt. Apzināmies arī, ka desu patēriņš nez vai palielināsies, drīzāk samazināsies. Jau tagad vērojamas tendences, ka cilvēki atsakās no vārīto desu, sardeļu lietošanas, cīsiņi gan pagaidām ir tikpat populāri kā agrāk.
Varbūt pieprasījuma kritums saistāms ar aktīvo kampaņu pret E vielu lietojumu pārtikā?
Šajā kampaņā vairāk ir stereotipu, māņu, muļķības… Ja iedziļinās, tad daudzas lietas izskatās pavisam savādāk, nekā tās tiek pasniegtas. Manuprāt, saldinātie dzērieni, ko dodam bērniem, ir daudz bīstamāki piedevu ziņā nekā veikalos nopērkamās desas. Papētiet uzmanīgāk, no kā gatavotas limonādes! Tur ir gan konservanti, gan benzoāti, gan sorbāti, kas grauj imunitāti un kas patiešām ir bīstami. Par limonādēm gan neviens histērijas tirgū nerīko. Kamēr desās E-300, kas ir askorbīnskābe (C vitamīns) un cilvēkam derīga, izraisa ļoti lielas emocijas.
Atzīme “Nesatur E vielas” ir kļuvusi par produkta pārdošanas un mārketinga rīku, kam ir maza saistība ar patiesām rūpēm par pircēju veselību. “Forevers” veiktie laboratoriskie pētījumi, analizējot dažādus vietējā tirgū nopērkamus gaļas izstrādājumus, kuriem uz iepakojuma bija norādīts “Nesatur E”, apliecina, ka mēdz būt tā, ka pēc receptūras ražotājs pārtikas piedevas nepievieno, bet E vielu klātbūtne gala produktā uzrādās tik un tā.
