Citur desas garšo savādāk 0
Vietējās gaļas pārstrādes uzņēmums “Forevers” iekļauts prestižajā Londonas fondu biržas gadagrāmatā izdevumā par 1000 ātrāk augošajiem uzņēmumiem, kuri iedvesmo Eiropu. Uzņēmuma vadītājs un īpašnieks Andrejs Ždans orientējas uz Latvijas tirgu, ko uzskata par sava veiksmes stāsta atslēgu.
Vai jaunajai rūpnīcai vieta jau noskatīta?
Jā, esam iecerējuši paplašināt ražotni esošās rūpnīcas teritorijā Rīgā, Granīta ielā. Vispirms gan ir jāapstiprina projekts, tad varēs domāt par realizāciju. Provizoriski projekta izmaksas sasniegs 22 miljonus eiro. Pārstrādes nozarei šobrīd nav atbilstošas Eiropas Savienības fondu atbalsta programmas. Ir pieejams atbalsts inovācijām, pētījumiem, bet ražošanai atbalsts nav pieejams. Pienam atbalsts ir, gaļai nav. Galvenais iemesls, kāpēc nepieciešama rūpnīca – pašreizējās telpas 8520 m2 ir pārāk mazas, mūsu plāni paredz atvērt ražotni 14 000 m2 platībā, tādējādi kāpinot ražošanu par 50%. Apsvērām domu veikt rekonstrukciju, taču tas būtu neefektīvi.
Kā jums izdodas kāpināt ražošanas apjomus, ņemot vērā, ka iedzīvotāju Latvijā kļūst arvien mazāk, bet konkurence sīvāka?
Iespējams, tas saistīts ar to, ka nedarām kā visi. Ejam savu ceļu. Piemēram, jau pirms gadiem desmit pakāpeniski atteicāmies no sadarbības ar lielajiem tirdzniecības tīkliem. Ar tiem ir grūti strādāt, viņi regulāri prasa akciju cenu, nezinām, kas paliks pāri, vai tas beigsies ar sodiem vai peļņu. Ļoti aktīvi strādājam ar mazajiem veikaliem un mazajiem tīkliem. Protams, ar viņiem strādāt ir grūtāk, jāveic vairāk darbību, taču, ar viņiem strādājot kopā, var kaut ko nopelnīt. Mums, lai augtu, vajag peļņu, lai varam investēt attīstībā.
Savi mazumtirdzniecības veikali ļauj mums produkciju realizēt par zemāku cenu, kas ir ļoti būtiski. Cenu starpība produkcijai mūsu veikalu plauktos un tīklos ir vismaz 15 – 20%. Mēs ļoti uzmanīgi sekojam līdzi loģistikas izmaksām. Daudzi ražotāji atteicās no savas loģistikas, sākot strādāt ar lielajiem tīkliem, mēs loģistiku attīstījām. Mums ir pašiem savs autoparks – 48 vienības. Sava piegāde, ja tā ir pareizi organizēta, palīdz ieekonomēt līdzekļus. Šodien vedam tikai savu produkciju, bet perspektīvā plānojam šo pakalpojumu piedāvāt vēl kādam ražotājam.
Jūs savu produkciju vedat arī ārpus Latvijas robežām?
Mazliet pārdodam arī Igaunijā – apmēram 1%. Nevarētu teikt, ka Latvijā pieprasījums ir tik liels, ka nebūtu ko eksportēt. Tā nav. Patiesībā vietējais tirgus samazinās, jo palielinās konkurence. Bet mums vietējais tirgus palīdz augt, un mēs uz to arī orientējamies. Lai ietu, piemēram, uz Lietuvas tirgu, jāveido sava izplatīšanas ķēde, tās ir lielas izmaksas. Nedomāju, ka kāds pie kaimiņiem gaida ar atplestām rokām. Latvijā mums ir lojāls pircējs, taču Lietuvā tādu nav. Tāpēc mēs uzlabosim darbu Latvijā un nemeklēsim piedzīvojumus ārpus robežām.
Tuvākos divus trīs gadus mūsu prioritāte būs vietējais tirgus. Par eksporta tirgiem pagaidām nedomājam, bet domājam par pilnīgi jauna produkcijas veida ražošanu, kam ir arī potenciālas eksporta iespējas. Mūsu tradicionāliem produktiem es neredzu eksporta perspektīvas, jo ir pārāk atšķirīgas garšas tradīcijas gan igauņiem un lietuviešiem, gan poļiem. Un, lai ko arī poļi teiktu, viņi nevarēs pārdot Latvijā savas desas, jo tās ir ražotas poļu tirgum. Un tieši tāpat mēs nevarēsim izgatavot cīsiņus Zviedrijas tirgum.
Un Krievijas tirgum?
Šis jautājums laikam ir noņemts no dienas kārtības. Nezinu. Politika ir sarežģīta joma. Reālākajos tirgos, kur varētu pārdot mūsu produkciju, nedomāju, ka tā kādam ar mūsu tirgum tradicionālajām garšām būtu vajadzīga.
