Citu ebreju viedokli politiķi nedzird 68
Vakar Saeimas deputāti nodeva sešus likumprojektus ebreju īpašumu restitūcijas lietā Saeimas Ārlietu komisijai, kura atbildēs par šiem dokumentu projektiem, kā arī Juridiskajai komisijai. Likumprojekts paredz ne tikai atdot Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei trīs ēkas Rīgā un divas Jūrmalā un Kandavā, kā arī noņemt apgrūtinājumu bijušajai ebreju teātra un kluba ēkai Rīgā, Skolas ielā 6, bet arī lemt par kompensāciju izmaksu akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi”, Kandavas un Jūrmalas pašvaldībām, kas ieguldījušas naudu ebrejiem atdodamajās ēkās. Likumprojektā ir norādīts, ka pēc īpašuma nodošanas Ministru kabinetam jālemj arī par kompensāciju Rīgas 3. arodskolai no neieņemtās nomas maksas par ēkas Ernesta Birznieka–Upīša ielā 12 (bijusī ebreju reliģiskā skola) iznomāšanu. Ēka bija avārijas stāvoklī, tāpēc skola to iznomā uzņēmumam, kas tās sakārtošanā ieguldījis apjomīgas naudas summas un tādēļ šī īpašuma kadastrālā vērtība pieaugusi no 30 tūkstošiem līdz 715 tūkstošiem eiro. Skolas administrācijas pārstāvji bija pārsteigti, no masu medijiem uzzinot, ka politiķi ēku grasās atdot ebreju organizācijai.
Kaut gan lielākā daļa deputātu nobalsoja par likumprojekta nodošanu komisijām tālākai caurlūkošanai, tomēr izskanēja arī vērā ņemami iebildumi. Likumprojekta izstrādātāja Ārlietu ministrija nav ņēmusi vērā, ka Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome, kuru vada Rietumu bankas īpašnieks Arkādijs Suharenko, nav vienīgā ebreju organizācija. Ar ilgāku darba pieredzi veiksmīgi darbojas Latvijas ebreju reliģiskā draudze un kopiena “Šamir”, kuras valdes priekšsēdētājs ir rabīns Menahems Barkahans.
Rabīns Menahems Barkahans pastāstīja, ka viņa vadītās organizācijas “Šamir” viedokli neviens politiķis nav uzklausījis. Organizācija ir ieguldījusi lielu darbu Rīgas geto muzeja izveidē, ar panākumiem īstenojusi daudzus sociālos un kultūras projektus. Viņš atgādināja, ka 1944. gada 14. oktobrī Rīgā bija palikuši 185 ebreji, jo 70 000 bija nogalināti un ka ebreju organizācijām vajadzētu atdot tos īpašumus, kam ir dokumenti, kas apliecina, ka īpašums piederējis ebreju sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām.
Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība) kolēģiem Saeimas plenārsēdē pastāstīja, ka viņš savā laikā strādājis darba grupā, kas nodarbojās ar ebreju īpašumu jautājumu. Ļoti aktīvi ebreju reliģisko un sabiedrisko īpašumu tiesību atjaunošanā piedalījās Rīgas ebreju draudzes rabīns Natans Barkāns un kopienas vadītāja Esfīra Rapiņa, ar kuriem Augstākās Padomes komisijās jau galīgajā variantā rūpīgi tika izskatīti saraksti par katra konkrēta īpašuma mantiniekiem un iespēju atjaunot īpašumtiesības. Deviņdesmito gadu sākumā kā pirmā Ebreju kultūras biedrībai tika piešķirta ēka Skolas ielā 6, bet Daugavpilī ar domes atbalstu ebreju sabiedriskās organizācijas atguva trīs ēkas. Liepājā draudze atguva pirmskara ēku Kungu ielā, 1992. gadā tika atjaunota medicīniskās aprūpes biedrība “Bikur Holim”, kurai Rīgas dome atdeva tai piederošo pirmskara slimnīcu, bet tās filiālei “Žēlsirdīgās māsas” tika atdota bijusī sieviešu slimnīcas ēka. Deviņdesmitajos gados ebreju organizācijas saņēma atpakaļ 36 īpašumus. Kiršteins norādīja, ka īpašumu restitūcijas jautājumu no jauna aktualizēja 2003. gadā dibinātā Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome, kas apšaubīja Civillikuma normu piemērošanu ebreju īpašumu gadījumā. “Pagāja desmit gadi un tika izveidota absolūti cita organizācija – ebreju kopienu padome, kurā vairākums biedru bija iebraukuši no bijušajām padomju republikām, kas nekādi nevar pārmantot Latvijas pilsoņu īpašumus,” atzina Kiršteins.
Savukārt deputāts Gunārs Kūtris (“No sirds Latvijai”) atgādināja, ka denacionalizācijas likumi netika attiecināti uz sabiedriskajām organizācijām. Tāpēc neesot jānopūlas, lai nodibinātu fiktīvu sabiedrisko organizāciju, uzdodoties par pirmskara organizācijas mantinieci un iegūt citām personām piederējušu īpašumu. G. Kūtris: “Mēs atbalstām vēsturisko taisnīgumu, tomēr nav atbalstāms šāds likumprojekta virzības veids. Mēs nespējam izskaidrot sabiedrībai, kāpēc tieši šie īpašumi mazinās vēsturisko netaisnību, nevis kādi citi. Izskatot sabiedrībai tik jūtīgu jautājumu kā īpašumu jautājums, ir svarīgi, lai tas tiek nopietni apspriests un sabiedrībā izskaidrots.”
Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Kalniņš solīja, ka komisija runāšot arī ar “Šamir” pārstāvjiem, ja vien viņiem būšot interese par restitūcijas jautājumu. Deputāts neslēpa, ka par šo organizāciju dzird pirmo reizi.
Viedoklis
Ruta Marjaša, bijusī Augstākās Padomes deputāte: “Augstākā Padome ar manu līdzdalību pieņēma likumu, kas atļāva sabiedriskajām organizācijām pieprasīt savus īpašumus. Toreiz mēs iedevām termiņu, cik ilgā laikā tas jāizdara. Diemžēl Grigorijs Krupņikovs, kurš toreiz pārstāvēja ebreju kopienu, sāka aktīvi iesaistīties politikā un nokavēja pieteikšanās laiku.”
