Sieva sit ar pannu un skrāpē 10
ES pētījumā par vardarbību pret sievietēm secināts, ka lielākā daļa cietušo sieviešu par pārdzīvoto neziņo ne policijai, ne citām organizācijām. Vēl izteiktāka šāda rīcība varētu būt vīriešu vidū, – pārliecināta krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” psiholoģe un psihoterapeite Inese Ruka. Viņa norāda, ka vīrieši uzskata par kaunu un negodu atzīt un atklāt, ka cietuši fizisku vardarbību no sievietes. Parasti fakts nonāk atklātībā tikai tajos gadījumos, kad miesas bojājumi ir tik nopietni, ka nepieciešama mediķu palīdzība vai iestājusies nāve. Šie gadījumi tad arī pamatā veido reģistrēto vardarbības gadījumu statistiku. “Ir situācijas, kad sievietes savus vīrus sadur ar nazi vai nosit ar āmuru, taču te rodas jautājums, kas tam bijis par iemeslu. Pētījumi liecina, ka bieži sievietes, kas šādi rīkojas, pašas iepriekš cietušas no vīrieša vardarbības un tas ir kā izmisuma solis. Bet ir, protams, arī sadzīviskie strīdi, kad sieviete dusmās, piemēram, savam vīram iegāž pa galvu ar pannu, ar kaut ko met vai saskrāpē seju. Bet vai spējat iedomāties, ka kāds vīrietis ies uz policiju un teiks – sieva mani sit ar pannu vai skrāpē!” spriež psiholoģe. Vīriešiem ir svarīgi noturēt savu vīrišķo pozīciju un apziņu, ka viņš ir spēcīgāks, tāpēc fakts nereti paliek noklusēts. Tam piekrīt arī policijas pārstāvis A. Rinkevics: “Droši vien tam par pamatu kauns, uzstādījums, ka veči neraud, vai kāds cits iemesls. Retu reizi ir tādi gadījumi, kad iesniegums tiek uzrakstīts, taču tad parasti skaidri jūtams, ka tas tiek darīts tāpēc, lai partnerei ieriebtu vai nodrošinātu pierādījumus sev par labu tiesā.”
Kāpēc vairākums pētījumu, dokumentu, tostarp Stambulas konvencija, runā par vardarbību tikai pret sievieti? Psiholoģe I. Ruka uzskata – tamdēļ, ka pārsvarā gadījumu sievietes ir fiziski vājākas par vīriešiem, līdz ar to par upuriem kļūst daudz biežāk. “Sievietei fiziski vērsties pret vīrieti ir neprātīgi, un viņas pret vīriešiem biežāk ir emocionālas varmākas. Ja sieviete vīrieti ilgstoši, tā sakot, zāģē tā vietā, lai vērstos pēc palīdzības, vīrieši vienkārši nosauc savas sievas par histēriskām būtnēm, aiziet un piedzeras vai arī atbild ar vardarbību, turklāt nereti tieši fizisku,” skaidro Ruka. Viņasprāt, teorētiski dažādi atbalsta pasākumi un krīzes centri būtu nepieciešami arī vīriešiem, kas cieš no vardarbības, taču vairāk nekā desmit gadu pieredze krīzes centrā liecinot, ka vīrieši par to runā ļoti reti. Tāpēc vispirms būtu jāizglīto sabiedrība, īpaši vīrieši, par to, ka par savām emocijām ir jārunā un kā atpazīt vardarbību.
Sūdzēties pazemojoši
“Neviens sevi cienošs vīrietis neies sūdzēties policijai, ka sieva viņam iesita, iedūra vai iekoda,” teic psihoterapeits Viesturs Rudzītis. “Tā ir kultūras norma, ka vīrietis izjūt pienākumu atbildēt par savu ģimeni, tostarp sievieti. Ja viņam izdodas to realizēt, tas stiprina. Bet, ja neizdodas, tas viņam ir apkaunojums, tas ir pazemojoši sūdzēties par sievieti, par kuru viņš ir atbildīgs.” Rudzītis uzskata, ka noskaidrot, cik izplatīta reāla vardarbība pret vīriešiem ģimenē, iespējams vien ar anonīmu pētījumu starpniecību: “Ja tiešām kāds grib risināt vardarbības problēmu pēc būtības, katrs gadījums ir jāizvērtē kvalificētam ģimenes psihoterapeitam, un tikai pēc tam, ja vēl nepieciešams, jāiesaista policija. Turklāt nav pareizi iedalīt vardarbības upurus pēc dzimuma vai vecuma, jo tas rada tikai vēl lielāku ģimenes attiecību plaisu.” Jautāts, kā panākt, lai vīrieši vispār runātu par vardarbību, psihoterapeits teic, ka vīriešus kā mērķa grupu par šo tēmu uzrunāt un izglītot būtu ļoti sarežģīti, iespējams, dārgi un ilgi, taču ne neiespējami. Labas sociālas kampaņas varētu nest rezultātu.
LM pārstāvis Egils Zariņš norāda, ka valsts politika vardarbības ģimenē mazināšanai tiek veidota dzimumneitrāli – normatīvajos aktos paredzētu aizsardzību un palīdzību var saņemt gan vīrieši, gan sievietes. “Tas, ka Latvijā ir maz konstruktīvu diskusiju par vardarbību pret vīriešiem ģimenēs, iespējams, ir saistīts ar to, ka Latvijā nav nevalstiskās organizācijas, kas strādātu šajā jomā,” atzīst Zariņš.
Jāpiebilst, ka drīzumā LM, ieguldot arī vairāk nekā 51 tūkstoti eiro valsts budžeta līdzekļu, īstenos starptautisku projektu vardarbības mazināšanai ģimenēs “Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbības pret sievietēm gadījumiem”, lai veicinātu saskaņotu iestāžu rīcību gadījumos, kas saistīti ar vardarbību ģimenē. Projekta galvenās mērķgrupas – bērni, jaunieši un sievietes.
