Ar pannu pa galvu! Vīriešiem ir kauns atzīt, ka sievas viņus fiziski ietekmē 10
Sieva ar vāzi iesitusi vīram, piekauj reibumā esošo vīru, ar pannu iesitusi pa galvu savam draugam, ar nazi iedūrusi vīram krūškurvja rajonā, – tie ir daži piemēri no kriminālās hronikas, kur vīrieši cietuši no sieviešu vardarbības. Protams, netrūkst arī ziņu par vīriešu kārtas pārstāvjiem, kuri paceļ roku pret daiļo dzimumu. Tomēr, runājot par fizisku vardarbību ģimenē, kā upurus parasti min sievietes un bērnus, bet ne vīrieti. Kāpēc tā? Visdrīzāk tāpēc, ka vīrieši uzskata par kaunu atzīt un atklāt, ka cietuši fizisku vardarbību no sievietes. Parasti fakts nonāk atklātībā tikai tajos gadījumos, kad miesas bojājumi ir ļoti nopietni. Šie gadījumi tad arī pamatā veido reģistrēto vardarbības gadījumu statistiku – pēc Latvijas policijas reģistrētajiem datiem tikai apmēram 6% gadījumu no vardarbības ģimenē cieš vīrieši. Taču, piemēram, Lielbritānijā organizācija “Vienlīdzība” ziņojusi, ka šajā valstī 40% no visiem fiziskas vardarbības upuriem ģimenē bijuši vīrieši. ASV pētījums atklājis, ka no partnera fizisku vardarbību dzīves laikā piedzīvojuši 28,2% vīriešu. Tas liek domāt, vai arī Latvijā situācija nevarētu būt nopietnāka.
Trūkst objektīvu datu
Šoruden Rīgā notikušajā starptautiskajā konferencē “Kā novērst vardarbību ģimenē? Aktuālās problēmas un risinājumi” vairākkārt tika minēts fakts, ka Latvijā katra trešā sieviete savas dzīves laikā ir piedzīvojusi fizisku vai seksuālu vardarbību no sava esošā vai bijušā partnera. Kā informē Labklājības ministrijā (LM), to pierāda jau pirms divarpus gadiem publicētais Eiropas Savienības (ES) Pamattiesību aģentūras pētījums “Vardarbība pret sievietēm – ES mēroga apsekojums”, kurā klātienē aptaujāti 42 000 eiropiešu vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Tas ir pirmais ES mēroga pētījums, kas analizē vardarbības pret sievietēm apmērus un veidus. Tomēr līdzīgu pētījumu par vīriešiem nav.
Arī Latvijā neesot veikti pētījumi par vardarbību pret pieaugušajiem cilvēkiem, tāpēc LM apkopo un analizē administratīvos datus no policijas, slimnīcām un citām iestādēm, kas liecinot, ka Latvijā ir vērojamas tādas pašas tendences kā citur pasaulē, proti, ģimenēs no tuvu cilvēku vardarbības lielākoties cieš sievietes un bērni. Pēc Slimību profilakses un kontroles centrā reģistrētā vardarbībā gūto traumu gadījumu skaita ģimenēs redzams, ka piecu gadu laikā (2008 – 2013) ģimenē cietuši aptuveni 30 pilngadīgi vīrieši. Arī Valsts policijas (VP) Prevencijas nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics norāda, ka pēc VP reģistrētajiem datiem tikai apmēram 6% gadījumu no vardarbības ģimenē cieš vīrieši.
Taču jāņem vērā, ka runa ir tikai par tiem gadījumiem, kas nonākuši institūciju redzeslokā. Parasti reāli vardarbības apmēri ir lielāki par reģistrēto statistiku, un pētījumi sniedz patiesāku situācijas atspoguļojumu. “Organizācijas, kuru mērķis ir palīdzēt vardarbības upuriem, neredz tos gadījumus, kad upuri ir vīrieši. Arī mūsu redzeslokā tie nonāk ļoti reti,” uzsver Rinkevics.
LM regulāri iepazīstoties ar ārvalstu pētījumiem par vardarbību ģimenē un atspoguļo secinājumus ikgadējos informatīvajos ziņojumos, taču tās rīcībā neesot informācijas ne par vienu metodoloģiski korektu ārvalstīs veiktu pētījumu, kas liecinātu, ka vardarbība pret vīriešiem ģimenē ir ļoti izplatīta parādība. Tomēr, iepazīstoties, piemēram, ar Lielbritānijas valdības datiem par 2004. – 2009. gadu, redzams, ka šajā valstī 40% no visiem fiziskas vardarbības upuriem ģimenē bijuši vīrieši (tā ziņojumā norādījusi britu organizācija “Vienlīdzība”). Bet, piemēram, 2010. gadā ASV Slimību kontroles un profilakses centra veiktais pētījums atklājis, ka no partnera fizisku vardarbību dzīves laikā piedzīvojuši 28,2% vīriešu. Tas liek domāt, vai arī Latvijā situācija nevarētu būt nopietnāka.
