Tikko augstskolā iestājies students saņem akceptu elektrostacijas būvniecībai. Kā viņam tas izdevās? 19
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vai jūs zināt daudzus gadījumus, kad tikko augstskolā iestājies students uzraksta pieteikumu elektrostacijas būvniecībai, spēj aizpildīt visu nepieciešamo dokumentāciju un beigās saņem Ekonomikas ministrijas akceptu, ka drīkst tādu būvēt?
Es – nevienu. Taču tieši tā 2010. gadā notika ar Jāni Timmu.
“To pieteikumu uzrakstīju vairāk eksperimenta pēc, lai redzētu, vai izprotu pareizi Ministru kabineta noteikumus un vai pratīšu pielietot dažas fizikas formulas” viņš stāsta.
“Kad 30 dienas vēlāk saņemu ministrijas atbildi, ka varu būvēt dabas gāzes koģenerācijas elektrostaciju, biju pārsteigts, lai neteiktu vairāk. Naudas, protams, nebija, tādēļ sāku investora meklēšanu.
Prominentākā persona, ar ko veicu sarunas, bija viens no “Latvijas gāzes” līdzīpašniekiem Juris Savickis (caur SIA “Itera”, 16% “LG” akciju. – Aut. piez.).
Viņš izlasa projektu un prasa: “Cik tu par to gribi?”
Man toreiz šķita, ka jau desmit tūkstoši latu būtu lieliska summa par samērā nelielo darbu, ko biju ieguldījis, taču saņēmu visu savu bezkaunību un teicu – 100 tūkstošus.
Savickis nepamirkšķināja ne aci un saka – labi, es nozīmēšu komandu un sāksim padziļinātu projekta izpēti. Lai gan beigu beigās šo projektu neizdevās īstenot, jo tas nonāca pretrunā ar Līvānu pašvaldības interesēm, ar šo sarunu man bija āķis lūpā – sapratu, ka enerģētika ir īstā joma, kurā jādarbojas,” saka Jānis Timma.
Un tā nu periodu no 2010. līdz 2018. gadam viņš pavada juridiskajā, audita un nodokļu konsultāciju birojā “BDO”, specializējoties tieši enerģētikas jautājumos.
Pienāk 2017. gads, un Timma nolemj, ka zina pietiekami daudz, lai uzbūvētu pats savu katlu māju, un “Eko Energy Riga” tiek veiksmīgi uzbūvēta. Paralēli strādā pie citas konkurējošās stacijas iegādes.
Bankas finansējums tiek piesaistīts, bet nepieciešami vēl trīs miljoni eiro kā pašu līdzdalība. Puse summas tiek atrasta pusotra gada laikā no vietējiem investoriem.
Otra puse – pēc dažiem mēnešiem dokumentu sagatavošanai tiek sagādāta… 26 stundu laikā caur pūļa finansējuma platformu “CrowdEstate”, projektu finansē 996 investori no visas pasaules.
Rezultātā Timma sāk interesēties par pūļa finansējuma platformām, atkal satiek savu kādreizējo skolas biedru, dažādu IT un citu projektu vadītāju, politologu pēc izglītības Gunāru Ūdri, un viņi desmit minūšu laikā vienojas veidot paši savu. Ūdris pazīst vajadzīgos programmētājus, un darbs sākas.
Tā dzimst pūļa finansējuma platforma “Crowdestor” – nosaukums cēlies no vārdiem “crowd” un “investor”.
Atšķirībā no lielumlielā vairākuma šādu platformu šī nenodarbojas ar privātpersonu patēriņa kreditēšanu, bet iegulda tikai biznesa projektos.
Pirmie panākumi
Jaunais uzņēmums tiek reģistrēts Igaunijā. Kāpēc? “Ne Latvijā, ne Igaunijā šai jomai nebija regulējuma, taču valsts iestāžu attieksme bija krasi atšķirīga.
Latvijā FKTK nostāja, ka regulējuma nav, tādēļ nevaram saņemt licenci un attiecīgi – nevaram strādāt. Igaunijā – kamēr nav regulējuma, varat strādāt, kad būs – tad būs jāpielāgojas,” atceras Timma.
Pirmie soļi – IT sistēmas attīstība, kas sākumā tiek veidota iespējami minimālā apjomā un izmaksā vairākus desmitus tūkstošu eiro. “IT sadaļa šādā projektā maksā dārgi.
Trīsarpus gadu laikā esam IT attīstībā jau ieguldījuši vairāk nekā pusmiljonu eiro,” atzīst Timma. Pirmie investoriem piedāvātie projekti finansēšanai arī saistīti ar paša uzņēmuma biznesa projektiem.
“Tas faktiski ir industrijas standarts – pirmie projekti parasti ir šādu platformu dibinātāju projekti. Galu galā – ja nav projektu, nevaram ieinteresēt nevienu investoru, bet, ja nav investoru – nevaram piesaistīt nevienu projektu no malas,” stāsta Jānis.
Tādos projektos aizvadīts viss 2018. gads, līdz beidzot 2019. gadā bizness sācis attīstīties daudz straujāk un par “Crowdestor” iespējām finansējuma piesaistē sākuši interesēties arvien vairāk uzņēmēju.
“Finansējām restorāna “Catch” atvēršanu Berlīnē un kurpju zīmola “Inch2” attīstībā. Tas parāva vaļā tādas kā slūžas, un 2019. gadā biznesa apjomu pieaugums pret 2018. gadu bija 4000%.
Šādai izaugsmei bija vairāki iemesli – pirmkārt, tas, ka cīņas ar naudas atmazgāšanu dēļ daudzi uzņēmumi nespēja saņemt nekādu aizdevumus bankās un izmisumā bija gatavi maksāt patiešām lielas likmes par finansējumu.
2018. gadā varējām piesaistīt naudu un aizdot par 14–20% gadā, bet 2019. gadā uzņēmumi bija gatavi aizņemties arī par 20–25% gadā.
Otrs izaugsmes faktors – investoru attieksmes maiņa. Daudzi būtu gatavi aizdot, taču viņiem nepatīk tas, ka, aizdodot ātros kredītus privātpersonām, vājā regulējuma dēļ daudzi aizņēmēji tiek iegrūsti parādu jūgā.
Ieraugot platformu, kas nodarbojas ar biznesa, nevis patēriņa kreditēšanu, attieksme ir citāda.
Trešais faktors – veiksmīgi spējām komunicēt ar investoriem. Zvanīju personīgi investoriem, aicināju ciemos, braucu ar viņiem, demonstrēju finansējamos objektus – komunikācijā ar ieguldītājiem ieguldīts daudz spēka un laika,” uzsver Timma.
Uzticības krīze un atbilde uz to
Straujo attīstību pārtrauc uzticības krīze pūļa finansējuma platformām visā pasaulē, kas saistīta ar skaļiem krāpniecības skandāliem – dibinātāji aizbēg ar ieguldītāju naudu.
Skaļākie no tiem ir Latvijas pūļa ieguldījumu platformas “Kuetzal” un Igaunijā strādājošās pūļa finansējuma platformas ar Latvijas saknēm “Envestio” skandāli, kas viens pēc otra nogrand 2019. gada decembrī un 2020. gada janvārī.
“Tikpat strauji, kā bijām auguši 2019. gadā, 2020. gada sākumā izaugsmes apjomi samazinājās,” saka Timma. Uzņēmuma atbilde uzticības krīzei – automatizētas kredītreitinga sistēmas izveidošana, kas, izmantojot Latvijas un Eiropas datu bāzes un apkopojot desmitiem dažādus rādītājus, vērtē finansējuma lūdzējus.
Kredītreitinga sistēmas rezultāts – uzņēmuma vērtējums uz 14 lpp., ar kura rezultātiem var iepazīties potenciālie investori un pārliecināties, ka nepērk kaķi maisā.
Otrs šādas sistēmas ieviešanas rezultāts ir tas, ka nākas atteikt apmēram 80% finansējuma gribētāju – kredītreitinga sistēma apšauba viņu spējas atmaksāt aizņēmumu. Tiek pilnveidota un standartizēta parādu piedziņas un komunikācijas procedūra.
Vēl vienas sekas automatizētās kredītreitinga sistēmas ieviešanai ir jaunas biznesa perspektīvas. Pirmie uzņēmuma attīstības gadi visvairāk bijuši saistīti ar to, ko Timma dēvē par “specializēto” projektu attīstību – proti, katrs šāds projekts ir īpašs un neatkārtojams, piemēram, finansējuma sagāde kinofilmas uzņemšanai, dažādiem medicīnas projektiem utt.
Savukārt lielāko nākotnes perspektīvu “Crowdestor” dibinātājs un valdes priekšsēdētājs saskata automatizētā un tipveida mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanā, kas balstās tieši uz automatizēto kredītreitinga sistēmu, kā arī rēķinu finansēšanā.
“Šādu kreditēšanu var izvērst visā Eiropā, tur ir 25 miljoni mazo un vidējo uzņēmumu, tirgus ir milzīgs. Šobrīd varam teikt, ka 60% mūsu finansēto projektu ir “specializētie”, 20% – nekustamo īpašumu attīstība un tikai pēdējie 20% – automatizēta mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšana, bet vislielāko attīstības perspektīvu es saskatu pēdējai,” saka J. Timma.
Veiksmes un neveiksmes
Starp projektiem, ar kuriem Jānis Timma īpaši lepojas, ir kinofilmas “Warhunt” finansēšana – šim projektam piesaistīti 1,7 miljoni eiro.
“Ja atceraties ziņas par to, ka Covid-19 krīzes laikā Rīgā bija “iestrēdzis” Mikijs Rurks, tad tas saistīts tieši ar šo projektu, jo viņš ir galvenajā lomā šajā filmā,” smaida Timma.
Filmai šobrīd ir pabeigta montāža un pēcapstrāde, notiek sarunas par tās pārdošanu izplatītājiem. Perspektīvas esot labas, jo vienas no Covid-19 sekām pasaulē esot filmu deficīts, tādēļ arī šo varētu pārdot dārgāk, nekā sākumā domāts.
Cits projekts, ar kuru Timma lepojas – mobilās spēles “Dystopia” finansēšana trīs miljonu eiro apmērā. Lai gan uzņēmuma mājas lapā lepni rakstīts, ka pagaidām zaudēta nulle investoru naudas, tomēr mūžīgi tā nepaliks.
Timma atzīst, ka Covid-19 smagi ietekmējis daudzas nozares un, piemēram, no diviem ar “Crowdestor” finansējuma palīdzību Maskavā izveidotajiem “Kabuki” restorāniem viens jau ir maksātnespējas stāvoklī, bet otrs – tuvu tam.
“Tomēr, kamēr nav beidzies maksātnespējas process, nevaram uzrādīt konkrētus zaudējumus,” saka Timma.
Neskatoties uz grūtībām un neveiksmēm, “Crowdestor” nākotnē var skatīties ar optimismu – tiek prognozēts, ka pūļa finansējuma apjoms pasaulē, kas pērn bija 13,9 miljardi ASV dolāru, līdz 2026. gadam trīskāršosies, un “Crowdestor” cer uz daļu no šī pīrāga.
PĀRKĀPUMA BŪTĪBA
Sēkla
“Crowdestor” izveidots 2017. gada decembrī. Sākumā strādāja trīs štata darbinieki un vēl trīs caur ārpakalpojumu piesaistīti. Sākotnējie ieguldījumi – pašiem savos projektos un IT sistēmas attīstībā.
Dīgsts
Pēc lēnas attīstības 2018. gadā attīstība 2019. gadā ir sprādzienveidīga – biznesa apjomi pieaug 40 reizes un darbinieku skaits sasniedz 25. Tomēr krāpniecības skandāli pūļa finansējuma nozarē un ar tiem saistītais ieguldītāju uzticības zudums biznesa apjomus krasi samazina.
Augļi
Covid-19 krīzi uzņēmums atkal aizvada ar izaugsmi. Pašreizējais darbinieku skaits – 17. Trīsarpus gadu laikā piesaistīti 22,3 tūkstoši investoru un finansēti 408 projekti par apmēram 50 miljoniem eiro.
Par 107 no tiem nauda ieguldītājiem jau atmaksāta – 22,8 milj. eiro kā pamatsummas un 5,2 milj. – kā procentu maksājumi. Vidējā ieguldītāju peļņa – 20,57%, sev “Crowdestor” kā starpnieks vidēji atstāj 6–8% piesaistīto līdzekļu.
Latvijas Bizness
