Citplanētietis no Šampētera. Frīdriham Canderam 130 2
Šodien aprit 130 gadi, kopš dzimis pazīstamais rīdzinieks, Krievijas raķešbūves pionieris Frīdrihs Canders (23.08.1887-28.03.1933).
Frīdrihs Canders piedzima kā ceturtais bērns baltvācu ārsta Georga Artūra Candera un viņa sievas Matildes Helēnas Gotšalkas ģimenē. Ģimenes māja vēl joprojām apskatāma Frīdriha Candera (inženiera dzīves laikā – Bārtavas) ielas pašā sākumā, netālu no Zasulauka stacijas, kur apkaime saglabājusi 19. gadsimta piepilsētas gaisotni. 1967. gadā šeit tika atklāts F. Candera memoriālais muzejs, taču kopš 2005. gada ēkas īpašnieka maiņas dēļ muzeja ekspozīcija pārcēlusies uz Latvijas Universitāti.
Georgs Artūrs gan bija mediķis, tomēr aizrāvās arī ar citām dabaszinātņu nozarēm, un tieši no viņa dēls iemantoja interesi par tām. 1989. gadā zēns sāka mācīties Rīgas pilsētas reālskolā, kur kļuva par vienu no labākajiem skolēniem. Pēdējā klasē viņš izlasīja Konstantīna Ciolkovska grāmatu par kosmosa raķetēm un no tā brīža sāka sapņot par kosmosu. Tiesa gan, interese par Visuma tālēm un citām planētām jauneklim bija jau agrāk, ne velti viņš tēva plašajā bibliotēkā vislabprātāk izvēlējās Žila Verna grāmatas.
Pēc skolas iestājies Rīgas Politehniskajā institūtā, lai studētu inženierzinātnes, Canders veica aprēķinus starpplanētu raķetes trajektorijai, lai tā sasniegtu Marsa virsmu. Sarkanā planēta Canderu visu mūžu vilināja īpaši, par viņa personisko devīzi kļuva: “Uz priekšu, uz Marsu!”
1919. gadā pēc institūta beigšanas, pašā Krievijas pilsoņu kara karstumā, Frīdrihs Canders sāka strādā Maskavā, aviācijas rūpnīcā “Motors”. Šeit viņš izstrādāja un izmēģināja Krievijā pirmo reaktīvo dzinēju, kurš darbojās ar saspiestu gaisu un benzīnu.
1923. gadā Canders pieļāva, iespējams, savas dzīves liktenīgāko kļūdu, teju 35 gadu vecumā apprecot astoņpadsmitgadīgu skaistuli Aleksandru Miļukovu. Ģimenē piedzima divi bērni, kuru vārdos arī izpaužas Candera apsēstība ar kosmosu: meita saņem vārdu Astra (Zvaigzne), savukārt dēls kļūst par Merkuru. Dēls miris 20. gadsimta 90. gados, turpretī 1925. gadā dzimusī Astra Candere vismaz pirms diviem gadiem bija dzīva, pie pilna saprāta un gana labas veselības, lai tiktos ar jauniešiem – tēva talanta cienītājiem. Savās atmiņās Astra Candere ar skumjām raksta, ka tēva dzīves laikā viņa idejas nereti tika izsmietas, un pats talantīgais inženieris gan aiz muguras, gan acīs apsaukāts par citplanētieti…
1931. gadā Canders kļuva par Reaktīvās kustības pētīšanas grupas priekšsēdētāju. Komanda izstrādāja un 1933. gadā arī izmēģināja pirmo padomju raķeti – tā sasniedza 396 metru augstumu, taču Canders šo lidojumu vairs nepiedzīvoja. 1933. gadā viņu aizsūtīja atpūsties uz Kislovodsku, kur ārsti vēl jaunajam inženierim – viņam bija tikai 45 gadi – konstatēja pārpūli un nelielus sirdsdarbības traucējumus. Dažas dienas vēlāk Canders bija miris no tīfa.
Ar liktenīgo kaiti inženieris inficējies ceļā uz kūrortu, kurp braucis kopējā vagonā. Kādēļ kopējā, ja darbavieta savam vērtīgajam darbiniekam bija nopirkusi biļeti kupejā? Kislovodskas F. Candera vārdā nosauktā Kosmonautikas muzeja aktīvisti secinājuši, ka vainīga sieva, kura aiz skaudības, ka vīrs neņem līdzi viņu, šo biļeti apmainījusi pret biļeti kopējā vagonā, kur, protams, brauca visdažādāko sabiedrības slāņu pārstāvji. Vai tā bija vai ne, pierādīt un pārbaudīt vairs nav iespējams, taču laikabiedru atmiņas ļauj izdarīt secinājumus, ka Candera laulība patiesi nebija laimīga.
Frīdrihs Canders bija īsts raķešbūves pionieris un izvirzīja vairākas savam laikam neiedomājami drosmīgas teorijas, kuras līdz šim laikam apstiprinājušās un īstenotas dzīvē. Lielākā daļa ir tehniski pārāk sarežģīti, lai ko izteiktu nespeciālistiem, taču, lūk, dažas Candera idejas, kuras redzētas gan dzīvē, gan populārzinātniskās un fantastikas žanra kinolentēs.
1908. gadā Canders publicēja pirmo teorētisko darbu, kas bija veltīts starpplanētu ceļojumiem, tajā pievēršoties cilvēka dzīvības procesu nodrošināšanai. Canders bija pirmais, kurš izvirzīja ideju par kosmisku oranžēriju, proti, uzturā lietojamu augu audzēšanu tieši kosmosa kuģī.
1911. gadā jaunais inženieris piedāvāja degvielas glabāšanai izmantot kosmosa kuģa daļu, kura pēc iztukšošanas atdalītos no pārējā korpusa.
1924. gadā, jau strādājot Maskavā kopā ar Ciolkovski un Juriju Kondratjuku, Canders patentē spārnotās raķetes kā potenciāli nozīmīgākā kosmisko lidojumu līdzekļa ideju.
Kā pienākas sapņotājam, Candera piemiņu nes ne tikai dažādi objekti uz zemes, bet arī kosmosā:
- Candera vārdā nosauktas ielas ir Rīgā, Maskavā, Kislovodskā, Almatos, Krivojrogā un Doņeckā;
- Candera vārdā nosaukts krāteris Mēness tumšajā pusē;
- 2008. gadā Candera vārdu ieguvis 2 km diametrā liels asteroīds galvenajā asteroīdu joslā starp Marsu un Jupiteru;
- 1964. gadā PSRS un 2012. gadā Krievijā izlaista marka par godu Rīgā dzimušajam raķešbūves pionierim, 2009. gadā Latvijā izlaista marka par godu Starptautiskajam astronomijas gadam, kur starp piecu ar kosmosa izpēti saistītu Latvijas personību portretiem ir arī F. Candera portrets;
- nozīmīgā krievu fantasta Aleksandra Beļajeva romānā “Lēciens nekurienē” viens no galvenajiem varoņiem ir inženieris Leo Canders, Ciolkovska skolnieks;
- Rīgā ir Candera memoriālais muzejs, Kislovodskā – F. Candera vārdā nosauktais kosmonautikas vēstures muzejs;
- kopš 1967. gada Latvijas Zinātņu akadēmija piešķir F. Candera vārdā nosaukto balvu par labākiem darbiem inženierzinātnēs.
