Olafs Zvejnieks: Citplanētiešu iebrukuma sekas 1
Latvijas valdība samērā mundri sākusi darbu pie plāna ekonomikas izejai no koronavīrusa izraisītās krīzes. Cik var noprast, valdība orientējas uz Ķīnas un citu Tālo Austrumu valstu piemēriem, kuri liecina, ka pandēmijas radītie ierobežojumi neturpināsies ilgāk par trijiem mēnešiem.
Nav jau slikti, ja valdībā sēž optimisti, nevis īdētāji par to, kā viss iet bojā. Tomēr šajā gadījumā Latvijas valdības optimisms diezgan pamatīgi kontrastē ar dažādu atzītu ekonomistu diezgan drūmo noskaņojumu.
“Ar katru pagājušo dienu arvien vairāk kļūst skaidrs, ka 2008. gada finansiālā krīze bija tikai tāds izmēģinājums šodien notiekošajai ekonomiskajai katastrofai. Globālais produktu un pakalpojumu ražošanas kritums būs līdzvērtīgs vai pārsniegs jebkuru pēdējos 150 gados notikušo krīzi,” raksta Hārvarda universitātes ekonomikas un publiskās politikas profesors Kenets Rogovs.
“Ir pilnīgs pamats domāt, ka šī lejupslīde būs daudz dziļāka un ilgāka nekā 2008. gada krīze,” viņš piebilst un salīdzina krīzi ar citplanētiešu iebrukumu.
Pat ja varam pozitīvi vērtēt ražošanas pakāpenisko atjaunošanos Ķīnā, jautājums ir – kas to pirks globālās lejupslīdes apstākļos, jautā Rogovs. Runājot par ASV, atgriešanās pat pie 70 vai 80% no tā iekšzemes kopprodukta apjoma, kas bija gada sākumā, šobrīd šķiet kā tāls sapnis.
Vakcīnas neesamība, līdz kurai jāgaida vēl vismaz gads vai vairāk, atgriešanos pie normālas ekonomiskās aktivitātes padara ārkārtīgi sarežģītu. Nav pat skaidrs, kā varēs notikt ASV prezidenta vēlēšanas, kas paredzētas šā gada novembrī.
Kā šādos apstākļos pārliecināt uzņēmumus investēt un pieņemt darbā jaunus darbiniekus, nav skaidrs, īpaši, ja ir pilnīgs pamats gaidīt nodokļu paaugstināšanu pēc krīzes beigām, viņš raksta.
Savukārt Minhenes universitātes starptautiskās ekonomikas studiju vadītāja Dalia Marina prāto par to, kā izskatīsies ražošana pēc krīzes beigām. Viņa raksta, ka jau 2008. gada krīze apturējusi sazarotu starptautisko vērtības ķēžu tālāko izplatību, apturot tās pie atzīmes 60% no starptautiskās tirdzniecības.
Ieildzis neskaidrības periods var likt uzņēmumiem samazināt cenu ziņā izdevīgo atkarību no starptautiskām piegādēm, tā var kļūt pārāk riskanta.
Viņas vērtējumā globālo vērtības ķēžu īpatsvars var samazināties gandrīz uz pusi – līdz 35,4%.
Otrs būtisks faktors, kas samazinās uzņēmumu atkarību no lētā darbaspēka valstīm, viņas ieskatā būs robotizācija.
Ņemot vērā, ka pandēmijas radītie ierobežojumi var ilgt gadiem, viņa prognozē ražošanas robotizācijas tempa pieaugumu par 75,7%, un šis pieaugums būs koncentrēts tajās nozarēs, kas visvairāk atkarīgas no globālajām piegādēm – auto, transporta līdzekļu un elektronikas ražošanā, kā arī tekstilindustrijā.
Jāatzīmē, ka ražošanas robotizācijas tendenci ir pamanījušas arī Centrālās un Austrumeiropas valstis – Čehijā, Slovākijā un Slovēnijā robotu skaits uz desmit tūkstošiem strādnieku ir lielāks nekā, piemēram, ASV vai Francijā.
Tas palielina šo valstu pievilcību lielo uzņēmumu acīs, plānojot, kur izvietot savu ražošanu. Savukārt šī tendence apdraud daudzu attīstības valstu ekonomisko nākotni. Kopumā krīze kombinācijā ar pieaugošajām protekcionisma tendencēm pasaulē signalizē par ražošanas atgriešanos attīstītajās valstīs.
