Tomēr vislielākais pārsteigums ticis Ģirtam Ķesterim: 0
– Kad man piedāvāja Dūdara lomu, biju jautri pārsteigts. Domāju: tā, Nacionālais teātris ienāk manā dzīvē. Ko gan viens dailēnietis var iesākt, turklāt bez Jakovļeva matu ērkuļa? Tomēr, manuprāt, atradu ko savu – tā neuzbāzīgi, mierīgi, it kā pēc iepriekšēja plāna, ar Alekša cauri nešanu… Mani ieintriģēja Dūdara pašironija, gudrība, kā viņš nokārtoja savu dzīvi. Un man bija prieks, ka Nacionālā teātra aktrise Inta Tirole novērtēja: “Mums ir labs Dūdars.” Intai Tirolei ir interesanti spēlēt “Skroderdienas” kopā ar citu teātru aktieriem, jo katru dienu jau tas nav iespējams.
Imants Strads ir spēlējis Joski jau pirms desmit gadiem Oļģerta Krodera iestudējumā Valmieras teātrī.
– Kroders gribēja Joski taisīt pavisam citādi nekā Nacionālajā teātrī. Joske ir normāls vecis, nevis tikai komisks tēls, uz pirkstgaliem staigātājs. Viņš cīnās par savu mīlestību, un tas arī piepildās.
Imanta Strada popularitāte pēc krodzinieka Kārļa lomas TV seriālā “Saplēstā krūze” ir augusi augumā. Vai tagad nebūs citādi spēlēt?
– Ja man no tā kaut kas būtu mainījies, būtu galīgi slims cilvēks, – pasmejas aktieris.
Inese Ramute Tomuļu mātes tēlu kuplina ar polsterējumiem.
– Kad visu to sev saliec apkārt, jūties vieda un gudra un gribi turēt savu resno roķeli uz notikumu pulsa. Tomuļu māti allaž iztēlojos tādu, kāda bija Nacionālā teātra aktrise Helēna Romānova. Kad viņas Tomuļmāte uznāca – pilna skatuve!
Zigurds Neimanis Ābramu Nacionālajā teātrī spēlējis daudz un dikti. Vai ir iespējams lomā atklāt ko jaunu?
– Pat negribu! Tomēr dažādība rodas, spēlējot ar vismaz desmit Joskēm un tikpat daudz Zārām, Dūdariem un Pindacīšām. Aktieris jau nevar viens pats izdomāt – lūk, es spēlēšu tā! Jājūt, ko partneris dara.
Ābrama loma ietver arī kaskadiera triku – lidojumu no krāsns. Vai vienmēr gludi gājis?
– Nacionālajā teātrī reiz krāsns nesprāga, nebija trokšņa. Tupēju uz tās un domāju, ka nesanāk tā – nokrītu nost un tad atskan sprādziens. Bet cik ilgi tupēsi? Lecu nost un brēcu. Skatītāji irgojās, jo vismaz 90 procenti no zālē sēdošajiem zināja, ka jābūt sprādzienam.
Valmieras Drāmas teātra izcilās aktrises, kas ik vakaru spēlē smagas un traģiskas lomas, “Skroderdienās” atveidos Elīnu un Antoniju.
Ieva Puķe: – Atšķirībā no ekspresīvajām sievietēm, kas jātēlo citās izrādēs, Elīna man ir mīļa ar savu latvisko pelēkbrūno krāsu gammu, tomēr viņai iekšā deg oglīte, ko viņa nosargā. Elīna ir latviešu sievietes arhetips.
Elīna Vāne: – Antoniju spēlēju arī Krodera iestudējumā, bet tolaik biju pavisam zaļš lakstiņš. Tagad man viņu ir vieglāk izprast. Antonijas loma man ļoti patīk. Kāpēc? Jo viņa ir stiprā sieviete.
