Citi zaļzemnieki iet, bet Lembergs paliek: “Ar Aivaru ir tā – ja viņu pamodina, tad viņš atkal kļūst aktīvs” 121
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Trīs gadus Zaļo un zemnieku savienība turējās sabiedrības domas aptaujās pirmajā trijniekā un nezaudēja savus atbalstītājus, lai gan vairs nebija pie varas. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) spēks ir tās ietekme reģionos.
Tās reģionālo nodaļu tīkls gan nedaudz cieta pirms 2021. gada pašvaldību vēlēšanām, kad dažus tās vietējos līderus pārvilināja citas partijas. Vēl vairāki aizgāja tagad, kad no ZZS izstājās Latvijas Zaļā partija un sadarbības līgums tika lauzts arī ar Liepājas partiju.
Viss mainījās pēc partijas “Latvijai un Ventspilij” līdera, koruptīvos noziegumos apsūdzētā un pirmās instances tiesā notiesātā Aivara Lemberga atgriešanās šā gada februārī pēc brīvības atņemšanas vietā pavadītā gada.
Plaša atbalsta bāze reģionos
Latvijas Zemnieku savienība nevarēja apsolīt partneriem, ka ar A. Lembergu un viņa vadīto partiju sadarbību vairs neturpinās un ka A. Lembergs vairs neietekmēs lēmumu pieņemšanu. Kad vairs nebija ko zaudēt, jo LZP un Liepājas partija jau bija iesaistījušās citas apvienības veidošanā, ZZS izvirzīja A. Lembergu par premjera kandidātu, bet ZZS kandidātu sarakstā Kurzemes vēlēšanu apgabalā deviņi no pieteiktajiem 15 kandidātiem ir ventspilnieki.
Nesen politologs Filips Rajevskis “Latvijas Avīzei” vērtēja, ka ZZS joprojām ir plaša atbalsta bāze reģionos, taču esot jautājums – vai partija to vēlēšanās pratīs izmantot.
Redzams, ka ZZS ir centusies to darīt, jo kandidātu sarakstā ir 20 vietējie deputāti, no kuriem astoņi pirms administratīvi teritoriālās reformas vadīja novadus. Visvairāk bijušie mēri ir Vidzemes apgabala sarakstā – Normunds Audzišs, kurš ir Gulbenes novada deputāts, Daiga Mieriņa – Ādažu novada, Harijs Rokpelnis – Valmieras novada, Hardijs Vents – Cēsu novada, Didzis Zemmers – Limbažu novada, Artūrs Dukulis – Alūksnes novada.
Zemgalē startē Tukuma novada deputāte Ligita Gintere, Latgalē – Preiļu novada priekšsēža vietniece Anita Brakovska, kura iepriekš vadīja Vārkavas novadu. Viņa kopīgajā sarakstā pārstāv LSDSP. Pretēji šaubām, vai LZS vēl varēs startēt ar ZZS nosaukumu, apvienību tā saglabāja, piesaistot LSDSP.
Abām partijām kopīga ir to ilgā pastāvēšanas vēsture, lai gan Latvijas brīvvalsts laikā tās ideoloģiski nevarēja uzskatīt par sabiedrotajām. ZZS valdē no LSDSP ir LSDSP priekšsēdis Jānis Dinevičs un Krists Bergans-Berģis, kurš pirms tam bija “KPV LV”.
“Pamodināja” Aivaru
Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongresā pavasarī LZS priekšsēdis Armands Krauze sacīja: “Strādāsim tā, lai mēs būtu partija, kuras premjera kandidāts vada nākamo valdību. Saimniekiem savā zemē ir jāatgriežas.”
A. Krauze nominēja šim postenim V. Valaini. Priekšsēža vietnieks Augusts Brigmanis vēl piebilda: “Esmu lepns par mūsu premjera kandidātu Viktoru Valaini, ar kuru kopā mēs iesim uz priekšu un vadīsim valsti.” Toreiz A. Krauze “Latvijas Avīzei” apgalvoja, ka ar A. Lembergu ir bijusi saruna, no kuras kļuvis pilnīgi skaidrs, ka A. Lembergs neplāno iesaistīties lielajā politikā vai kaut kādā veidā to ietekmēt.
Līdzīga saruna ar A. Lembergu bijusi vēl kādam LZS biedram, kurš tagad neformāli atzina: “Ar Aivaru ir tā – ja viņu pamodina, tad viņš atkal kļūst aktīvs. Un tas ir noticis.” Pamodināšana esot bijusi pēc A. Lemberga pretrunīgi vērtētajiem izteikumiem vietējā presē, kur viņš izvairījās nosodīt Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Toreiz Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētājs Edgars Tavars esot pieprasījis ZZS valdei paust nosodījumu par A. Lemberga izteikumiem.
Pēc tam arī sākās ZZS šķelšanās, kad no ZZS aizgāja LZP un Liepājas partija, kuras tagad ir Ulda Pīlēna veidotajā apvienībā kopā ar Latvijas Reģionu apvienību. V. Valainis savu kandidatūru premjera amatam esot atsaucis, reaģējot uz sabiedrības domas aptaujām, kurās A. Lembergs esot daudz populārāks.
“Es atkāpos mūsu kopīgo mērķu vārdā, respektējot vēlētāju izvēli,” “Latvijas Avīzei” teica V. Valainis. Runa ir par SKDS aptaujām, kas veiktas pēc LZS pasūtījuma. Tas varētu būt tiesa, ka LZS vēlētāji viņu tik labi nezina, jo V. Valainis politikā ienāca ar Valda Zatlera vadīto Reformu partiju, bet pēc tam kopā ar tās biedru daļu pievienojās “Vienotībai”, no kuras izstājās 2018. gada janvārī, kad šajā partijā bija krīze.
Taču, startējot no ZZS, V. Valainis 13. Saeimas vēlēšanās izkonkurēja ZZS līderi Augustu Brigmani, kas Saeimā neiekļuva.
Pūce: “LZS grib parotaļāties ar valsti”
Kad ZZS izvirzīja premjera amatam A. Lembergu, kurš Saeimas vēlēšanās nekandidēs, tviterī uz šo nomināciju reaģēja vairāki politiķi no “Attīstībai/Par”. “AP” frakcijas vadītājs Juris Pūce ierakstīja: “Esmu izbrīnīts, ka ZZS šajā nedrošības laikā izlemj parotaļāties ar valsti. Esmu saticis daudzus vēlētājus Latvijas reģionos, kas daudzu gadu garumā ir balsojuši par ZZS, un bezatbildība pret mūsu valsti viņiem nav raksturīga.”
Savās pārdomās dalījās arī Valkas novada priekšsēdis Vents Armands Krauklis: “Tas, ka ZZS premjera kandidāts atkal būs Lembergs, parāda, ka zemnieki tā arī nav spējuši izaudzināt nevienu kaut cik vērā ņemamu līderi un viņiem vienaldzīgi, kā Latvija izskatīsies starptautiski. Taču traģikomiskas debates nodrošinātas.”
Balso kā valdība, bet ir tai neērti
Ja mediji aicinās A. Lembergu uz premjera kandidātu debatēm, tad, iespējams, viņš palīdzēs atgūt to vēlētāju daļu, kuru iepriekšējās vēlēšanās zaļzemniekiem atņēma “KPV LV”. Taču nav izslēgts, ka šo debašu ēnā paliks neievēroti gan ZZS kandidāti, gan partijas programma.
ZZS programmas prioritāte ir drošība, piesakot arī visai ambiciozu mērķi – palielināt finansējumu aizsardzībai vismaz līdz 2,7% no iekšzemes kopprodukta. Daļa partiju vēl sola tikai 2,5%. Programmā ZZS arī plāno atjaunot mediju neatkarību un stiprināt cīņu pret korupciju, ko kā svarīgu mērķi ir norādījusi arī partija “Konservatīvie”, kuras iebildumu dēļ ZZS palika opozīcijā.
ZZS turpina iestāties par PVN samazināšanu pārtikai, pirmās nepieciešamības precēm un medikamentiem, kā arī sola citus atbalsta pasākumus pensionāriem un mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām.
Uz vaicāto, vai nespēja saraut saites ar noziegumos apsūdzēto A. Lembergu un viņa vadīto partiju nevar kļūt par šķērsli ZZS nokļūšanai valdībā, V. Valainis atbildēja, ka “Konservatīvajiem” 14. Saeimā vairs netiekot prognozēta tik liela ietekme, bet pārējām tagadējās valdības partijām nebija iebildumu pret sadarbību ar ZZS, kura ir arī balsojusi kopā ar tām par valstiski nozīmīgiem jautājumiem.
ZZS varot arī piedāvāt profesionālu un pieredzējušu cilvēku komandu. “Taču jautājums ir cits. Mēs esam pašvaldībās plaši pārstāvēta partija, un tāds spēks viņiem nav vajadzīgs, jo mēs nepieļautu lauku skolu likvidēšanu, mēs aicināsim izvērtēt un pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu. Tādā ziņā mēs esam neērti,” uzskata V. Valainis.
Zemsavieši Kurzemē atkrīt
Jau pirms vairākiem gadiem par A. Lemberga ietekmi ZZS sāka kurnēt LZS Vidzemes nodaļas. Taču tagad lēmums izvirzīt A. Lembergu par premjera kandidātu vislielāko iespaidu ir atstājis uz Kurzemi.
Vispirms no LZS aizgāja bijušais Saeimas deputāts Edgars Putra, kura ģimenei Durbē pieder liela zemnieku saimniecība. No iespējas startēt esot atteikušies vēl vairāki zemsavieši Kurzemē.
LZS priekšsēža vietnieks A. Brigmanis “Latvijas Avīzei” apstiprināja: viņš atklāti visiem esot pateicis, ka katram ir iespēja izvēlēties – “ja tas ir pret viņa sirdsapziņu, tad nevajag mocīt sevi un nonākt pretrunās ar savu pārliecību”. Taču tāds ir ZZS valdes lēmums, piebilda A. Brigmanis.
Viņš uzsvēra, ka ZZS komanda tagad esot kļuvusi vēl vienotāka un tāda būšot arī frakcija Saeimā, jo iepriekš jautājumu saskaņošana starp partijām bijusi smagnējāka.
Dūklavs nestartē, pievienojas Naudiņš
Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotā informācija parāda, ka kandidātu sarakstā ir 78 vīrieši un 37 sievietes. Kandidātu vidējais vecums ir 51,1 gads. Saeimas vēlēšanās nestartē viens no LZS politiskajiem smagsvariem Jānis Dūklavs, bet ir arī viens jaunpienācējs – Romāns Naudiņš, kurš Saeimā ievēlēts no Nacionālās apvienības, bet aizgāja no tās tad, kad uz laiku nepiedalījās Saeimas darbā, jo nevarēja uzreiz uzrādīt vakcinēšanās sertifikātu pēc potes saņemšanas ārvalstīs.
Taču viedokļu atšķirība ar NA viņam bijusi vēl vairākos jautājumos, par kuriem ar LZS viņš esot līdzīgos uzskatos, piemēram, par reģionālo politiku. Vēlēšanās nestartē arī Janīna Jalinska, kura 13. Saeimā ZZS frakcijā pārstāvēja Daugavpils novada partiju.
Rīgā ar pirmo numuru ir pieteikts bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, bet otrais Rīgā ir A. Brigmanis. Zemgalē pirmais sarakstā ir V. Valainis, Vidzemē – LZS priekšsēdētājs A. Krauze, Latgalē – Rēzeknes novada deputāts Kaspars Melnis, aiz kura sarakstā ir Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska, kura bija 12. Saeimas deputāte.
Kurzemes saraksta līderis ir ZZS frakcijas vadītājs Uldis Augulis, bet šajā apgabalā deviņus kandidātus deleģēja “Latvijai un Ventspilij” – viņu vidū ir arī tagadējie Saeimas deputāti Jānis Vucāns un Gundars Daudze.
ZZS sarakstā ir vairāki skolu direktori, kultūras darbinieki, pārstāvji no augstākajām mācību iestādēm, piemēram, Rīgā augstā vietā sarakstā ir Latvijas Universitātes docente Inese Āboliņa.
Kandidē arī bijušais Saeimas deputāts, Latvijas Bērnu fonda valdes loceklis Andris Bērziņš, pazīstamā šorttrekiste Evita Krievāne, kā arī savulaik populārais šķēpmetējs, olimpietis Dainis Kūla. Vairāki kandidāti sarakstā ir no LSDSP – viņu vidū ir ārsti Māris Pļaviņš un Margarita Krauča, jurists Andrejs Vilks.
