Anda Buševica: Citi 5
Pašvaldību vēlēšanu rezultāti daudziem bija atskurbinoši. Kā tas nākas, ja gandrīz visi, ar ko ikdienā sarunājos sociālajos tīklos, nobalsoja “pareizi”, tomēr kā sabiedrība kopumā kaut kādā mistiskā veidā esam nobalsojuši pret pārmaiņām? Jūrmalā, Rīgā, Ventspilī viss paliks pa vecam, vēl vairāk, vēlēšanu rezultāti tagad leģitīmi ļaus apgalvot, ka pilsētas mēra reputācijai un līdzšinējai darbībai nav nozīmes.
Mistikas tajā maz, ja beidzot ieklausāmies jau ilgāku laiku skandinātajās atziņās, ka mēs katrs dzīvojam savā informācijas “burbulī”. Kādu brīdi pastāvēja cerība, ka internets kļūs par patiesi demokrātisku sabiedrības saziņas veidu. Vai atceraties vēl pavisam nesenus notikumus Latvijā, lielveikala “Maxima” traģēdiju? Pirms četriem gadiem, nostājoties pret veikalnieku pelnītkāri un kontrolējošo iestāžu nolaidību, cilvēki spēja solidarizēties, izmainīt iepirkšanās paradumus, izveidojot tiešās pirkšanas tīklus.
Diemžēl sajūsma, ka internets varētu kļūt par spēcīgu demokrātijas un cilvēku nepastarpinātas informācijas apmaiņas platformu, tagad beigusies, un to izbeigušas reklāmas pārdevēju un politiķu pirktās tehniskās manipulācijas, kas liek tev noticēt, ka sarunājies ar visu pasauli, taču patiesībā apmainies ar informāciju tikai ar salīdzinoši šauru savu draugu un paziņu loku, kuru vēl nemitīgi bombardē dažāda viltus informācija. Un tieši to pierāda vēlēšanu rezultāti. Mēs nezinām un nespējam novērtēt ārpus mūsu sociālo tīklu draugu loka esošo cilvēku uzskatus, bieži pat neuzzinām par viņu argumentiem, noskaņojumu, lai gan fiziski varbūt viņi dzīvo blakus trepju telpā. Iespējams, tieši tāpēc tik emocionāli un ar pārsteiguma efektu notiek uzskatu konfrontācija pēdējos gados jaunu sparu iemantojušajos mītiņos un piketos.
Es atceros savu samulsumu, kad pirmo reizi man nācās formulēt savu attieksmi pret olšūnu ziedošanu. Kāpēc man būtu jāveido attieksme jautājumā, kas man nav aktuāls? Apjēga nāca pamazām. Līdzīgi kā protesti pret dzīvnieku cirku, koku izzāģēšanu, kapu postīšanu, sieviešu ordināciju, patiesībā kliedz un norāda uz domāšanas kļūdām sabiedrībā, tā ir loma, ko kādreiz uzņēmās publicisti, dzejnieki. Atšķirībā no protestiem par ārstu vai skolotāju algām, kuros uz plakātiem rakstītais tieši to arī nozīmē – algu jautājuma pārskatīšanu, iepriekš uzskaitītajos protestos mērķis nav tik daudz mana iespēja pašai lemt pār savām olšūnām vai nosargāt kādu konkrētu koku, drīzāk tā ir iespēja ietekmēt lēmējvaru, uzrunājot un pārliecinot par kādām vērtībām sabiedrības daļu, kas atrodas ārpus mana “burbuļa” neredzamajām sieniņām.
Piketētāji ir radoši ļaudis, kuri cenšas izvairīties no protestiem piederīgās agresijas: jūnijā vien Rīgā ir noticis Vesetas ielas ābeļdārza sargāšanas pikniks, pa nakti mākslinieciski Brīvības ielā iegleznots veloceliņš, iekārtas sēru lentītes Pērnavas un Brīvības krustojuma koku zaros, un šie “saviesīgie” saieti informē ielas iedzīvotājus. Visbiežāk viņi drīz vien iesaistās akcijās, taču paradokss ir tajā, ka “citu” lomā tagad nokļūst ne vairs mūsu kaimiņi, bet gan varas iestādes.
Kāds īsti ir to, kam šie protesti ir adresēti, viedoklis? Sēru lentītes Pērnavas ielā naktī tiek nogrieztas kopā ar koku zariem, nomazgāti Brīvības ielas nesankcionētie veloceliņi. Simbolisks ir gadījums, kuru komentēja arī LTV raidījums “Kultūršoks” – 15. jūnija pikets pie Saeimas nama “Par cilvēcīgu cirku”, tajā pretēji domājošie dzīvnieku cirka aizstāvji turēja plakātus, kurā rupjiem vārdiem personīgi uzbruka vienai no piketa aktīvistēm. Tas ir nožēlojams mēģinājums diskusiju par visai sabiedrībai būtisku jautājumu pazemot un sašaurināt līdz privātas izrēķināšanās mēģinājumam. Plakāta saukli “F**k off, māsa Vera” no šīs avīzes slejas, visticamākais, redakcija delikāti daļēji aizkrāsos, lai neaizskartu lasītāju jūtas, un mums tas liksies pašsaprotami. Kāpēc līdzīgā veidā apkārtējo un Lolitas Tomsones, uz kuru bija mērķēts uzbrukums, goda jūtas neaizstāvēja piketu vērojošie varas pārstāvji – policisti? Vērtību apjukums? Neieinteresētība? Varas vājums?
Atrodot atbildi uz šo vienkāršo un konkrēto jautājumu, iespējams, izdotos izdarīt kādus secinājumus par dīvaino situāciju kopumā.
