“Citējot Dž.Orvelu, “visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži…”” Citskovskis raksturo Ģenerālprokuratūras atbildi Kariņa avioreisu krimināllietā pēc Stukāna izteikumiem 0
Bijušajais Valsts kancelejas (VK) direktors Jānis Citskovskis šodien, 27.janvārī, izplatījis paziņojumu presei, tostarp portālam LA.LV, ka ir saņēmis oficiālu atbildi – skaidrojumu no Ģenerālprokuratūras uz viņa uzdotajiem jautājumiem par to, kāpēc ģenerālprokurors Juris Stukāns 2025.gada 9.janvāra Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sniedzis publisku informāciju, ka kriminālprocesā par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu, kas saistīta ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) komandējumu laikā, Citskovskim “”kā minums” ir piemērots personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss”, taču par pārejo personu statusu kriminālprocesā publiska informācija neesot sniegta.
“Vēršu mediju uzmanību, ka šodien [27.01.2025] esmu saņēmis atbildi no Ģenerālprokuratūras par informācijas sniegšanu (nesniegšanu) bij. Ministru prezidenta K.Kariņa “lidojumu lietā”. (…) Šodien saņemtā atbilde no Ģenerālprokuratūras – informācija par bij. premjera K.Kariņa un viņa biroja amatpersonu kriminālprocesuālajiem statusiem netiks publiskota, t.i., citējot Dž.Orvelu “visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem”,” tā paziņojumā presei Ģenerālprokuratūras oficiālo atbildi raksturo kriminālprocesā aizdomās turētais bijušais VK direktors Citskovskis. Viņš arī šodien paziņojumā presei norādījis, kādus tieši jautājumus bija uzdevis Ģenerālprokuratūrai.
Citskovskis vēstulē Ģenerālprokuratūrai rakstīja sekojošo 2025.gada 9.janvārī, lai saņemtu no tās atbildes saistībā ar ģenerālprokura Stukāna publiskajiem izteikumies Latvijas Radio raidījumā “Krustpunkti”: “(…) Par pārejo personu statusu kriminālprocesā publiska informācija nav sniegta. Savukārt 2024.gada jūnijā Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs informēja ziņu aģentūru LETA, ka kriminālprocesā par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) komandējumos patlaban tiek vērtētas divu personu darbības un tām noteikts statuss “tiesības uz aizstāvību””.
“Tā kā publiski ir pausta informācija tikai par mana kā Jāņa Citskovska kriminālprocesuālo statusu kriminālprocesā par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu, kas saistīta ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa komandējumu laikā, lūdzu sniegt man sekojošu informāciju: 1. Kura persona un uz kāda likumiska pamata pieņēma lēmumu publiskot informāciju par manu kriminālprocesuālo statusu?; 2. Kāpēc nav publiskota informācija par bijušā Ministru prezidenta K.Kariņa kriminālprocesuālo statusu, bijušā Ministru prezidenta biroja vadītāja J.Patmalnieka, Ministru prezidenta biroja vadītājas I.Zībergas, bijušo Ministru prezidenta padomnieku L.Līces-Līcītes, R.Brusbārža un citu Ministru prezidenta biroja amatpersonu kriminālprocesuālajiem statusiem? Vienlaikus lūdzu nekavējoties publiskot pilnīgu un objektīvu informāciju par visu šajā kriminālprocesā iesaistīto personu kriminālprocesuālajiem statusiem,” tā bijušais VK direktors Citskovskis rakstīja Ģenerālprokuratūrai.
Atbildes uz šiem jautājumiem Citskovskis no Ģenerālprokuratūras saņēma oficiālā vēstulē, kas datēta ar 2025.gada 27. janvāri ar nosaukumu “Par iesnieguma izskatīšanu”. Tajā teikts sekojošais [saīsināti – red.piez.]: “Par tiesībām saņemt informāciju Satversmes tiesa atzinusi, ka personas tiesības iegūt informāciju ir neierobežotas, ciktāl likums nenosaka pretējo, un ka ikviens ierobežojums iegūt informāciju iztulkojams iespējami šauri (Senāta 2019. gada 26. septembra sprieduma lietā SKA-476/2019 8. punkts ar atsauci uz Satversmes tiesas 1999. gada 6. jūlija sprieduma lietā 04-02(99) 2. punktu). Kriminālprocesā iesaistīto personu identitāte un procesuālais statuss parasti tiek aizsargāts, lai nodrošinātu tiesības uz privātumu un taisnīgu tiesas procesu, kā arī lai novērstu iespēju ietekmēt izmeklēšanu. Tomēr ir izņēmumi, kad šāda informācija var tikt publiskota, proti, ja sabiedrības interese par šo informāciju pārsniedz personas, kurai tiesības uz aizstāvību, tiesības uz privātumu. Tādējādi, lemjot par informācijas atklāšanu, ir jāapsver, kurai no interesēm konkrētajos apstākļos ir dodama priekšroka. Šajā ziņā nozīme ir izmeklējamā noziedzīgā nodarījuma raksturam un smagumam, iespējamo aizdomās turēto atbilstībai valsts amatpersonas statusam, sabiedrības intereses pakāpei par kriminālprocesu u. c..”
“Konkrētajā gadījumā izņēmuma nosacījumi ir izpildījušies. Kriminālprocess ilgāku laiku ir bijis sabiedrības uzmanības centrā un tas ir saistīts ar valsts budžeta līdzekļu iespējamu nesaimniecisku izmantošanu, t. i., sabiedrībā nozīmīgu jautājumu. Kriminālprocesā ir iesaistītas augstas valsts pārvaldes amatpersonas. Informācija ir atklāta intervijā, atbildot uz žurnālistes jautājumiem. Minētās informācijas izpaušana nevar kaitēt izmeklēšanas interesēm. Ņemot vērā publiski zināmo informāciju par izmeklējamo noziegumu pirms intervijas, potenciālo aizdomās turēto personu loks sabiedrībai jau bija nojaušanas. Tāpēc konkrētas personas nosaukšana varēja sekmēt to, lai novērstu liekas spekulācijas par šo jautājumu. Ievērojot minēto, Satversmes 104. pants deva tiesības izpaust informāciju. Minētā norma noteic, ka ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Minētā norma jo īpaši attiecas uz žurnālistiem,” rakstīts Ģenerālprokuratūras atbildē, ko medijiem publicēšanai nodevis pats Citskovskis.
“Atbildot uz otro jautājumu, vēršu uzmanību uz to, ka iepriekš minētie kritēriji nav vienādā mērā attiecināmi uz visām Jūsu iesniegumā nosauktajām personām. Līdz ar to informācijas izpaušana par vienas personas procesuālo statusu neuzliek pienākumu izpaust arī informāciju par citu personu procesuālo statusu. Turklāt tas atkarīgs arī no intervijā uzdoto jautājumu satura. Piemēram, valsts amatpersonai nav pienākuma izpaust tādu informāciju, kas intervijas laikā no viņas netiek prasīta. Minētā atbilde ir skaidrojoša rakstura un nav pārsūdzama,” tā noslēgumā uz Citskovska izsūtīto 2025.gada 9.janvārī atbildējusi Ģenerālprokuratūra. Līdz ar to bijušais VK direktors Citskovskis secinājis, ka attieksme pret viņu šajā skandalozo slavu ieguvušajā Kariņa lidojumu lietā nav vienlīdzīga, tādēļ medijiem viņš citējis angļu rakstnieka Džordža Orvela pausaulslaveno citātu, lai to raksturotu: “Citējot Dž.Orvelu “visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem”.”
Jau vēstīts, ka Kriminālprocesā par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) komandējumos tiesības uz aizstāvību ir bijušajam Valsts kancelejas (VK) direktoram Jānim Citskovskim, tā Latvijas radio 9.janvārī raidījumā “Krustpunktā” apliecināja ģenerālprokurors Juris Stukāns, ziņoja LETA.
Uz aģentūras LETA žurnālista lūgumu apliecināt, vai Citskovskim piemērots aizdomās turētā vai personas personas, pret kuru sākts kriminālprocess statuss, Stukāns raidījumā atbildēja, ka “kā minums” ir piemērots personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss, bet vai patlaban bijušais VK direktors jau atzīts par aizdomās turēto, ģenerālprokurors nezināja pateikt. “Statuss – pret kuru sākts kriminālprocess, tāds viņam ir. To es varu apgalvot tāpēc, ka viņš tika iesaistīts procesā un tika arī pratināts, līdz ar to likums nosaka, ka šādā veidā persona iegūst tiesības uz aizstāvību,” norādīja Stukāns.
Kriminālprocesu izmeklējošā iestāde – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) – vēl pagājušā gada nogalē aģentūrai LETA apliecināja, ka lietā ir divas personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību, un šīs personas iespējamā nozieguma izdarīšanas brīdī bija nodarbinātas Valsts kancelejā.
Saskaņā ar likumu tiesības uz aizstāvību ir tādai personai, par kuru izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. KNAB neatklāja, kurš no likumā paredzētajiem procesuālajiem statusiem piemērots minētajiem diviem – personas, pret kuru sākts kriminālprocess, vai aizdomās turētā statuss.
Tāpat jau ir ziņots, ka 2024.gada marta beigās Ģenerālprokuratūra sāka un nodeva KNAB izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā premjera komandējumos. Ģenerālprokuratūras pārbaudē konstatēts, ka speciālajiem līgumreisiem, kas tika organizēti no 2021. līdz 2023.gadam, tika izlietotas lielākas summas, nekā bija paredzēts līgumos, kas noslēgti ar ceļojumu aģentūrām par līgumreisu organizēšanu.
Ņemot vērā minēto, prokurore nolēmusi sākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par iespējamu izšķērdēšanu lielā apmērā. Nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot Kariņa speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).
Kā norādījusi VK, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV), bet Valsts kanceleju vadīja Jānis Citskovskis.
Sākotnēji saistībā ar Kariņa lidojumu skandālu no amata uz laiku atstādināts arī Citskovskis. Tas darīts ar Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) rīkojumu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz dienesta pārbaudes komisijas starpziņojumā konstatētajiem apstākļiem un tiesību normu pārkāpumiem. Vēlāk Citskovskis darbu VK pameta.
