“Citās valstīs vilki arī ir apnikuši…” Latvijas Mednieku asociācijas vadītājs uzsver, ka problēmas ar vilkiem ir praktiski visā Eiropā 0

TV24 raidījumā “Uz līnijas”, apspriežot vilku uzbrukumus Latvijas lauksaimnieku aitām un kā no šiem plēsējiem varētu vairāk pasargāt mājlopus, Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks skaidroja, ka ar vilkiem “problēmas ir praktiski visā Eiropā”.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
Lasīt citas ziņas

“Vilku gadījums – tā ir specifika. Tāpēc, ka vilks Eiropā ir īpaši aizsargājama suga, par kura statusa maiņu tikko kā nobalsoja Eiropā. Un ir pieņemts lēmums, ka vilks no īpaši aizsargājamas [sugas] ir jāpārceļ uz aizsargājamu. Mūsu gadījumā tas absolūti neko nemaina! Bet citās valstīs vilki arī ir apnikuši, un viņi domā ķerties klāt un bišķi ierobežot šo skaitu tāpēc, ka problēmas ar vilku ir praktiski visā Eiropā,” sacīja Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Barviks norādīja, ka šogad septembrī notikušais vilku uzbrukums lauksaimnieka aitām Valmieras novadā, kur naktī bija saimniecībā ieradies vilku bars un nokodis aptuveni 20 aitu mātes un jērus, neesot vienīgais tāds gadījums. Tādu gadījumu Latvijā gadu gadiem ir diezgan daudz.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Es šos cilvēkus ļoti labi saprotu, jo nav atrisināts kompensāciju jautājums. Ja valsts uzstādījums ir saglabāt vilku tādā skaitā, kāds tas ir šobrīd, tad arī valstij vajadzētu šiem cilvēkiem kompensēt zaudējumus pilnā mērā,” uzskata Barviks. Latvijā nav atrisināts ne tikai jautājums par kompensāciju izmaksu, bet arī jautājums par to, lai vilkus varētu vairāk medīt.

“Jo limits – 300 dzīvnieki, ko mēs gadā drīkstam nomedīt, ir ievērojami par maz. Es domāju, ka tas minimums būtu dubultojams, ja ne trīskāršojams. Un pēc tam, protams, jāseko līdzi, lai mēs nenodarītu kaitējumu vilku populācijai. Bet šobrīd [vilku] populācija ir strauji augoša, un tā rada nopietnas problēmas šiem lopkopjiem,” atzina Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Barviks TV24 raidījumā “Uz līnijas”, runājot par vilku uzbrukumiem Latvijas lauksaimnieku mājlopiem.

Kā liecina informācija Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) mājaslapā internetā, tad patlaban Latvijas aizsargājamo sugu sarakstā ir iekļautas 745 sugas no dažādām grupām – ziedaugi un paparžaugi, sēnes, sūnas, ķērpji, mieturaļģes, zīdītāji, putni, bezmugurkaulnieki, abinieki, rāpuļi un zivis. To skaitā ir tādas retas un apdraudētas sugas kā Ziemeļu upespērlene, dzeltenā dzegužkurpīte, sarkanā cefalantēra, zaļā vārna un sarkanvēdera ugunskrupis, kā arī sugas, kuras Latvijā savvaļā, iespējams, vairs nav sastopamas, piemēram, lidvāvere un Alpu kreimule.

Aizsargājamo zīdītāju sarakstā ir iekļauts arī vilks.

Pelēkais vilks (Canis lupus) jeb vienkārši vilks ir lielākais suņu dzimtas (Canidae) plēsējs. Pelēkais vilks bija sastopams jau pirms 130 000—300 000 gadiem, rakstīts “Vikipēdijā”. Latvijas teritoriju vilks sāka apdzīvot tūlīt pēc pēdējā ledus laikmeta. Latvijas Dabas muzejs pelēko vilku bija izraudzījies par 2014.gada dzīvnieku Latvijā. Pelēkais vilks ir Serbijas un Turcijas nacionālais dzīvnieks.

Plašāk skatieties pievienotajā video!

Pilnu TV24 raidījumu “Uz līnijas” variet skatīties video šeit:

Reklāma
Reklāma

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.